Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai varētu būt tā, ka Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam būtu bijušas personiskas intereses arī saistībā ar bankas Citadele pārdošanu, kas beidzās ar tās atdošanu „par sviestmaizi” amerikāņu investoriem? Par to liek domāt viena no jaunā romāna „Nauda” (Bailes - 3") sižeta līnijām, kas saistīta ar intrigām, ko izspēlē tādi romāna personāži kā „Ilmārs Rimēvičs”, „Māris Mortensons” un „Grigorijs Kuseļņikovs”, - Pietiek šodien ekskluzīvi publicē jaunās grāmatas prologa sadaļu, kurā „Satversmes apsardzības biroja direktors Jānis Mīzītis” iepazīstas ar šai tēmai veltītu slepenu dienesta ziņojumu.

Prologs I. Direktors

“Dienesta ziņojums. Slepeni.

Es, Satversmes apsardzības biroja darbinieks …, pildot dienesta pienākumus un Satversmes apsardzības biroja direktora uzdevumu, … gada … … tiekoties ar informācijas avotu “Ojārs” un uzdodot jautājumu par “Citas dēles” bankas akciju paketes pārdošanu, saņēmu šādu informāciju, ko esmu apkopojis šajā ziņojumā. 

Es izstāstīšu, kā patiesībā norisinājās notikumi saistībā ar “Citas dēles” bankas pārdošanu – vai kā nu mēs vēlamies to saukt. Patiesībā tā bija nevis pārdošana, bet gan atdāvināšana – lai gan kaut ko dāvinot, parasti jums neliek apdāvināmajam vēl piemaksāt, kā tas bija šajā gadījumā.

Fakts ir tāds, ka valsts mēģināja banku pārdot jau labu laiku. Taču neviens nopietns pretendents nepieteicās. Neviens, kas par to būtu gatavs maksāt pietiekami labu cenu. Lai Latvijas valsts, kas bija zaudējusi vismaz miljardu saistībā ar “Marex banku”, vismaz šeit nepaliktu mīnusos. Varbūt pat kaut ko nopelnītu un kompensētu “Marex” “glābšanas” radītos zaudējumus.

Vajadzēja meklēt “Citas dēles” bankas pircēju, un tad Valdis Biksnis un Valdis Bebrovskis, kas toreiz vēl bija premjera amatā, piedāvāja banku iegādāties uzņēmējam Jurijam Efleram. Tam bija nauda un varēja būt arī interese.

Bebrovskis nekad nav komentējis savas attiecības ar Biksni, un pats Biksnis vispār nekad nerunā neko lieku, lai kā viņam arī klātos. Tāpēc arī tikai ļoti ierobežots personu loks ir zinājis to, ka viņi abi tolaik bija vismaz labi čomi, ja ne kaut kas vairāk. Viņiem noteikti bija kopīgas intereses.

Tad Bebrovskis spēra lielu soli uz priekšu – es pieļauju, ka tolaik viņš vēl rīkojās pēc labākās sirdsapziņas. Banku tiešām vajadzēja pārdot, lai nebūtu problēmu ar Eiropas Komiteju, un vajadzēja pārdot tā, lai cena būtu kaut cik pieklājīga. Lai neviens nevarētu izteikt publiskus pārmetumus.

Biksnis bija īpašā vietā noorganizējis pusdienas, kurās piedalījās Bebrovskis un Eflers. Viss bija ļoti pieklājīgi un solīdi. Par Efleru specdienestiem jau iepriekš bija palūgta vispārēja informācija – vai ar viņu vispār ir labi tikties.

Specdienesti atbildēja – var tikties. Eflers vairs nebija Krievijas pilsonis, viņam bija nopietni biznesi citur, arī Latvijā. Turklāt toreiz jau bija nodibināts arī Ovena fonds, kurā Eflers reizēm ieguldīja kādu lielāku naudu. Krievu miljardieris Ovens, starp citu, ir Eflera bērna krusttēvs…

Lūk, un šajās pusdienās Efleram tika skaidri un gaiši pateikts – vēlies iegādāties banku? Ņem, tikai iedod pietiekamu cenu, lai mēs esam plusā. Tobrīd vēl “Minimas” traģēdija nebija notikusi, Bebrovskim bija lieli politiskie plāni tepat uz vietas. Tā ka to viņš ļoti skaidri un nepārprotami Efleram pajautāja.

