Rīgas pašvaldībai savajagas dārgus "iPad" planšetdatorus, lietderību nespēj paskaidrot
PIETIEK16.03.2013.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Jau gandrīz divas nedēļas Rīgas dome nespēj paskaidrot - kādiem tieši nolūkiem pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta vajadzībām pagājušā gada rudenī ir iegādāti 14 planšetdatori iPad3 un tieši kādēļ pašvaldībai savajadzējušies iPad3 visdārgākie iespējamie modeļi ar 64 gigabaitu ietilpību.
Kā rāda Pietiek šodien publicētais ar Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra direktora Ērika Zēģeļa rīkojumu izveidotās iepirkuma komisijas pagājušā gada septembra lēmums, tā izvērtējusi divus piedāvājumus 14 planšetdatoru iegādei Izglītības, kultūras un sporta departamenta vajadzībām un par uzvarētāju atzinusi SIA Atea, kas planšetdatorus apņēmusies piegādāt par 6528 latiem bez PVN vai 7899 latiem ar PVN.
Kā rāda iepirkuma komisijas lēmums, departamentam noteikti bijis vajadzīgs viens iPad3 ar 16 GB ietilpību par 412 latiem un 13 iPad3 ar 64 GB ietilpību par 576 latiem gabalā (abas cenas - ar PVN). Pašlaik interneta veikalā i-deal 16 GB iPad3 ar 3G iespēju maksā 399 latus un iPad3 ar 3G iespēju - 539 latus.
Taču papildus diezgan augstajai cenai (kas iPad3 pēdējos mēnešos gan ir mazinājusies) neizpratni rada tas, kādiem mērķiem pašvaldības departamentam savajadzējušies tieši šādi planšetdatori ar šādu ietilpību.
Kā izrādās, to izskaidrot vismaz pagaidām nespēj arī pašvaldības vadība. Jau pirms gandrīz divām nedēļām Pietiek uzdeva jautājumus domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam - ar ko tieši ir pamatota nepieciešamība pēc tik dārgu planšetdatoru iegādes, kāpēc tika izvēlēti tieši šie modeļi un nevis lētāki modeļi ar mazāku atmiņas ietilpību un kā tieši tie tiks izmantoti.
Kā izrādījies, Ušakovs ne uz vienu no šiem jautājumiem gandrīz divu nedēļu laikā nav spējis rast atbildes, - viņa preses pārstāve Pietiek ir norādījusi tikai, ka informācija esot pieprasīta no Informācijas tehnoloģiju centra.
301 Moved Permanently
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
