Iesaki rakstu: 
Rīgas domei piederošā SIA „Rīgas 1. slimnīca”, kuras valdes locekli Genādiju Savostjanovu aprīļa vidū Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja aizdomās par saistību ar koruptīviem iepirkumiem, ir nolēmusi uzlabot savu reputāciju, noslēdzot līgumu par 9990 eiro ar kādu sabiedrisko attiecību uzņēmumu un… iztiekot bez publiskas iepirkuma izsludināšanas.
Kā rāda iepirkumu informāciju apkopojošās SIA „Mercell Latvia” datu bāze, aizvadītajā nedēļā pieņemts lēmums, ka SIA „Publiskās identitātes grupa” par 9990 eiro veiks SIA „Rīgas 1. slimnīca” nepieciešamos „komunikācijas konsultācijas pakalpojumus reputācijas un konkurentspējas stiprināšanai”.
Taču šī informācija datu bāzē bija paskaidrota ar vārdiem: „Konkursa rezultāts bez iepriekšējas iepirkuma publicēšanas.” Savukārt ne pašas Rīgas 1. slimnīcas interneta mājas lapā, ne citviet šāds iepirkums nemaz nebija izsludināts, kas nozīmēja, ka pašvaldības uzņēmums, kura vadītājs tiek turēts aizdomās saistībā ar koruptīvām darbībām iepirkumos, arī reputācijas uzlabošanas iepirkumu ir veicis „savējo” vidū.
„Informācija par šo iepirkumu iepriekš nav bijusi publicēta. Pasūtītājs savā mājaslapā ir publicējis uzreiz šī iepirkuma rezultātu, tā ir visa informācija, kas mums par to ir pieejama,” apliecina „Mercell Latvia” pārstāve.
Savukārt pats Rīgas pašvaldības uzņēmums netieši apstiprina, ka tas ir izmantojis normatīvo aktu noteiktos sliekšņus, lai šajā iepirkumā izvairītos no nepieciešamības izsludināt atklātu konkursu savas reputācijas uzlabošanas pasākumu veikšanai.
Publisko iepirkumu likums nosaka, ka iepirkuma gadījumā līdz 10 000 eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa) pretendentu ir iespējams brīvi izvēlēties pēc uzņēmuma paša ieskatiem un nav nepieciešams rīkot iepirkuma procedūru. Rīgas pašvaldības uzņēmums „Rīgas 1. slimnīca” šo iespēju ir izmantojis.
„Slimnīcai kā veselības aprūpes iestādei ļoti būtiska ir tās reputācija un sabiedrības informētība par slimnīcas darbību, par sniegtajiem pakalpojumiem, par to kvalitāti un pieejamību. Tādēļ, izvērtējot situāciju, tika pieņemts lēmums par komunikācijas un sabiedrisko attiecību aktivitāšu īstenošanu, samaksa par kuriem nepārsniedz 9999 EUR (bez PVN),” skaidro slimnīcas administrācija.
Līdz ar to informācija par šādu iepirkumu nekur nav tikusi publiskota, un slimnīcas vadība pēc saviem ieskatiem vienkārši izvēlējusies sev tīkamu reputācijas uzlabotāju. Pašvaldības uzņēmuma administrācija gan apgalvo, ka esot izvērtējusi vēl vienu pretendentu, taču netiek atklāts ne tā nosaukums, ne piedāvātā pakalpojumu cena.
SIA „Rīgas 1. slimnīca” pēdējā laikā publiski pieminēta saistībā ar tās valdes locekļa G. Savostjanova un vēl divu personu aizturēšanu KNAB sākta kriminālprocesa ietvaros. Tas 5. aprīlī sākts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dokumentu viltošanu un saistīts ar aizdomām, ka „Rīgas 1.slimnīcas” amatpersona varētu būt ļaunprātīgi izmantojusi dienesta stāvokli, noslēdzot iepirkumu līgumus, un ka būvdarbu veicējs varētu būt viltojis dokumentus par veiktajiem darbiem.
Savukārt aprīļa beigās mediji informēja, ka Rīgas pašvaldības uzņēmums „Rīgas 1.slimnīca” varētu būt pārmaksājis vairākus simtus tūkstošus eiro, iegādājoties magnētiskās rezonanses iekārtu.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