Darījuma kārtošanai kā konsultants tika ieteikts Ģirts Bungainis. Toreiz viņš bija kārtīgi piesūcies Bebrovska partijai “Vienība”, dzīvoja labi no konsultāciju pasūtījumiem, apmēram pusi peļņas atdeva atpakaļ caur Arti Pamparu – un visiem viss bija šokolādē.

Šis bankas pārdošanas darījums varēja būt labs peļņas avots gan Bungainim, gan “Vienībai”. Visi būtu bijuši apmierināti, arī valsts netiktu aplaupīta. Taču kaut kas notika. Pagāja divi vai trīs mēneši, un viss pēkšņi mainījās.

Bebrovskim un “Vienībai” bija gadījies labāks piedāvājums, un patiesībā, kā tas noskaidrojās laika gaitā, Bebrovskis Efleru vienkārši un primitīvi uzmeta. Šāda rīcība vispār nav Bebrovska stils, tā ka var droši teikt – kāds viņam izteica īpaši vilinošu piedāvājumu. Vai arī ar kaut ko nobiedēja tā, ka Bebrovskis nevarēja atteikties.

Formāli tas notika tā, ka Efleram neviens neteica – atšujies. Vienkārši Biksnis pagāja malā no sarunas ar Efleru un paziņoja – būs tā, ka latvieši paši nopirks banku! Tādi kārtīgi, solīdi latviešu uzņēmēji. Papildus tam par “Citas dēles” banku sāka interesēties arī eserkini-zaharenki no “Austrumu bankas”.

Uldis Kakarēvičs, kurš ir zināms kā uzticams Andra Smēles cilvēks, vāca kopā šos kārtīgos latviešu uzņēmējus – Uldi Sierkalnu, Māri Mortensonu, Gunti Dāvi, taisīja latviešu apvienību. Jā, un tajā pašā laikā caur Bebrovski parādījās vēl viens pretendents – tie paši ebreji no “Austrumu bankas”. Kas tieši Bebrovskim ar viņiem tobrīd bija – to neviens droši nezināja.

Tad notika “Minimas” traģēdija, prezidents Vērziņš faktiski padzina Bebrovski no premjera amata un ar “Citas dēles” banku visu sāka kārtot Smēle caur Laimdotu Raujumu, kas nāca Bebrovska vietā.

Smēle nekad ar medijiem nav pratis strādāt, taču viņam šoreiz bija labi padomnieki, un viss gāja kā pa sviestu. Efleru sāka atšūt, bet viņš to negribēja saprast – laikam bija noticējis, ka Bebrovskis ir īsts godavīrs un ka viņa vārdam var ticēt. Tad sāka atšūt jau rupjāk.

Vispirms krievu medijos parādījās nopirkts raksts – Eflers patiesībā pērk banku nevis sev, bet Valērijam Marginam. Tad caur saviem ļaudīm Satversmes apsardzības birojā… nu, tādiem kā Aigars Soprāns, kuriem jebkurš var samaksāt, ja tikai cipars pietiekami liels… jā, tātad caur viņiem uztaisīja jaunu, jau ļoti nopietnu SAB atzinumu – tā un tā, Eflers ir Kremļa Tutina draugs, Eflers atmazgā naudu, Eflers pazīst Marginu. Un tā tālāk.

Bet Eflers vienalga negribēja mājienu saprast. Pēc aptuveniem aprēķiniem, viņš šajā pasākumā pavisam oficiāli bija ieguldījis aptuveni miljonu eiro. Un, protams, to visu arī pazaudēja.

Tomēr šajā brīdī, 2014. gada vasaras sākumā, viss vēl nebija skaidrs. Skaidrs bija tikai tas, ka Efleram nekas nespīd, jo ir parādījušies savējie, kam vajag vairāk. Atklāts bija jautājums – kuri ir īstie savējie?

Biksnis ar Mortensonu un pārējiem “latviešu uzņēmējiem” bija viens “savējais”, bet vēl bija arī jaunā premjere Raujuma, kura ļoti pūlējās par labu “Barvik bankai”. Vai tikai tāpēc, ka tur strādāja viņas dēls? Nez vai.

