Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Rietumu civilizācijas krīze

Raivis Zeltīts
16.02.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ievērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.

1. Kas ir Rietumu civilizācija?

Rietumu civilizāciju veido eiropiešu nāciju daudzveidība un katras nācijas unikālā identitāte, kā arī mūsu kopīgā Rietumu identitāte, kuras pamati radušies Romas civilizācijas laikā. Roma pārņēma grieķu civilizācijas mākslu, zinātni un ideālisma un stoisma filozofiju, papildinot to ar pārvaldes mākslu un tiesību zinātni. Tā bija organiska un hierarhiska sabiedrība, kuras pamats bija ģimene ar tēva autoritāti, kas darbojās gan kā autonoma sabiedrības vienība, gan arī sociālās kārtības paraugs visai sabiedrībai.[2]

Balstoties senču tikumos un tradīcijās (“mos maiorum”), romieši tapa par skarbu un disciplinētu tautu, kas spēja izveidot tā laika lielāko impēriju. Taču Romas varenības augstākajā punktā sākās tās noriets. To vērodams, romiešu vēsturnieks Sallusts secināja, ka visas tautas un valstis sasniedz maksimālu spēku un varenību, pateicoties savu cilvēku krietnumam un tēvzemes mīlestībai, bet visas valstis zaudē varu un spēku tad, kad tās kļūst bagātas un cilvēki morāli degradējas.[3]

Kristīgās Rietumu civilizācijas dzimšana Romas norieta periodā nozīmēja jaunu ēru – grieķu-romiešu ideālistiskās civilizācijas mantojums tika iekļauts jaunā kultūrā, kuru papildināja tolaik revolucionārā ideju par katra cilvēka neatņemamo cieņu un dzīvības svētumu. Kristīgā ticība Rietumiem dāvāja likuma varu, cilvēktiesības, universitāšu sistēmu, tēlotājmākslu un klasisko mūziku, izbeidza verdzību, kanibālismu, infanticīdu un poligāmiju, nostiprināja monogāmo ģimeni un laulības institūtu, nosakot sievietes komplimentaritātes statusu (līdztiesīga, bet atšķirīga).[4]

Vienotās Romas impērijas stagnāciju aizstāja atsevišķo eiropiešu valstu savstarpējā konkurence, nodrošinot Rietumu civilizācijas iekšējo dinamiku. Taču tagad Rietumu civilizācija[5] saskaras ar tiem pašiem izaicinājumiem, ar kuriem sastapās Roma pirms diviem tūkstošiem gadu. Vai ir sācies vācu vēsturnieka Osvalda Špenglera pirms gadsimta paredzētāis “Rietumu noriets”?

2. Rietumu civilizācijas krīze un tās izpausmes

Rietumu civilizācijas krīze izpaužas teju visos sabiedriskās dzīves aspektos:

Institūciju krīze. Eiropas Savienības (ES) federālistu pārmērības centienos apvienot Eiropu un uzspiest imigrāciju visai Eiropai ir beigušās ar strupceļu, novedot pie Lielbritānijas izstāšanās un Centrālās un Austrumu Eiropas atsvešināšanās no ES. Institucionālo haosa situāciju Eiropā padziļina Eiropas federālistu ideja par Eiropas armiju, kas konkurētu ar NATO kā galveno militāro Rietumu sadarbības formātu.

Ekonomiskā krīze. Eiropas ekonomika stagnē, un ar mūsdienu straujajiem attīstības tempiem tas nozīmē zaudēt konkurences cīņā. 2010. gadā Ziemeļamerika un Eiropa sastādīja 40% no pasaules IKP. Pēc 2. pasaules kara ASV viena pati sastādīja 35%, kas nodrošināja tās lielvaras statusu. 2050. gadā šis skaitlis Ziemeļamerikai un Eiropai varētu būt 21%. Āzijas daļa no 24% 2010. gadā pieaugs līdz 48% 2050. gadā, Ķīnai vienai pašai sastādot 20%.[6]

ES mēģinājums apvienot atšķirīgās Ziemeļeiropas un Dienvideiropas ekonomikas vienā monetārajā sistēmā ir beidzies ar ekonomisko krīzi. No tās pamatā cieš Dienvideiropas valstu jaunatne, kuras nākotne tai ir atņemta.[7]

Tikmēr ievērojamās algu atšķirības dēļ Centrālās un Austrumeiropas jaunatne dodas ekonomiskajā emigrācijā uz Rietumeiropu, radot savās dzimtajās valstīs ievērojamu demogrāfisko slodzi. 2008. gada ekonomiskā krīze pēc būtības nav pārvarēta – tā ir tikai iesaldēta.

