Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais institūts. Reputācijas sociālais institūts sāk funkcionēt tad, kad ir vismaz divi cilvēki un katram no viņiem ir reputācija otra cilvēka acīs. Cilvēku skaita pieaugums ir veicinājis reputācijas sociālā institūta visdažādākās gradācijas. Mūsdienās tiekamies ar civilizācijas reputāciju, valsts reputāciju, rases reputāciju, nācijas reputāciju, tautas reputāciju, šķiras, strata, organizācijas, firmas, partijas, baznīcas reputāciju. Katram relatīvi noslēgtam sociālajam veidojumam mēdz būt reputācija. To var dēvēt par kolektīvo reputāciju. Tā attiecas uz doto kolektīvu – cilvēku grupu, ko saista kopīga darbība vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē, organizācijā.

Taču, protams, mēdz būt ne tikai kolektīvā reputācija, bet arī individuālā reputācija – konkrēta cilvēka reputācija sabiedrībā. Tādā gadījumā visbiežāk tiek fiksēta attiecīgā cilvēka profesionālā reputācija, augstu vērtējot viņa profesionālo talantu un meistarību.

Bet ne vienmēr individuālā reputācija balstās uz izcilu profesionālismu un izcilu kvalifikāciju. Individuālo reputāciju var nosacīt cilvēciskās īpašības: cilvēka uzskati un uzskatu konsekvence, cilvēka attieksme pret garīgumu un metafiziskām atziņām, cilvēka morālā pārliecība, cilvēka idejiskā pozīcija nacionālajos jautājumos un politiskajos jautājumos. Cilvēki ar augstu cilvēcisko reputāciju ne reti sabiedrībā kļūst uzskatu līderi un morālie garanti. Viņus sāk emocionāli dēvēt par tautas sirdsapziņu. Diemžēl to jaunākajos laikos veikli iemanījās izmantot speciālie dienesti ideoloģiski politiskā nolūkā, apzināti medijos „uzpiarējot” uzskatu līderus, morālos garantus, tautas sirdsapziņas un cita veida cilvēciskos simulakrus. Latvijas teritorijā tas intensīvi notika no aizvadītā gadsimta 70. gadiem. Nedēļas laikraksts „Literatūra un Māksla” faktiski bija VDK specifiska filiāle – cilvēcisko simulakru dzemdību nams.

Piemēram, „perestroikas” nelietīgajās mahinācijās ļoti plaši tika izmantoti cilvēciskie simulakri, tautā zombējot „brīvību”, „neatkarību”, „atvērtību”, „demokrātiju”. Par to, ka izkļūšana no vienas elles praktiski kļuva nogrimšana vēl lielākā ellē, atbildīgi ir ne tikai LKP/VDK nelieši, dažāda kalibra nacionālie noziedznieki un nacionālie nodevēji. Atbildīgi ir arī cilvēciskie simulakri – „atmodas gaišie spēki”.

Pēcpadomju gados, un tas ir skaidri manāms, LR speciālie dienesti nenodarbojas ar cilvēcisko simulakru „uzpiārēšanu” un izmantošanu nacionāli reakcionārā un krimināli oligarhiskā valstiskuma sargāšanā. Tas nav vajadzīgs, jo noziedzīgo valstiskumu dedzīgi sargā latviešu varas inteliģence - latviešu tautas „miljons”. Aizvadītajos 30 gados cilvēcisko simulakru ģenēze ir bijusi privātā griba, laiku pa laikam kādam varas inteliģences nekaunīgam tipam sabiedrībai sevi piedāvājot kā „jābūtības dimensijas”, „eirodzīves”, „ceturtās atmodas” un citu pseidokonceptu  guru.