“Barvik bankas” īpašniekam Grigorijam Kuseļņikovam, kā mēs tagad visi zinām, bija savas naudas saites ar Rimēviču. Kuseļnikovs viņam maksāja, uz visu ko cerēja, bet neko konkrēti nedabūja. Bet vai tikai ar viņu vien? Nez vai. Taču Raujumas centība galīgi nepatika “latviešiem”, un tie beigu beigās pabrīdināja Raujumu – tev, kundze, ir interešu konflikts.

Nopietni pabrīdināja. Raujuma nekavējoties saprata. Varbūt arī pati viņa to nebūtu uztvērusi pietiekami nopietni, bet šajā laikā sāka regulāri kontaktēties ar Smēli. Regulāri brauca pie viņa uz mājām – uz “Padebešiem”. Vai arī uz bijušā prezidenta Vērziņa “Mājiņām”. Tur konsultējās, tikās, uzklausīja ieteikumus.

Smēlem, protams, bija sava personiskā interese – tāda pati kā parasti. Pienāca brīdis, kad viņš skaidri paziņoja Efleram – vai nu tu man samaksā piecus miljonus eiro un es tev visu ar “Citu dēli” nokārtošu, vai arī banku paņems amerikāņi, bet tev nekas netiks. Galīgi nekas.

Jā, tad jau bija parādījušies amerikāņi, kuri arī pretendēja uz banku. Viņi ar vēstniecības palīdzību vēra visas durvis vaļā ar kāju un uzvedās tā, it kā būtu nonākuši pie kaut kādiem iedzimtajiem, kur visu, ko vajag, var nopirkt par stikla krellītēm, kuras pasniedz cilts vadonim. Kā vēlāk izrādījās, atšķirība tikai tā, ka viņi nevienam netaisījās iedot pat stikla krellītes. Viņi gribēja banku paņemt par velti.

Eflers nav tāds cilvēks, lai kādam pakļautos, – un viņš Smēli vienkārši pasūtīja. Tā pavisam vienkārši. Bet tas nenozīmēja, ka Smēle palika bešā. Jā, piecus miljonus no Eflera viņš nedabūja, bet līdz šim laikam jau bija parunājies ar Mortensonu.

Mortensons un Biksnis šajā laikā bija sapratuši, ka viņiem vieniem pašiem – kā “latviešu uzņēmējiem” – nekas vairs nespīd. Tad nu viņi bija vienojušies ar amerikāņiem, ka tie pēc tam, kad būs pa lēto tikuši pie bankas, pārdos “latviešiem” divdesmit divus ar pusi procentus par sešpadsmit miljoniem. Savukārt “latvieši” viņiem palīdzēs visu sakārtot, lai nebūtu sarežģījumu un lai banku nepaņemtu Eflers vai vēl kāds cits.

Lai gan Korupcijas apkarošanas biroja pārbaude neko neatklāja, faktiski nav nekādu šaubu, ka tieši slavenā Gruzijas brauciena laikā šī vienošanās arī tika panākta. Visādiem derīgiem cilvēkiem līdzi bija paņemts arī nākamais prezidents Vājonis, taču viņš izrādījās tik stulbs, ka uz vietas tika pieņemts operatīvs lēmums viņu šajā lietā vispār neiesaistīt. Toties viss tika norunāts ar Dzintaru Laķi, kurš tolaik vēl bija “Vienības” un Solvitas Āboliņas uzticamības persona.

Tagad šie divdesmit divi ar pusi procenti, kas “latviešiem” bija apsolīti par sešpadsmit miljoniem, ir vērti, nu, varbūt simt miljonus, un šī starpība, šie vairāk nekā astoņdesmit miljoni, tad arī būtu Mortensona, Bikšņa un pārējo peļņa.

Jautājums – kas bija šie “pārējie”. Pirmām kārtām tie bija Smēle. Kvadrāts, kā bieži vien tiek saukts Mortensons, kaut ko viņam bija apsolījis – acīmredzot pietiekami lielu daļu no gaidāmās peļņas.