Ceturtās industriālās revolūcijas[8] tuvošanās var novest pie jaunas ekonomiskās krīzes, jo ES birokrātiskā elite nav spējīga strauji un drosmīgi reaģēt uz mūsdienu pasaules izaicinājumiem.

Demogrāfiskā un imigrācijas krīze. Eiropieši izmirst – dzimstības rādītāji ir kritiski tālākai Eiropas pastāvēšanai. Tagadējo 28 Eiropas Savienības valstu teritoriju 1965. gadā apdzīvoja aptuveni 13% pasaules iedzīvotāju. Līdz 2065. gadam šis skaitlis būs samazinājies līdz 5%.[9] Tikmēr Āfrikas iedzīvotāju skaits līdz 2050. gadam dubultosies un sasniegs 2.5 miljardus cilvēku, tā dramatiski palielinot demogrāfisko spiedienu uz dienvidiem no Vidusjūras.[10]

Viss liecina, ka 2015. gada imigrācijas krīze ir tikai prelūdija daudz lielākai imigrācijas krīzei, kura vēl ir tikai priekšā un var apdraudēt Eiropas kultūras tālāku pastāvēšanu. Imigrācijas plūsmas Eiropā no Vidusjūras puses jau šobrīd ir radījušas milzīgus drošības riskus Rietumeiropas nācijām – ziņas par organizētām izvarotāju grupām un līdz šim nepieredzētiem vardarbīgiem uzbrukumiem ir kļuvušas par ikdienu. Tas ir tāpēc, ka imigrantu plūsmas pamatā nāk no islāma valstīm – no civilizācijas ar fundamentāli atšķirīgiem priekštatiem par sabiedrības pārvaldi, kas vēsturiski divas reizes ir ar savu militāro varu apdraudējusi Rietumu civilizācijas eksistenci.[11]

Musulmaņu skaits Eiropā 2016. gadā bija 25.8 miljoni. 2001. un 2011. gadu musulmaņu skaits Anglijā un Velsā pieauga no 1.5 miljoniem līdz 2.7 miljoniem. To Londonas iedzīvotāju īpatsvars, kas sevi identificē kā “baltos britus”, ir sarucis līdz 44.9%.[12] Pēdējos trīsdesmit gados Francijā ir uzbūvēts vairāk mošeju nekā pēdējā gadsimta laikā baznīcu.[13]

Rietumeiropas valstīs pamattautu un sveštautu skaita attiecība mainās straujāk nekā komunistu okupācijas laikā Latvijā. Kā raksta Ritvars Eglājs – demogrāfiskās pārmaiņas Rietumeiropā notika “vispirms pakāpeniski un tad pēkšņi. Rietumeiropa no lēnas lejupslīdes, ko iesāka trešās pasaules imigrantu ievešana pēc Otrā pasaules kaŗa, pārgājusi straujā, un par simbolisku robežšķirtni var pieņemt 2015. gada nelegālo imigantu iebr[a]ukšanu.

Šobrīd pamattautu deldēšana notiek straujāk nekā krievu laikā Latvijā, un tas rāda, ka vairums pašreizējo Rietumeiropas vartuŗu naidā, vienaldzībā un gļēvumā pret savu tautu likteni diemžēl neatpaliek no komūnistiem un Latvijas pārkrievotājiem vai pat pārspēj tos. (..) vēsture rāda, ka tik nopietna dēmografisko procesu maiņa parasti saistīta ar tāda mēroga satricinājumiem kā abi pasaules kaŗi vai SPRS sabrukums. Varam tikai minēt, vai Rietumeiropas tautu nācionālā atbrīvošanās varēs notikt tik mierīgi, cik Latvijas neatkarības atgūšana. [14]

Katrs no Rietumu krīzes aspektiem ir daļa no vienas fundamentālas krīzes – tā ir Rietumu civilizācijas krīze. Eiropas tukšās baznīcas un tukšie šūpuļi liecina par Rietumu morālā spēka zudumu, kas izpaužas ģimenes nozīmes zudumā, sabiedrisko saišu iziršanā un tradicionālo vērtību zudumā. Īpaši postošs ir bijis tēva lomas zudums, kas ir novedis pie pašnāvību, atkarību problēmu un noziedzības epidēmijas Rietumu sabiedrībā – statistika ir nepielūdzama.[15]