Atšķirība starp padomju laiku un pēcpadomju laiku ir vēl vienā ziņā. Padomju laikā VDK bija viegli strādāt, jo cilvēki plaši interesējās par literatūru un mākslu, apmeklēja mākslas izstādes, pie grāmatveikaliem pirms saullēkta stājās rindā pēc jaunākajiem dzejas krājumiem, romāniem. VDK bija viegli „uzpiarēt” cilvēciskos simulakrus, piemēram, no dzejnieku, gleznotāju aprindām. Tagad DP nākas ņemt vērā šausmīgi trulo attieksmi pret mākslu, literatūru, radošām personībām. DP droši vien visvieglāk būtu „uzpiarēt” par „tautas sirdsapziņu” kādu zagli, daunu, geju, Idiotijas Titānu izglītības un zinātnes ministra krēslā.

Sabiedriskajā apziņā reputācijai ir grandiozs sociālais statuss. Tā tas ir bijis visā cilvēces vēsturē. Arī pašlaik ir maksimāli augsts sociālais statuss. Starp nopietniem cilvēkiem plaši izplatīts ir viedoklis par reputācijas fundamentālo un totālo jēgu.

Piemēram, tautas reputācija tiek uzskatīta par svarīgāku tautas atribūtu nekā tautas valsts, tautas valstiskā neatkarība, suverenitāte, politiskās iekārtas demokrātiskums. Tā uzskata cilvēki, kuru pārliecībā dzīvi virza un padara cilvēciski cienīgu morāle. Viņu pārliecībā dzīves galvenais virzošais spēks ir sabiedrisko normu, principu un noteikumu kopums - morāles sistēma. Tā tikumiski reglamentē cilvēku rīcību sabiedrībā un viņu izturēšanos pret citiem cilvēkiem. Šajā reglamentācijā visu izsķir reputācija.

Reputācijas absolutizēšana ir vispārzināma nostāja. Reputācija ir visefektīvākais līdzeklis sabiedriskajai kontrolei. Ja nav reputācijas, tad nevar būt nekādi panākumi un nevar būt augsts sabiedriskais vērtējums. Reputācija vienmēr iet pa priekšu. Tas attiecas gan uz sociālajiem kolektīviem, gan uz atsevišķiem cilvēkiem. Vispirms uzzinām par kolektīva vai cilvēka reputāciju. Tikai pēc tam uzzinām citu informāciju.

Reputācija ir nemateriāls labums. Turklāt neierobežots nemateriāls labums. Ja materiāliem labumiem (mantai, naudai) vienmēr ir kaut kāds galapunkts, tad reputācijai tāds galapunkts neeksistē.

Tiesa, dažkārt par reputācijas galapunktu uzskata sirdsapziņu. Sirdsapziņa esot svarīgāka par reputāciju, un sirdsapziņa nosaka reputācijas robežas. Cilvēks var cienīt tikai savu sirdsapziņu, kas ir viņa galapunkts jebkurā rīcībā. Tādā gadījumā reputācijai nav būtiskas nozīmes.

Sirdsapziņas fetišizēšana ir izaicinošs cinisms attieksmē pret reputāciju. Tas ir saprotams. Cilvēks vēlas būt ideāli patstāvīgs. Cilvēks vēlas balstīties tikai uz savu pašcieņu, kas viņā izraisa garīgās autonomijas sajūtu. Reputācijas „tarificēšanā” rosās citi cilvēki. Faktiski citi cilvēki ir reputācijas „tarificētāji”. Bet tas daudziem nepatīk. Nepatīk tiem, kuri nevēlas citu cilvēku iejaukšanos viņu garīgajā un morālajā pasaulē.

Reputācija ir ne tikai labums, bet arī manāms slogs, uzspiežot milzīgu atbildību un reputācijas slavas saglabāšanu pārvēršot nemitīgā rūpju pilnā procesā. Ar sliktu reputāciju esot vieglāk dzīvot. Tāda ironija ir bieži dzirdama. Ja nav laba reputācija, tad var atļauties kādu vaļību, nepiedienību, apgrēcību. Turpretī ar labu reputāciju visu laiku esot jādzīvo bailēs zaudēt labu reputāciju.