Vēl bija arī tāds faktors kā Centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimēvičs. Viņš, kā varēja noprast, centās nepalikt zaudētājos nevienā gadījumā. Viņš ņēma ikmēneša maksājumus no “Barvik bankas” Kuseļņikova un cita starpā solīja viņam palīdzību arī “Citas dēles” jautājumā.

Pēc visa spriežot, te viņš nepalīdzēja neko. Ne velti Kuseļņikovs vēlāk apvainojās, ka Rimēvičs naudu ņem nevis par to, ka dara viņam kaut ko labu, bet par to, ka nedara viņam neko sliktu.

Taču Rimēviča kungs bija diversificējies. Viņš, protams, bija daļā pie Mortensona – cik lielā, nav zināms, bet skaidrs, ka viņam kā ilgstošam Mortensona “biznesa partnerim” bija sava opcija. Tomēr tai pašā laikā bija uzņēmēji, kuriem Rimēvičs privāti bija ieteicis – neiesaistieties ar Mortensonu, nekas tur nebūs, tikai visu pazaudēsiet.

Līdztekus tam Rimēvičs bija piedāvājis savu palīdzību arī amerikāņiem. Domājams, ir pietiekami skaidrs – slēptā veidā viņš bija viens no amerikāņu partneriem un saņēma solījumu, ka veiksmes gadījumā paliks daļā.

Pienāca jūlija beigas. Pretendentiem vajadzēja iesniegt galīgos piedāvājumus, un vienīgais derīgais piedāvājums bija Efleram. “Barvik bankai” un Kuseļņikovam reāli nebija naudas, Krievijā viņam neviens vairāk nedeva. Ne čomi, ne kāds cits. Amerikāņiem nauda varbūt arī bija, bet viņi negribēja to tērēt. Reāli viņi gribēja nopirkt banku par to naudu, kas bankā jau bija, bet viņiem vajadzēja stingru atbalstu.

Vienu atbalstu viņi sev bija noorganizējuši. Ne velti SAB direktors Mīzītis ilgus gadus bija staigājis uz ASV vēstniecību un pildījis uzdevumus. Tagad viņam bija dots skaidrs uzdevums – sniegt valdībai atzinumu, ka Eflers ir Krievijas Tutina un Kremļa draugs.

Tās, protams, bija tādas blēņas, ka pat SAB negribēja tādas parakstīt. Realitāte bija pilnīgi cita – Eflers bija no prezidenta Tutina un Krievijas aizbēdzis, kad Tutina draugi gribēja atņemt viņa biznesu. Taču Mīzītis tāpēc arī ir Mīzītis, ka viņam var pavēlēt. Amerikāņi uzspieda – un Mīzītis nomīza. Izdarīja visu, ko viņam lika.

Rezultātā Mīzīša atzinums valdībai bija, ka Eflers ir Kremļa pārstāvis. Bet ar Drošuma policiju amerikāņiem tāds pats joks neizdevās. Tolaik vēl Jāņa Peinika vadītās Drošuma policijas atzinums bija, ka Efleram nav ne vainas. Peiniks par to drīz vien samaksāja ar savu amatu un izlidoja pensijā.

Lai amerikāņi un līdz ar viņiem arī Biksnis ar Mortensonu… nu un tātad arī Smēli tiktu pie bankas par velti, vajadzēja uzspiest vēl vienu reizi. Te izšķirošā bija Smēles palīdzība – tieši 27. jūlijā, īsi pirms valdības sēdes, viņš tikās ar Raujumu.

Vai tā bija korupcija vai šantāža, vai vēl kaut kas – tas nav zināms. Lai gan runā, ka šī Raujumas un Smēles saruna, kas notikusi viņas kabinetā valdības ēkā, ir tikusi ierakstīta un ieraksts kaut kur glabājas.

Rezultāts bija tāds, ka, lai gan formāli Raujuma lēmuma pieņemšanā nepiedalījās interešu konflikta dēļ, viņa izdarīja visu iespējamo, lai tiktu pieņemts lēmums par labu amerikāņiem.

