„Rīgas satiksmes” vadītājs Bemhens par milzīgo algas pielikumu var pateikties Straujumas valdībai
PIETIEK11.07.2017.
Komentāri (12)
Iesaki rakstu: 
Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens par savu pagājušā gada iespaidīgo algas pielikumu, tai sasniedzot gandrīz 6000 eiro mēnesī, var pateikties tikai un vienīgi Laimdotas Straujumas (Vienotība) vadītā Ministru kabineta 2015. gada beigu lēmumam.
Straujumas vadītais Ministru kabinets īsi pirms tā darbības beigām, 2015.g.22.decembrī izdeva noteikumus Nr. 791 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru”.
Kā izrādās, tieši atbilstoši šiem noteikumiem pērn tad arī palielināta Bemhena alga, jo atbilstoši tajos iekļautajiem kritērijiem Rīgas satiksme atbilst lielas kapitālsabiedrības nosacījumiem. Noteikumu 13.punktā minēts, ka līdz 2016.gada 1.jūnijam jāpārskata valdes priekšsēdētāja atalgojums, piemērojot atbilstošus koeficientus, un tas arī ir ticis izdarīts.
Rezultātā, tieši pateicoties Vienotības premjeres vadītajai valdībai, Bemhens, neraugoties uz Rīgas satiksmes sarūkošo pasažieru un pārdoto biļešu skaitu, pērn ir ticis pie iespaidīga atalgojuma pieauguma: ja gadu iepriekš viņa vidējais mēneša atalgojums bija 4047 eiro mēnesī, tad pērn – jau 5977 eiro mēnesī.
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē atrodamā Bemhena amatpersonas deklarācija, 2015. gadā viņš atalgojumā Rīgas satiksmē saņēmis 48 564 eiro (pirms nodokļu nomaksas), kam klāt vēl jāpieskaita 3152 eiro liels pabalsts.
Savukārt pagājušajā gadā Rīgas satiksmes vadītāja atalgojums ir palielinājies par vairāk nekā 20 tūkstošiem eiro un sasniedzis 71 725 eiro (pirms nodokļu nomaksas). Tas nozīmē, ka mēnesī pēc nodokļu nomaksas Bemhens saņēmis jau gandrīz sešus tūkstošus eiro.
Ja ticēt amatpersonas deklarācijām, faktiski visu šo naudu Bemhens arī iztērējis personiskām vajadzībām: ja 2015. gadā viņš bija deklarējis „zeķē” glabātus 12 500 eiro, tad pērn šī summa samazinājusies par 500 eiro, savukārt bankā glabātie 14 338 eiro palielinājusies līdz 14 980 eiro.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