Jautājums par reputācijas zaudēšanu ir kardināls jautājums. Atbilde uz šo jautājumu cilvēces vēsturē visus gadu tūkstošus ir bijusi tikai viena: zaudētu reputāciju nemūžam nevar atgūt. Reputācija veidojas gadiem, to var zaudēt dažās minūtēs un to nekad vairs nevar atgūt. Tā teikt, reputācija ir vienreizējas lietošanas produkts. Par neiespējamību atgūt zaudētu reputāciju nekad nav bijusi polēmika. Sociuma vēsturiskajā atmiņā vienmēr saglabājas informācija par zaudēto reputāciju. Šo informāciju var neatgādināt katru dienu un var neatgādināt gadiem ilgi. Taču šī informācija nav izdzēsta no sociuma vēsturiskās atmiņas un nepieciešamības brīdī momentā var tikt izmantota.

Ja priekšstasts par reputācijas substanci (būtību un  to, kas ir pamatā) vēsturiski nav mainījies un acīmredzot arī nekad nemainīsies, tad savādāk ir ar reputācijas autoritāti. Citiem vārdiem sakot, ar reputācijas reputāciju. Reputācijas sociālā institūta autoritāte laika gaitā ir pamatīgi izmainījusies.

Piemēram, sargājot savas sievas un savu reputāciju, Puškins  30 reizes piedalījās divkaujās. 15 reizes viņš bija divkaujas iniciators. Ne visas divkaujas notika, jo tika panākts izlīgums. Kā zināms, Puškins mira divas dienas pēc gūtā ievainojuma pēdējā divkaujā.

Un tagad salīdzinoši padomāsim, kāda attieksme pret savu reputāciju ir tādiem latviešu tautas spīdekļiem kā VVF, Mūrniece, Āboltiņa, Godmanis, Šķēle, Repše, Lembergs, Šadurskis, Vējonis, Brigmanis, Pavļuts, Gobzems, Pabriks, Dūklavs, Kučinskis, nosaucot tikai garīgi veselos mūsu slavenos „politiķus”, oligarhus un nenosaucot garīgi slimos daunus un homoseksuālistus, kuri 2018.gadā pēc parlamenta vēlēšanām 6.oktobrī masveidā pārņem tautas politisko skatuvi. Labi ir zināms, ka latviešu tautas spīdekļiem reputācija nav nekāda vērtība un viņi necenšas iegūt labu reputāciju. Viņi neizsauks uz divkauju šo rindu autoru par iepriekšējā teikumā lasāmo secinājumu.

Pašlaik dzīvojam radikālā, agresīvā, reakcionārā, nekaunīgā, bezatbildīgā vērtību pārvērtēšanas laikmetā. Īstenībā nekas netiek pārvērtēts, bet tiek noliegts, atmests, izsmiets. Visas iepriekšējās kultūras vērtības tiek pakļautas ārprātīgai destrukcijai – sairumam, sabrukumam, sagraušanai, normālas struktūras izjaukšanai. Gudri cilvēki šo ārprātīgo destrukciju sauc par metafizisko kritumu. Praktiski tas nozīmē nespēju un nevēlēšanos ņemt vērā realitātes pirmpamatus un  pirmelementus. Neapšaubāmi, fenomens vārdā „reputācija” nespēja izvairīties no metafiziskā krituma.

2018.gada 23. augustā portālā „Delfi” bija lasāms: „Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" ziņojums negatīvi ietekmē Latvijas reputāciju, bet tā tiks atjaunota (!?), ceturtdien žurnālistiem atzina Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) vadītāja Ilze Znotiņa. Ceturtdien Finanšu sektora attīstības padomes sēdē tika uzklausīts "Moneyval" priekšsēdētāja Daniela Telesklafa ziņojums par finanšu noziegumu situāciju Latvijā un rekomendācijām to apkarošanai. Atbilstoši ceturtdien publicētajam "Moneyval" ziņojumam Latvijai noteikts pastiprināts kontroles režīms, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. "Moneyval" Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.  Znotiņa uzsvēra, ka "Moneyval" vērtējums par Latviju ir objektīvs, tāpēc nevajadzētu tērēt laiku, mēģinot apstrīdēt vai iebilst vērtējumam. "Patlaban ir ārkārtīgi ātri jāvirzās uz priekšu rekomendāciju ieviešanā, atvēlot tam intelektuālus un finansiālus resursus. "Moneyval" rekomendāciju ieviešana ir pats svarīgākais darbs, nevis blakus darbs, jo sekas var būt nopietnas un tālejošas," sacīja Kontroles dienesta vadītāja.”

Latvijā tā nav pirmā reize, kad kāds vēlas atjaunot reputāciju. 2018.gada 9.maijā kādā medijā bija lasāms: „Banku sektora notikumi šī gada sākumā deva triecienu Latvijas starptautiskajai reputācijai, un tagad jāstrādā, lai to atgūtu (!?), uzskata Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.”

Tāda šķidra attieksme pret reputāciju ir aplama, nezinošo, neizprotoša, bezatbildīga, dumja, mānīga. Reputāciju nevar atgūt. Slikta reputācija saglabājas līdz pasaules galam. Tā tas būs arī ar Latvijas slikto reputāciju. Prātulas par reputācijas atgūšanu „otrā rītā uz brokastu laiku” (J.Bojārs) ir radušās, pārvērtējot senseno vērtību „reputācija” atbilstoši tagadnes iracionālās, postmodernistiskās, neoliberālās apziņas kroplajām vajadzībām. Tādas prātulas liecina par mūsu valdošās kliķes un birokrātijas cilvēcisko mazvērtību. Kabinetos rosās kadri, kuriem nevar būt nekāda profesionālā un cilvēciskā reputācija. Protams, viņus tas neuztrauc, jo principā nevar uztraukt. Viņu smadzenēs apmierināti smaida metafiziskais kritums.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

FotoSaskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā". Satversmes 22.pantā ir noteikts, ka "Saeimas sēdes ir atklātas".
Lasīt visu...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

FotoSaeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir pretēji Satversmes 15.pantam! Tur rakstīts - Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā. Kur notiks sēde? Maskavā, Vašingtonā, Ipiķos, Briselē? Kur? Kādi ir ārkārtīgie apstākļi?
Lasīt visu...

pietiek_postit

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

FotoNe tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku vides trokšņa dēļ ir nonākuši slimnīcās un 15 900 ir priekšlaicīgi miruši...” rakstīts Eiropas komisijas 2017.gada 30.marta ziņojumā 
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

FotoMums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu laiki" - ap 700 gadu, kas Kurzemē atstāja kā mantojumu pat vācu baronu latviešu valodas izrunas dialektu, tad "zviedru laiki, vēl - "poļu laiki", ilgu laiku valdīja "krievu laiki", tad bija Latvijas laiki, Kārļa Ulmaņa laiki.
Lasīt visu...

20

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

FotoTiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19 izplatības noteiktos ierobežojošos pasākumus. Vienlaikus lemšanā par svinīgā pasākuma organizēšanu būtu jāuzklausa arī pašu absolventu viedoklis.
Lasīt visu...

6

Kad TAS beigsies?

FotoĀrkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem apstākļiem iestājoties, ārkārtas stāvoklis tiks atcelts. Bet tas nenotiek – izskatās, ka valdība vai nu nespēj šādus kritērijus nodefinēt, vai arī uzskata, ka parastajiem mirstīgajiem šāda informācija nav nepieciešama.
Lasīt visu...

18

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

FotoProgresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amata. Lai Latvijas politika kļūtu caurspīdīga un godīga, šādai politiskai praksei nav vietas mūsdienu Latvijas politikā.
Lasīt visu...

18

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

FotoIzskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un arī pats nenēsā sejas maksu publiskās vietās, cik var redzēt TV.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Globālās identitātes amoka skrējiens

Pandēmijai “Covid-19” lepni piestāv pārnestā nozīmē lietotas runas figūras. Tajā skaitā lepni piestāv alegorija “amoka skrējiens”. Alegorijas konkrētais tēls ir psihiskais traucējums vārdā...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā ierosina...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Optimisma nomācošā aura

Sabiedrībā ir cilvēki, kuru amata pienākums ir izstarot optimismu. Sabiedrība no viņiem gaida vienīgi optimistiskus izteikumus. Taču tam nav jābūt sentimentāli šķebīgam optimismam...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...