Tātad Smēle bija panācis, ka Raujumas valdība faktiski pārtrauc konkursu un par vienīgo pretendentu izvēlas amerikāņus, kuri vispār nebija iesnieguši piedāvājumu par iegādi un cenu. Līdz ar to Latvijas valsts zaudēja vismaz divdesmit, varbūt četrdesmit miljonus eiro. Ilgtermiņā – vēl daudz vairāk.

Taču beigās sanāca tā, ka ne Mortensons un Biksnis, ne tātad arī Smēle neko neieguva, – sākumā panākuši Eflera uzmešanu, pēc tam amerikāņi uzmeta arī Mortensonu un Smēli. To Smēle nebija gaidījis, bet rezultātā vienīgie ieguvēji bija amerikāņi. Daudziem viņi kaut ko bija apsolījuši, bet rezultātā uzmeta visus.

Iespējams, visvairāk zaudējis izrādījās Rimēvičs, it īpaši, ja taisnība versijai, ka viņš Mortensona projektā bija ieguldījis arī savu personisko “melno” naudu. Tā kā amerikāņi Mortensonu uzmeta, Rimēvičs savus ieguldījumus zaudēja, turklāt reizē ar “latviešu uzņēmējiem” amerikāņi, pēc visa spriežot, arī viņam pateica, ka visas iepriekšējās vienošanās vairs nav spēkā. Pasūtīja viņu rupji un tālu.

Jautājums par to, vai kādā brīdī Eflers vērsīsies starptautiskajā tiesā, ir atklāts, bet jebkurā gadījumā, ja viņš uzvarēs, zaudēs nevis amerikāņi, bet jau atkal Latvijas valsts. Smēlem un Mortensonam visus zaudējumus nācās norakstīt.

Tas, kas nav droši zināms, – kur atrodas, domājams, veiktie sarunu ieraksti. Runa ir par diviem būtiskiem ierakstiem. Viens ir pusdienu sarunas ieraksts, piedaloties Biksnim, Bebrovskim un Efleram, kurā Bebrovskis skaidri piedāvā Efleram “Citas dēles” banku. Ir droši zināms, ka šo ierakstu ir piedāvāts izpirkt pašam Bebrovskim, taču viņš to nav uzskatījis par nopietnu kompromatu.

Otrs ieraksts ir Smēles un Raujumas sarunas ieraksts, kurā Smēle, pēc visa spriežot, min konkrētus argumentus, kuru dēļ Raujuma pēc tam neformāli atbalstīja amerikāņus un nolēma pārkāpt visus konkursa noteikumus. Vai ir runa par politiskiem argumentiem? Nē, ņemot vērā apstākļus, ir skaidrs, ka Smēle izteica Raujumai piedāvājumu, no kura nevarēja atteikties.

Apšaubāms, vai, šiem ierakstiem nonākot tiesībsargāšanas iestāžu vai mediju rīcībā, pret kādu no minētajām personām varētu tikt sākts kriminālprocess. Vienīgais izņēmums varētu būt Smēle, ja viņš sarunā būtu bijis nepietiekami uzmanīgs.

Taču ir skaidrs, ka līdz ar to būtu nopietni apdraudēta Bebrovska politiskā karjera un arī Eflers iegūtu faktiski uzvarošu pozīciju iespējamā tiesvedībā ar Latvijas valsti. Tiktu apdraudētas arī amerikāņu intereses, jo viņi turpina tiesāties ar Biksni kā Mortensona marioneti.

Arī viņiem šādu ierakstu nonākšana atklātībā, ļoti iespējams, nozīmētu zaudētu tiesas prāvu pret Biksni un jau pieminēto divdesmit divu procentu bankas akciju faktisku zaudēšanu. Tas viss kopā nozīmē, ka ne viņiem, ne Latvijas valstij nav izdevīgi, lai šie ieraksti tiktu jebkādā veidā publiskoti.

Jāpiebilst, ka tas, kura rīcībā ir šie ieraksti, atrodas ļoti riskantā pozīcijā. Tas, kurš var likt manīt, ka gatavojas šos ierakstus publiskot, sevi var apdraudēt vēl vairāk.

Rīgā, 2015. gada 10. februārī.”

Satversmes apsardzības biroja direktors Jānis Mīzītis atzvēlās krēslā un domīgi noraudzījās uz pirkstiem, kas diemžēl ar katru gadu aizvien vairāk un vairāk sāka izskatīties pēc sardelēm.

