Iesaki rakstu: 
Rīgas domei piederošā SIA „Rīgas 1. slimnīca”, kuras valdes locekli Genādiju Savostjanovu aprīļa vidū Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja aizdomās par saistību ar koruptīviem iepirkumiem, ir nolēmusi uzlabot savu reputāciju, noslēdzot līgumu par 9990 eiro ar kādu sabiedrisko attiecību uzņēmumu un… iztiekot bez publiskas iepirkuma izsludināšanas.
Kā rāda iepirkumu informāciju apkopojošās SIA „Mercell Latvia” datu bāze, aizvadītajā nedēļā pieņemts lēmums, ka SIA „Publiskās identitātes grupa” par 9990 eiro veiks SIA „Rīgas 1. slimnīca” nepieciešamos „komunikācijas konsultācijas pakalpojumus reputācijas un konkurentspējas stiprināšanai”.
Taču šī informācija datu bāzē bija paskaidrota ar vārdiem: „Konkursa rezultāts bez iepriekšējas iepirkuma publicēšanas.” Savukārt ne pašas Rīgas 1. slimnīcas interneta mājas lapā, ne citviet šāds iepirkums nemaz nebija izsludināts, kas nozīmēja, ka pašvaldības uzņēmums, kura vadītājs tiek turēts aizdomās saistībā ar koruptīvām darbībām iepirkumos, arī reputācijas uzlabošanas iepirkumu ir veicis „savējo” vidū.
„Informācija par šo iepirkumu iepriekš nav bijusi publicēta. Pasūtītājs savā mājaslapā ir publicējis uzreiz šī iepirkuma rezultātu, tā ir visa informācija, kas mums par to ir pieejama,” apliecina „Mercell Latvia” pārstāve.
Savukārt pats Rīgas pašvaldības uzņēmums netieši apstiprina, ka tas ir izmantojis normatīvo aktu noteiktos sliekšņus, lai šajā iepirkumā izvairītos no nepieciešamības izsludināt atklātu konkursu savas reputācijas uzlabošanas pasākumu veikšanai.
Publisko iepirkumu likums nosaka, ka iepirkuma gadījumā līdz 10 000 eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa) pretendentu ir iespējams brīvi izvēlēties pēc uzņēmuma paša ieskatiem un nav nepieciešams rīkot iepirkuma procedūru. Rīgas pašvaldības uzņēmums „Rīgas 1. slimnīca” šo iespēju ir izmantojis.
„Slimnīcai kā veselības aprūpes iestādei ļoti būtiska ir tās reputācija un sabiedrības informētība par slimnīcas darbību, par sniegtajiem pakalpojumiem, par to kvalitāti un pieejamību. Tādēļ, izvērtējot situāciju, tika pieņemts lēmums par komunikācijas un sabiedrisko attiecību aktivitāšu īstenošanu, samaksa par kuriem nepārsniedz 9999 EUR (bez PVN),” skaidro slimnīcas administrācija.
Līdz ar to informācija par šādu iepirkumu nekur nav tikusi publiskota, un slimnīcas vadība pēc saviem ieskatiem vienkārši izvēlējusies sev tīkamu reputācijas uzlabotāju. Pašvaldības uzņēmuma administrācija gan apgalvo, ka esot izvērtējusi vēl vienu pretendentu, taču netiek atklāts ne tā nosaukums, ne piedāvātā pakalpojumu cena.
SIA „Rīgas 1. slimnīca” pēdējā laikā publiski pieminēta saistībā ar tās valdes locekļa G. Savostjanova un vēl divu personu aizturēšanu KNAB sākta kriminālprocesa ietvaros. Tas 5. aprīlī sākts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dokumentu viltošanu un saistīts ar aizdomām, ka „Rīgas 1.slimnīcas” amatpersona varētu būt ļaunprātīgi izmantojusi dienesta stāvokli, noslēdzot iepirkumu līgumus, un ka būvdarbu veicējs varētu būt viltojis dokumentus par veiktajiem darbiem.
Savukārt aprīļa beigās mediji informēja, ka Rīgas pašvaldības uzņēmums „Rīgas 1.slimnīca” varētu būt pārmaksājis vairākus simtus tūkstošus eiro, iegādājoties magnētiskās rezonanses iekārtu.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
