„Revertas” Deglavai „uz atvadām” no valsts līdzekļiem sešos mēnešos izmaksāts ceturtdaļmiljons
PIETIEK09.09.2017.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
251,5 tūkstoši eiro - šāds kopējais atalgojums šā gada pirmajos sešos mēnešos paklusām, bez kādiem publiskiem paziņojumiem par šāda dāsnuma pamatojumu izmaksāts valstij piederošās AS Reverta valdes priekšsēdētājai Solvitai Deglavai, kurai iepriekš pat visa gada atalgojums bija „tikai” 230 tūkstoši eiro.
251 523,35 eiro – kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē atrodamā informācija, šādu summu šā gada pirmajā pusē, līdz 29. jūnijam algā no Latvijas valstij piederošās AS Reverta algā saņēmusi tās valdes priekšsēdētāja Deglava. 29. jūnijs ir bijis viņas pēdējā darba diena šajā valsts kapitālsabiedrībā.
Tas nozīmē, ka šogad vidēji mēnesī Deglava no bijušās Parex bankas īpašumu un „slikto kredītu” pārdevējas saņēmusi gandrīz 42 tūkstošus eiro, kaut visa pagājušā gada laikā kopā algā bija saņēmusi 230 tūkstošus eiro jeb vidēji 19 tūkstošus eiro mēnesī.
Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, par kādiem nopelniem Deglavai pirms amata atstāšanas ir izmaksāts šāds fantastisks atalgojums, kas viņu ierindotu no Latvijas valsts uzņēmumiem vislielāko algu saņemošo personu pirmajā piecniekā. Taču ir skaidrs, ka Deglava Revertu atstāj ar iespaidīgiem uzkrājumiem dažādās finanšu iestādēs – kopā 554 930 eiro.
Pirms dažiem mēnešiem – kad vēl nebija zināms par Deglavas fantastisko pēdējā pusgada atalgojumu – kāds Pietiek lasītājs bija iesūtījis interesantu analīzi par „uzņēmējas” ienākumiem valsts darbā. Publicējam tās būtiskāko daļu atkārtoti:
„Stājoties amatā 2010. gada augustā, Deglavas kundzei bija: 2689 eiro, 14 630 latu (20 800 eiro), kā arī aizdoti 250 000 eiro un 150 000 dolāru: kopā tātad oficiāla manta par 273 489 eiro un 150 000 dolāru (neskaitot grabažu auto).
Kas mainījies 2016. gada beigās: nopirkts dzīvoklis par 163 500 eiro, bankās 402 032 eiro, aizdoti 76 290 eiro un 150 000 dolāru: kopā tātad manta – 641 822 eiro un 150 000 dolāru (neskaitot grabažu auto)
Kas no tā izriet - sešarpus gadu laikā Deglavas kundzes oficiālais turīgums jeb manta, kas ierakstīta deklarācijā, pieaudzis par 368 333 eiro.
Bet cik viņa bija oficiāli saņēmusi – atceraties? Kopā sešarpus gados pirms nodokļu nomaksas saņēmusi 1 219 295 eiro. Pēc nodokļu nomaksas šajā laikā – vairāk nekā 840 000 eiro.
Tātad – saņēmusi 840 tūkstošus eiro, bet manta pieaugusi tikai par 368 tūkstošiem eiro.
Un te mēs nonākam pie interesantākā – tas nozīmē, ka Deglavas kundze Latvijas valstij un mums visiem apgalvo, ka sešos gados un piecos mēnešos personiskām vajadzībām iztērējusi 472 tūkstošus eiro (jau „tīrus”, pēc nodokļiem).
Kas ir 472 000 eiro sešos gados un piecos mēnešos? Tas ir – vidēji 6129 eiro mēnesī vai vidēji 200 eiro katru dienu. Dienu pēc dienas Revertas vadone esot tērējusi pa 200 eiro. Katru dienu. Uzkrājusi salīdzinoši tīrās kapeikas, nopirkusi dzīvokli par 163 tūkstošiem, bet gandrīz pusmiljonu noēdusi, nodzērusi un citādi notriekusi.”
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