Ziņojumā aprakstītais precīzi atbilda jau iepriekš no citiem avotiem saņemtajai informācijai – un arī “Ojāra” stāstītajā par viņu un vēstniecību zināma kripata patiesības bija, kaut caur un caurēm sagrozīta.

Taču tā nebija problēma. Problēma ļoti precīzi bija aprakstīta ziņojuma beigu daļā – un varēja nešaubīties, ka agri vai vēlu īlens sāks līst ārā no maisa. Jautājums tikai – kā šo īlenu laikus pamanīt un uz to noreaģēt.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atbilde Kasīklim par to, kur labāka dzīve – Latvijā vai Krievijā?

FotoCilvēki Krievijā slīkst nabadzībā, pensionāri mirst no bada, savukārt latviešus pārņem nauda, greznība un prieks. Tā Kasīklis savā kartējā sacerējumā apraksta dzīvi abās valstīs. 
Lasīt visu...

21

„Linča tiesa” sit augstu vilni

FotoCeru, ka esat gatavi uzklausīt arī mani*. Pirmkārt, ar tīru sirdsapziņu varu viennozīmīgi apgalvot: nekad neesmu ne sitis vai kā citādi fiziski aizskāris ne savu sievu, ne kādu citu sievieti.
Lasīt visu...

21

Nav jūtama krietna, kārtīga saimnieka roka

Foto2017. gada pašvaldību vēlēšanās Smiltenes novadā no 66 kandidātiem četros partiju sarakstos tikai 7 kandidāti bija partiju biedri. Rezultātā deputātu vietu vairākumu 9 no 15 Smiltenes novada domē ieguva Nacionālās apvienības (NA) saraksts, no kura nebija ievēlēts neviens NA biedrs. Tā par Smiltenes novada mēru kļuva bezpartejiskais Gints Kukainis un kopā ar astoņiem bezpartejiskiem deputātiem faktiski vadīja novadu līdz brīdim, kad 2019. gada 2. septembrī bijušais izpilddirektors Kārlis Lapiņš pieņēma Latvijas Reģionu apvienības/Vidzemes partijas (LRA) saraksta deputāta mandātu un lielā vienprātībā tika ievēlēts par domes priekšsēdētāja vietnieku.
Lasīt visu...

21

Rīdziniekiem ir dota iespēja balsot jebkurā novadā, kur viņiem pieder kāds īpašums

FotoPieaugot spriedzei Facebook diskusijās un zīlējot nākotni kafijas biezumos, prognozējot, ko atļaus, ko neatļaus un vai vispār atļaus, der atcerēties - nav neviena, kas var kaut ko aizliegt vai atļaut demokrātiskā sabiedrībā, tikai un vienīgi mēs paši.
Lasīt visu...

21

Kārtība caur haosu - kā uzbūvēt jau sabrukšanai nolemtu torni?

FotoLaikus brīdinu, ka teksts satur vairākus okultisma terminus un, iespējams, var aizskart kāda reliģiskās jūtas, bet šīs „sociālās kataklizmas” ietvaros gan jēdzieni, gan idejas figurējuši dažādos medijos un savā būtībā ir daļa no ļoti, ļoti senas doktrīnas centieniem pakļaut cilvēces virzību, ideālus un būtību kā tādu.
Lasīt visu...

12

Kāpēc potēšana Latvijā, visticamāk, nespēs uzveikt Ķīnas vīrusu

FotoKopš gada sākuma uzkrājies gana pieredzes, lai kopā ar iepriekš zināmiem apstākļiem varētu atzīt, ka potēšana Latvijā, visticamāk, nespēs uzveikt Ķīnas vīrusu. Tam ir divēji cēloņi: epidēmioloģiski un kultūretniski.
Lasīt visu...

21

Krimināllikumā virza apdraudējumu vārda brīvībai

FotoPartiju apvienība “Attīstībai/Par” sadarbībā ar partiju “Progresīvie” iniciējuši diskriminējošus grozījumus Krimināllikumā, kas pāri citām sabiedrības grupām īpaši izcels tā dēvēto LGBT kopienu un ierobežos pārējai sabiedrībai vārda brīvību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbilde Kasīklim par 9. maiju

Cienījamais Kasīklis kārtējo reizi nolēma parādīt, ka viņš ir gudrāks par visiem citiem, un padalījās ar virkni savu uzskatu par 9. maija svinēšanu Latvijā....

