“Rīgas siltuma” vadības minstināšanās rada šaubas par radioaktīvās šķeldas jautājuma risināšanu
PIETIEK10.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
AS Rīgas siltums valdes priekšsēdētāja Normunda Talča (attēlā) minstināšanās un nevēlēšanās nodot sabiedrībai uzņēmuma it kā veiktu pētījumu saistībā ar radioaktīvās šķeldas jautājumu rada ne tikai aizdomas, vai šāds pētījums patiešām ir veikts, bet arī bažas, cik lielā mērā vispār var ticēt uzņēmuma publiskajiem apgalvojumiem šajā jomā.
Pietiek nesen publicēja apjomīgu lasītājas vēstuli, kurā bija izteiktas nopietnas aizdomas par to, vai tiek pienācīgi kontrolēta Baltkrievijas izcelsmes šķelda, ko izmanto valstij un Rīgas pašvaldībai piederošā AS Rīgas siltums.
Vēstulē bija atgādināts, ka radioaktivitātes piesārņojuma līmeņa pārsniegums AS Rīgas siltums dedzinātās šķeldas pelnos tika atklāts 2018.gada 14.jūnijā, kad sadedzinātās šķeldas pelni tika ievesti poligonā Getliņi, jo bija reaģējuši radiācijas monitoringa vārti.
„Tomēr, neskatoties uz to, ka radioaktīvas šķeldas kurināšana, kuras piesārņojuma līmenis vairākas reizes pārsniedz atļauto, ir krimināli sodāma darbība, kā arī neskatoties uz papildus veiktajām darbībām, AS Rīgas siltums katlu mājās joprojām vēl pusotru gadu pēc pārkāpuma konstatēšanas turpinās radioaktīvās šķeldas dedzināšana, kuras rezultātā iegūtā siltumenerģija tiek izmantota dzīvojamo māju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai,” bija norādīts lasītājas vēstulē.
Pēc šīs vēstules publicēšanas Rīgas siltums nāca klajā ar apjomīgu skaidrojumu, cita starpā apgalvojot, ka uzņēmums, „pieaicinot zinātniekus”, esot veicis apjomīgu pētījumu “Šķeldas un pelnu radiometriskā kontrole ar radiācijas monitoringa vārtiem”, kā arī piedalījies Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas pētījumā par pelnu izmantošanas iespējām, kas paredzēja arī pelnu radioaktivitātes izpēti.
„Balstoties uz šiem pētījumiem, veikti virkne soļu, lai uzņēmumā siltumenerģijas ražošanai nenokļūtu radioaktīva šķelda,” apgalvo Rīgas siltuma vadība, norādot, ka lasītājas vēstulē izteiktās šaubas neesot pamatotas.
Taču realitāte ir tāda, ka tieši Rīgas siltuma vadības skaidrojumi un apgalvojumi pašlaik rada aizdomas un šaubas, - uzņēmums nav gatavs ne tikai sniegt detalizētus skaidrojumus, bet pat... nodot atklātībai tā it kā veikto „apjomīgo pētījumu” „“Šķeldas un pelnu radiometriskā kontrole ar radiācijas monitoringa vārtiem”.
Uz vairākkārtējiem aicinājumiem nekavējoties nodot sabiedrībai šo pētījumu Rīgas siltuma vadība vispirms vairākkārt uzstājīgi piedāvāja interviju un ekskursiju pa uzņēmumu, bet pēc tam paziņoja, ka bez oficiāla informācijas pieprasījuma nekas atklāts vispār netikšot.
Neoficiāla informācija liecina, ka patiesībā „apjomīgais pētījums” ir veikts tikai „ķeksīša” pēc, līdz ar ko tā rezultāti ir tādi, kad tos nav iespējams atklāt sabiedrībai. Uz to norāda tas, ka Rīgas siltuma vadība vismaz pagaidām nevēlas nosaukt arī nevienu no it kā pieaicinātajiem zinātniekiem, kuri esot veikuši šo pētījumu.
Pašlaik Rīgas pagaidu administrācijai un Ekonomikas ministrijai kā Rīgas siltuma kapitāldaļu turētājām jau ir nosūtīti oficiāli pieprasījumi – sabiedrības drošības vārdā nekavējoties nodrošināt, lai uzņēmuma vadība publiskotu visu informāciju par iespējamo radioaktīvās šķeldas izmantošanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