Rietumu kultūra šajā postmodernajā fāzē ir kļuvusi primitivizēta un morāli degradēta – tā pasaules ainu rāda kā fragmentētu, bezjēdzības pilnu tēlu spēli, kurā visas kultūras normas tiek apšaubītas un parodētas, lai aizstātu tās ar divām pseidovērtībām – naudu un baudu. Rietumi sevi ir pārāk ilgi mānījuši, pārsaucot savu norietu par “progresu”. Tomēr ir vērts atgādināt, ka uz katru eksistējošo civilizāciju šobrīd ir divreiz vairāk civilizāciju, kuras ir zudušas.[16]

Rietumi nav izņēmums attiecībā uz vispārējiem vēstures principiem. Latviešu nacionālkonservatīvais filozofs Pauls Jurevičs ir rakstījis: Jau simtām reižu rādīts un pierādīts, kurp ved baudas izvirzīšana par galveno vērtību, un vēsture to jau ir daudzas reizes ar piemēriem parādījusi: atsevišķo cilvēku tā ved no cilvēcības atpakaļ pie dzīvnieciskuma, bet tautas pie sairšanas un pie pakļaušanas svaigākām tautām, kurām bauda vēl nav visaugstākais.”[17]

Mēs novērojam beidzamo posmu Rietumu ideālistiskās kultūras aizvietošanai ar materiālistisko kultūru, kas cilvēkā atraisa egoistiskās un dzīvnieciskās dziņas. Izšķiršanās ir starp Rietumu civilizācijas tālāku pastāvēšanu vai tās iznīkšanu un kļūšanu par “biomasu” citām civilizācijām, kuras nav pazaudējušas savas vērtības.

Noslēgumā

Rietumu civilizācijas krīzi var pārvarēt – vēsture ir pierādījusi, ka pēc vistumšākās nakts seko jauna diena. Ne barbaru iebrukums Romā, ne mongoļu vai musulmaņu invāzija nespēja iznīcināt eiropiešu kultūru.

Taču ļaunums parasti triumfē ļoti banālu iemeslu dēļ – pārāk daudzi baidās pret to nostāties ne tikai apstākļos, kad tas var apdraudēt dzīvību, kā tas bija Staļina ērā, bet pat tad, kad tas var draudēt ar grūtībām karjerā, mazāku algu vai nosaukšanu sliktos vārdos, t.i., reputācijas riskiem. Ikviens sevi grib iztēloties armijas pirmajās rindās, ja izceltos karš pret atklātu militāru ienaidnieku.

Es arī ticu, ka vairums šo apņemšanos īstenotu – vēsture rāda, ka krīzes apstākļos bieži vien parādās tautas ideālistiski orientētās īpašības, kuras ikdienā ir apslēptas.

Taču apvienošanās cīņā par mūsu kultūras aizstāvību ir nepieciešama jau šobrīd. Pret boļševismu ir jācīnās arī tad, kad boļševisma idejas tiek sauktas par “atvērto sabiedrību” un tās mēģina ieviest labi apmaksāti un “pieklājīgi” cilvēki uzvalkos, kas padomju Krievijas boļševiku ģimenes iznīcināšanas politiku ir “modernizējuši”, t.i., pārsaukuši par “minoritāšu tiesību aizsardzību” vai “partnerattiecībām”. Pret imigrāciju ir jācīnās tajā fāzē, kad tā notiek pakāpeniski un it kā ekonomisku vai humānu iemeslu dēļ, nevis tad, kad tā notiek pēkšņi – tad jau ir par vēlu.

Mums nav jāsagaida imigrantu izvarotāju bandu darbošanās nelielās, agrāk pavisam mierīgās pilsētās, kā tas ir noticis Lielbritānijā un diemžēl jau arī Somijā. Šis ir īstais brīdis, kad sākt pretestību. Un pretestība sākas katrā no mums – kā rakstīja Aleksandrs Solžeļicins “robeža starp labu un ļaunu atrodas katra cilvēka sirdī”.

Noraidīt hedonistisko un materiālistisko popkultūru, nebaidīties kritizēt masu imigrāciju un kreiso multikulturālistu uzbrukumus cilvēka identitātei, atbalstīt tos cilvēkus, kas jau šobrīd ir aktīvi ģimenes, tautas un valsts vērtību aizstāvībā – tas ir katra varā jau šobrīd. Sāc šobrīd! Un sāc ar sevi!

[1] Toynbee, Arnold J., A Study of History. Abridgement of volumes I-VI by D.C. Somervell, Oxford University Press, 1961, 3.lpp

[2] Karl-J. Hölkeskamp, Reconstructing the Roman Republic: An Ancient Political Culture and Modern Research, Princeton University Press, 2010, p. 33.

[3] http://blogi.lu.lv/harijs/2016/08/03/694/

[4] https://www.gimenetautavalsts.com/raksti-1/vai-rietumu-civiliz%C4%81cijai-j%C4%81iet-boj%C4%81

[5] Rietumu civilizācijas dzimtene ir Eiropa. Jēdzieni “Rietumi” un “Eiropa” ir savstarpēji saistīti un savstarpēji atkarīgi jēdzieni, kaut arī ne identiski. Eiropeiskums ir fundamentālais etniskais elements, kas ir Rietumu kultūras pamatā, kamēr Rietumu civilizācija ir eiropiešu tautu tūkstošos gados radīto sasniegumu kopums, kas vienlaikus ir kas vairāk par šo tautu kultūru kopsummu. Rietumu civilizācija šodien aptver Eiropu, Ziemeļameriku un Okeāniju.

[6] Rachman, Gideon. Easternization. War and Peace in the Asian Century. Penguin Random House, 2017, 30.lpp

[7] Piemēram, Grieķijā bezdarbs jaunatnes vidū kopš 2008. gada pārsniedz 20% ar rekordu 60.3% 2013. gadā. Šobrīd jauniešu bezdarbs Grieķijā sasniedz 36.6%. Skat. https://tradingeconomics.com/greece/youth-unemployment-rate

[8] Ceturtā industriālā revolūciju iezīmē robotu, mākslīgās inteliģences, 3D printēšanas u.c. tehnoloģiju ieviešana, kas padarīs liekas daudzas tās profesijas, kuras šobrīd šķiet pašsaprotamas.

[9] https://ec.europa.eu/eurostat/documents/3217494/9066251/KS-EX-18-001-EN-N.pdf/64b85130-5de2-4c9b-aa5a-8881bf6ca59b

[10] https://population.un.org/wpp/

[11] Kārlis Martels 731. gadā apturēja arābu invāziju Eiropā kaujā pie Puatjē. 1683. gadā apvienotais poļu, austriešu un vācu karaspēks Polijas-Lietuvas karaļa Jana III Sobeska vadībā sakāva osmaņu armiju pie Vīnes.

[12] Murray, Douglas. The Strange Death of Europe. Bloomsbury, 2017, 12-13. lpp

[13] http://fsspx.news/en/news-events/news/france-mosques-being-built-more-quickly-churches-21518. Mošeju būvniecību nedrīkst uztvert vieglprātīgi. Mošejas ir islāma civilizācijas izplatīšanās bāzes Rietumu civilizācijas iekšienē. Esošais Turcijas prezidents Redžeps Erdogans savulaik citēja šīs zīmīgās dzejas rindas: “Mošejas ir mūsu barakas, kupoli – mūsu ķiveres, minareti – mūsu durkļi un ticīgie – mūsu kareivji.”

[14] https://ritvars.wordpress.com/2019/01/16/eiropas-kolonizesana-jaunakie-rietumeiropas-dati/

[15] https://thefatherlessgeneration.wordpress.com/statistics/

[16] Toynbee... 50.lpp

[17] Jurevičs, Pauls. Dzīve un liktenis. Refleksijas par latvisko eksistenci. Kopenhāgena: Imanta, 1955., 89-90. lpp

Pārpublicēts no gimenetautavalsts.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

8

Aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu nekavējoties darīt visu ko tādu, ko viņš noteikti nedarīs

FotoMēs, Lietuvas, Polijas, Latvijas un Igaunijas prezidenti kā Baltkrievijas kaimiņi un kā NATO un ES dalībvalstis vēlamies, lai Baltkrievija būtu stabila, demokrātiska, neatkarīga un pārtikusi valsts. Tādēļ mēs aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu:
Lasīt visu...

21

Provinces pensionāra vēstule pakaļpalicējiem Rīgā

FotoMierīga varas maiņa, bez skandāla un klopes, saskaņā ar brīvu vēlēšanu rezultātiem jau izsenis tiek dēvēta par demokrātijas svētkiem. Šāds prieka brīdis gaida rīdziniekus jau pēc dažām nedēļām. Par Rīgas iepriekšējās politstruktūras sabrukumu vairs nešaubās neviens, un tagad vēlētāju rokās būs sastutēt jaunu. Ne nu gluži pašiem, bet caur vēlētiem priekšstāvjiem.
Lasīt visu...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanāsa ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...