Foto

Kad kapelmeistars un dziesmu svētku biļešu tirgotāja nozīmē injekciju ar plakātiem, avīzēm vai reklāmas rullīšiem

Vakcīnas ir medikaments, un kā katram medikamentam arī vakcīnai ir konkrēta...

Foto

Veselības aprūpes iestāžu funkcionāru atklātā vēstule Latvijas Republikas Saeimai un Ministru kabinetam

Mēs, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās...

Foto

9.maijs - Lielā lūzera diena

Ko tad īstam krievu imperiālistam 9.maijā vajadzētu pieminēt - Pirra uzvaru “Lielajā Tēvijas karā” vai murgaino Pasaules revolūciju?...

Foto

Tiesībsargs ignorē acīmredzamu civiltiesību pārkāpumu: jaunais īres likums apzināti atņem iegūtās īres tiesības

Ja nelasījāt LR Tiesībsarga paskaidrojumus par jauno īres likumu, tos varat izlasīt ŠEIT. Kā...

Foto

Homofobu naidam jāpieliek punkts: grupveida izvarošanas upuru ķengātāja atklātā vēstule Latvijas augstākajām amatpersonām

Pēdējo dienu notikumi Latvijā, kad dzīvību zaudēja puisis (Normunds Kindzulis), ir skaidri pausta...

Foto

Plānoju atsākt regulāru raidījumu vadīšanu, tāpēc iebilstu pret ierobežojumiem saistībā ar masku lietošanu raidījumos

Nu jau vairākus mēnešus Latvijā ir spēkā ierobežojums televīzijas un radio raidījumu...

Foto

Es varētu no ordeņa atteikties, jo stāvu pāri šādām lietām. Bet neatteikšos vis

Aprīļa pēdējā diena pārsteidza ar ziņu, ka esmu iekļauts ar Triju Zvaigžņu ordeņiem apbalvoto...

Foto

Levita - Ēlertes branža

Es iedomājos situāciju - eju pa ielu ar savu suņuku... pavasarīgs gaiss, putniņi čivina un galvā pozitīvas domas raisās. Vienvārdsakot, labs noskaņojums!...

Foto

Atjaunosim līdzsvaru sevī un sabiedrībā

1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 31 gads, kopš...

Foto

Šajās pareizticīgo Lieldienās es esmu sapratis: tautai ir jādod skaidras instrukcijas

2018.gada maijā es atteicos no turīga advokāta dzīves. Tas bija mans personīgs lēmums. Es nolēmu...

Foto

Kā uzveikt sērgu: valsts amatpersonām minimālo algu līdz uzveikšanai

Nu jau gads un trīs mēneši Ķīnas vīrusa, bet vēl nav bijis brīža, kad Latvijas veselības polītikas noteicēji būtu...

Foto

NEPLP: ja divas lesbietes skūpstās, tas NAV seksuāls saturs

Lūk, šāda atbilde no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) par Samantas Tīnas un LTV1 demonstrēto videoklipu. Īsumā:...

Foto

Tautas balss - Dieva balss

Šo devīzi bieži citēja mans šefs Guntis Melderis tajos nicinātajos padomju laikos, ja tauta domāja citādi, pretēji valdes vai viņa paustajam...

Foto

Brīnišķais kovidlaiks

Šis brīnišķais "kovidlaiks"! Nu jau ir tā, ka nevar uzrakstīt pat pāris vārdus, tiem neveltījot atsevišķus komentārus un nepaskaidrojot vēstījuma domu sīkāk - tik...

Foto

Mēs apbalvojam pareizus žurnālistus par izcilu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē

Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts apbalvojumi piešķirti...

Foto

Ar likumu atļautie miesas bojājumi vai pat nonāvēšanas?

Viena no profesijām, kuras galvenais uzdevums ir glābt cilvēku dzīvību vai palīdzēt uzlabot veselības stāvokli, ir ārsti, taču...

Foto

Atklāta vēstule iekšlietu ministram, ģenerālprokuroram, Valsts policijas priekšniekam

Tukuma novadu un visu Latviju 23.aprīlī pāršalca ziņa par šausminošo notikumu Tukumā, kurā smagus apdegumus guva divas personas....

Foto

Manas domas par to, kas notika Tukumā

Policijas pārstāvis TV ziņās gan teica, ka varbūt tas nebija noziedzīgs nodarījums. Lai izmeklēšanai sekmējas noskaidrot patiesību, taču man...

Foto

Par likuma “Grozījumi Augstskolu likumā” izsludināšanu, neraugoties uz tā būtiskajiem trūkumiem

Satversmes tiesa ar 2020. gada 11. jūnija spriedumu atzina Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu...

Foto

Jūs, „kautrīgie” geji un lesbietes, ar savu klusēšanu esat palīdzējuši radīt vidi, kurā vienu geju var aizdedzināt

Labdien visapkārt! Kā visiem labi klājas šajā pirmdienā? Nupat,...

Foto

Briesmīgi un necilvēcīgi ir pelnīt politiskos punktus uz noziegumu rēķina, rezultātā šķeļot sabiedrību un sējot naidu

Noziegums Tukumā ir briesmīgs un necilvēcīgs, policijai ir jāveic izmeklēšana,...

Foto

Kas un kā varētu palīdzēt Tieslietu ministrijas administrācijai tās radītās likumdošanas karikatūras un anomāliju novēršanai

Tieslietu ministrija (TM) apgalvo, ka esot “jānorāda uz vēsturiskajiem dalītā īpašuma...

Foto

Mums ir jādzīvo, nevis jāgaida, kad vīruss dosies uz Marsu

Skatos uz mūsu 100 onkuliņu un tantīšu haotiskajiem mēģinājumiem ko sakārtot... un rodas sajūta ka nevienam...

Foto

Vai apzināta diskriminācija un segregācija nolūkā pakļaut vairākumu mazākuma perversajām interesēm?

Jurijs Perevoščikovs portālā Apollo: "Laika periodā no 28.decembra līdz 15.aprīlim atklāti kopumā 73 400 Covid-19...

Foto

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

Pandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai...

Foto

Kas pašlaik notiek VID?

Šodien parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), - kas tur pašlaik notiek Ar 2021.gadu nodokļu nomaksai ir izveidots vienotais konts. Liekas, ka...

Foto

Ko mums māca „Thalidomide” pandēmija

20.gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs zāļu ağentūras reğistrēja brīnumainas zāles Thalidomide, kas palīdzēja daudzām saslimšanām, t.sk., grūtniecēm noņēma nepatīkamās sajūtas. Zāles raksturoja ar...

Foto

Mums ir izvēle

TV 24 Preses kluba raidījumā Edijs Klaišis, jauniešu radošo centru "OPEN" vadītājs, teica: „Man nav izvēles, ja es gribu strādāt ar bērniem, man būs jāvakcinējas...”...

Foto

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir divi (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir  (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi....

Foto

Par vakcināciju, čipošanu, kristietību, islāmu, Bībeli, Austrumiem un “Zvēra zīmi”

Kādreiz biju visai dziļi iesaistījies kristietībā. Tik dziļi un patiesi, ka draudze pat ievēlēja par mācītāju....

Foto

Problēma ir tajos, kuri neatstāj policistiem citu izvēli kā strādāt par braukšanas instruktoriem

Šonedēļ nogalināja vienu no mums. Nogalināja nekaunīgi, nošaujot gaišā dienas laikā blīvi apdzīvotā...

Foto

Kāpēc mums visiem jāsatraucas par Bezzubova slepkavību

Futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu...

Foto

Mans vīrišķais testosterons ir sajūtams stipri tālāk par valstī noteikto divu metru distanci

Šis ieraksts adresēts maniem nelabvēļiem. Es ar gandarījumu vēroju Jūs, kā Jums nesanāk....

Foto

Lai izvērtētu raidījumu „Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājām pat advokātu birojam

Latvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kura tēma bija...

Foto

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:...

Foto

Nacionālais jautājums

Kas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro...

Foto

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

Tātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts...

Foto

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

Valsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas....