Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Bankas vadība ar savām dienesta automašīnām var doties jebkur un tās izmantot pilnīgi jebkādām personiskajām vajadzībām, tostarp arī darba laikā, jo galvenais - lai vajadzības gadījumā ar tām ātri varētu atbraukt atpakaļ: šādu skaidrojumu Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs sniedzis administratīvajai tiesai.

Pēc Pietiek pārstāvja pieteikuma administratīvā rajona tiesa ierosinājusi administratīvo lietu saistībā ar Latvijas Bankas vadības nevēlēšanos sniegt ziņas par Latvijas Bankas padomes locekļa Arvila Sautiņa personiskajām vajadzībām izmantoto dienesta automašīnu Audi A6. No bezmaksas dienesta auto izmantošanas personiskām vajadzībām augstā amatpersona nebija spējusi atteikties, neraugoties uz to, ka tās vidējais mēneša atalgojums ir aptuveni 6400 eiro.

Pietiek rīcībā bija nonākušas ziņas par vienu konkrētu gadījumu, kad Sautiņš ar dienesta automašīnu darba dienas vidū devies uz Mārupi risināt ģimenes konfliktu, taču nebija pat iedomājies, ka par dienesta auto izmantošanu personiskām vajadzībām vajadzētu samaksāt no personiskā maka.

Savukārt Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs, izlemjot "piesegt" savu kolēģi, atteicās sniegt ziņas par to, kādus tieši dienesta uzdevumus Sautiņš veica Mārupē šā gada 19. septembra agrā pēcpusdienā un vai Latvijas Bankas padomes loceklis ir apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, kā arī kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām.

Rimšēvičs, kura vadītā iestāde Pietiek pārstāvim jau iepriekš zaudējusi vairākās administratīvajās tiesvedībās par prettiesisku informācijas slēpšanu, paziņoja, ka visas pieprasītās ziņas esot informācija par privāto dzīvi. "A. Sautiņa atrašanās Jūsu iesniegumā minētajā laikā un vietā bija saistīta ar īpašiem ārkārtas apstākļiem saistībā ar ģimenes locekļa apdraudējumu, kas ir informācija par personas privāto dzīvi," teikts Rimšēviča oficiālajā atbildē.

Saņemot šādu atbildi, Pietiek pārstāvis vērsās ar pieteikumu administratīvajā tiesā, lūdzot tiesu atzīt šo Latvijas Bankas rīcību par prettiesisku, uzlikt tai par pienākumu sniegt pieprasīto informāciju, kā arī uzlikt Rimšēviča vadītajai iestādei par pienākumu atvainoties par tās prettiesisko rīcību

Izskatot šo pieteikumu, tiesa nolēma ierosināt administratīvo lietu par pienākuma uzlikšanu Latvijas Bankai sniegt prasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzinājumu - atvainošanos un uzaicināt Latvijas Banku sniegt tiesai rakstveida paskaidrojumu par pieteikumu līdz šā gada 10.decembrim. Nu Pietiek no tiesas it saņēmis Rimšēviča vadītās iestādes skaidrojumus, ko arī pilnībā publiskojam:

"Izpildot Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama tiesneses E. Apīnes 2014. gada 10. novembra lēmumu par L. Lapsas pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, Latvijas Banka sniedz šādus paskaidrojumus.

Latvijas Banka uzskata, ka L. Lapsas pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

Latvijas Banka informē tiesu, ka atbildi uz pieteicēja 2014. gada 8. oktobra iesniegumu, kuru Latvijas Banka saņēma 2014. gada 13. oktobrī, Latvijas Banka sniegusi, 2014. gada 24. oktobrī nosūtot pieteicējam vēstuli Nr. 09.1-21/2014/211. Tas, ka atbildes saturs neapmierina pieteicēju, nenozīmē, ka Latvijas Banka būtu rīkojusies prettiesiski un nebūtu sniegusi atbildi atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Pieteicējs savā 2014. gada 8. oktobra iesniegumā uzdevis Latvijas Bankai šādus jautājumus:

1)   kāds ir Latvijas Bankas padomes locekļiem noteiktais darba laiks, kas un kādā formā to ir noteicis, lūdzot nosūtīt Latvijas Bankas iekšējos regulējumus, kas to nosaka;

2)   kādus dienesta transportlīdzekļus, atbilstoši kādiem regulējumiem, ar kādu pamatojumu, kādā apjomā lieto Latvijas Bankas padomes locekļi, lūdzot nosūtīt Latvijas Bankas iekšējos regulējumus, kas to nosaka;

3)   kādu dienesta transportlīdzekli (marka, modelis, izlaiduma gads, iegādes gads, valsts reģistrācijas numurs, krāsa) lieto Latvijas Bankas padomes loceklis A. Sautiņš;

4)   vai minēto transportlīdzekli A. Sautiņam ir tiesības izmantot arī privātām vajadzībām;

5)   kādus dienesta uzdevumus A. Sautiņš veica 2014. gada 19. septembrī pīkst. 13.00 ierodoties Mārupē, Meistaru ielā;

6)   kādus darba pienākumus A. Sautiņš veica 2014. gada 19. septembrī no pīkst. 13.00 līdz pīkst. 15.00 uzturoties Mārupē, Meistaru ielā;

7)   ja A. Sautiņš minētajā laikā un vietā nav veicis darba uzdevumus, vai viņš ir informējis par to Latvijas Banku un apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, kā arī kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām;

8)   kādi pašlaik ir konkrēti A. Sautiņam noteiktie darba pienākumi Latvijas Bankā?

Latvijas Banka 2014. gada 24. oktobra vēstulē Nr. 09.1-21/2014/211 atbildējusi uz pieteicēja 2014. gada 8. oktobra iesniegumā uzdotajiem jautājumiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Atbildot uz pieteicēja iesnieguma 1. jautājumu, Latvijas Banka informējusi, ka Latvijas Bankas darba laiks ir noteikts Latvijas Bankas valdes 2010. gada 27. maija valdes kārtības Nr. 984/2 "Latvijas Bankas darba kārtības noteikumi" 7. punktā, paredzot, ka normālais darba laiks Latvijas Bankā ir piecas darbadienas - no pirmdienas līdz ceturtdienai no pīkst. 8.30 līdz pīkst. 17.30, piektdienās - no pīkst. 8.30 līdz pīkst. 16.15. Pārtraukums ir 45 minūtes laikā no pīkst. 12.00 līdz pīkst. 14.00. Normālais darba nedēļas ilgums - 40 stundu.

Atbildot uz pieteicēja iesnieguma 2., 3., 4., un 7. jautājumu, Latvijas Banka informējusi, ka Latvijas Bankas padomes locekļi, t.sk. A. Sautiņš, lieto Latvijas Bankas amatpersonu un darbinieku pārvadāšanai paredzētos vieglos transportlīdzekļus amata (darba) pienākumu izpildei, ņemot vērā to pieejamību konkrētā brīdī. 2014. gada 19. septembrī A. Sautiņš izmantoja transportlīdzekli: Audi A6, 2009. izlaiduma gads, valsts reģ. Nr. GA 4459, metāliska pelēka krāsa. Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.2 panta ceturtās daļas pirmo punktu par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma tā lietošana arī gadījumā, ja attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas. Noteikumi par to, kādus transportlīdzekļus, ar kādu pamatojumu un kādā apjomā lieto Latvijas Bankas amatpersonas, t.sk. Latvijas Bankas padomes locekļi, un darbinieki, ietverti Latvijas Bankas padomes 2010. gada 30. septembra kārtībā Nr. 184/3 "Transportlīdzekļu iegādes, izmantošanas un atsavināšanas kārtība" un Latvijas Bankas valdes 2013. gada 28. februāra kārtībā Nr. 1169/8 "Transportlīdzekļu izmantošanas organizācijas kārtība". Transportlīdzekļu izmantošanas apjomi ir atšķirīgi katrā mēnesī, ņemot vērā nepieciešamību.

Atbildot uz pieteicēja iesnieguma 5., 6. un 7. jautājumu, Latvijas Banka informējusi, ka A. Sautiņa atrašanās iesniegumā minētajā laikā un vietā bija saistīta ar īpašiem ārkārtas apstākļiem saistībā ar ģimenes locekļa apdraudējumu, kas ir informācija par personas privāto dzīvi.

Atbildot uz pieteicēja iesnieguma 8. jautājumu, Latvijas Banka informējusi, ka A. Sautiņš ir Latvijas Bankas padomes loceklis, kurš, ievērojot likuma "Par Latvijas Banku" 28. panta piekto daļu, pilda Latvijas Bankas prezidenta pienākumus Latvijas Bankas prezidenta un viņa vietnieka prombūtnes laikā. Papildus minētajam A. Sautiņš Latvijas Bankā pārrauga šādus darba virzienus, t.sk. vada par attiecīgajām jomām atbildīgās komisijas: Latvijas Bankas risku pārvaldīšana, darbības nepārtrauktības nodrošināšana, fiziskā drošība, informācijas drošība un informācijas sistēmu darbība un attīstība, Latvijas Bankas finanšu plānošana un izpildes pārraudzība, valsts maksājumu bilance, sadarbība ar citām institūcijām valsts statistikas jomā.

Latvijas Banka 2014. gada 24. oktobra vēstulei Nr. 09.1-21/2014/211 pievienoja Latvijas Bankas padomes 2010. gada 30. septembra kārtības Nr. 184/3 "Transportlīdzekļu iegādes, izmantošanas un atsavināšanas kārtība" izrakstu, Latvijas Bankas valdes 2013. gada 28. februāra kārtības Nr. 1169/8 "Transportlīdzekļu izmantošanas organizācijas kārtība" izrakstu un Latvijas Bankas valdes 2010. gada 27. maija valdes kārtības Nr. 984/2 "Latvijas Bankas darba kārtības noteikumi" izrakstu.

Ņemot vērā minēto, Latvijas Banka atbildējusi viz pieteicēja 2014. gada 8. oktobra iesniegumu pēc būtības, atbildot uz iesniegumā uzdotajiem jautājumiem normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā.

Pieteicējs savā 2014. gada 31. oktobra pieteikumā tiesai norāda, ka Latvijas Banka nav atbildējusi uz 2014. gada 8. oktobra iesnieguma 5. - 7. jautājumu.

Latvijas Banka paskaidro, ka, atbildot uz pieteicēja iesnieguma 5. un 6. jautājumu par to, kādus dienesta uzdevumus A. Sautiņš veica, ierodoties 2014. gada 19. septembrī pīkst. 13.00 Mārupē, Meistaru ielā un uzturoties tur līdz pīkst. 15.00, Latvijas Bankas informēja pieteicēju, ka iesniegumā minētās amatpersonas atrašanās jautājumā minētajā laikā un vietā bija saistīta ar īpašiem ārkārtas apstākļiem saistībā ar ģimenes locekļa apdraudējumu, kas ir informācija par personas privāto dzīvi. Notikuma risināšanā bija iesaistīta arī Valsts policija. Latvijas Bankas sniegtā atbilde sniedz pēc būtības atbildi uz uzdoto jautājumu, proti, ka amatpersonas atrašanās iesniegumā minētajā vietā un laikā bija saistīta ar personiskiem (ārkārtas ģimenes apstākļiem), nevis ar darba uzdevumu vai amata pienākumu pildīšanu.

Latvijas Banka paskaidro, ka, atbildot uz pieteicēja iesnieguma 7. jautājumu - ja iesniegumā minētā Latvijas Bankas amatpersona minētajā laikā un vietā nav veicis darba uzdevumus, vai viņš ir informējis par to Latvijas Banku un apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, kā arī kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām Latvijas Banka informējusi pieteicēju, ka Latvijas Bankas padomes locekļi, t.sk. A. Sautiņš, lieto Latvijas Bankas amatpersonu un darbinieku pārvadāšanai paredzētos vieglos transportlīdzekļus amata (darba) pienākumu izpildei. Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma (tālāk tekstā - Likums) 5.2 panta ceturtās daļas 1. punktu par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma tā lietošana arī gadījumā, ja attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas. Noteikumi par to, kādus transportlīdzekļus, ar kādu pamatojumu un kādā apjomā lieto Latvijas Bankas amatpersonas, t.sk. Latvijas Bankas padomes locekļi, un darbinieki, ietverti Latvijas Bankas padomes 2010. gada 30. septembra kārtībā Nr. 184/3 "Transportlīdzekļu iegādes, izmantošanas un atsavināšanas kārtība" un Latvijas Bankas valdes 2013. gada 28. februāra kārtībā Nr. 1169/8 "Transportlīdzekļu izmantošanas organizācijas kārtība".

Latvijas Banka vēlas vēlreiz vērst uzmanību Likuma 5. panta ceturtajā daļā noteiktajam, ka par transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma tā lietošana arī gadījumā, ja amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas, kā arī gadījumos, kad tiek sargāta valsts amatpersonu drošība, vai arī amatpersona vai darbinieks tiek nogādāts no darba vietas uz dzīvesvietu vai no dzīvesvietas uz darba vietu, ja objektīvu iemeslu dēļ sabiedriskā transporta pakalpojumus nav iespējams izmantot vai arī tā izmantošana apgrūtina darba pienākumu efektīvu izpildi. Proti, minētais likums skaidro terminu "transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām", norādot, ka par transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām

uzskatāma ne tikai transportlīdzekļa izmantošana, pildot darba pienākumus, bet arī transportlīdzekļa izmantošana, kas saistīta ar pildāmajiem amata pienākumiem vai izriet no tiem. Atbildot uz pieteicēja iesnieguma 7. jautājumu, Latvijas Banka norādīja, ka iesniegumā minētā persona transportlīdzekli iesniegumā norādītajā vietā un laikā lietoja, pamatojoties uz Likuma 5.  panta ceturtās daļas 1. punktu, kas nozīmē, transportlīdzekļa izmantošanu, kas izriet no pildāmajiem amata pienākumiem, jo attiecīgās amatpersonas amata pienākumi un darba uzdevumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt attiecīgajai amatpersonai iespēju jebkurā brīdī nekavējoties atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas, kas savukārt nozīmē, amatpersonas nogādāšanu no jebkuras vietas uz Latvijas Banku, lai amatpersona nekavējoties varētu atsākt darba pienākumu pildīšanu. Savukārt atbilstoši atbildes vēstulei pievienotajiem pieteicējam izsniegtajiem dokumentiem (2013. gada 28. februāra Latvijas Bankas valdes kārtībai Nr. 1169/8), piesakot transportlīdzekli lietošanai, par to tiek informēta Latvijas Banka.

Latvijas Bankas sniegtā atbilde pēc būtības sniedz atbildi uz uzdoto 7. jautājumu, proti, ka transportlīdzeklis izmantots atbilstoši Likumam un konkrētajā gadījumā iesniegumā norādītajā laikā ir bijusi īslaicīga prombūtne ārkārtēju apstākļu dēļ, kas pēc analoģijas ar Darba likuma 147. panta otro daļu uzskatāma par pienākumu neveikšanu attaisnojamu apstākļu dēļ un ieskaitāma darba laikā .

Pieteicējs savā pieteikumā norāda, ka Latvijas Bankas statuss nedod viņam iespēju Latvijas Bankas rīcību, nesniedzot atbildi uz iesniegumu - informācijas pieprasījumu, pārsūdzēt kādā augstākstāvošā instancē.

Latvijas Banka paskaidro, ka pieteicēja 2014. gada 8. oktobra pieteikums adresēts Latvijas Bankas prezidentam, kurš sniedzis atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Savukārt, atbilstoši likuma "Par Latvijas Banku" 26. pantam augstākā Latvijas Bankas pārvaldes institūcija ir Latvijas Bankas padome. Atbilde uz iesniegumu nav administratīvais akts, un atbildes sniegšana ir vērtējama kā faktiskā rīcība, kuru atbilstoši Administratīvā procesa likuma 91. panta ceturtajai daļai var apstrīdēt un pārsūdzēt tāpat kā administratīvo aktu, t.i., padotības kārtībā augstākā iestādē (atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1. panta otrajai daļai tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kas hierarhiskā kārtībā var dot rīkojumu iestādei (amatpersonai) vai atcelt tās lēmumu). Pieteicējs vairākkārtīgi, t.sk., piemēram, 2009. gada 12. februāra vēstulē Nr. 001.2-08.1/2009/26, kas tika adresēta pieteicējam, kā arī vairāku administratīvo tiesas procesu ietvaros (A42924309, A42975609, A42995809) ir informēts, ka atteikumu sniegt informāciju var apstrīdēt Latvijas Bankas padomei, tādējādi nav pamatots pieteicēja arguments, ka neesot augstākās iestādes (t.i., tiesību subjekta - institūcijas, struktūrvienības vai amatpersonas), kurai iesniegt sūdzību par Latvijas Bankas un tās amatpersonu faktisko rīcību, pie kam pieteicējs ir vairākkārtīgi ticis informēts par to, ka apstrīdēšanas pieteikumu var iesniegt Latvijas Bankas padomei. Pieteicējs nav arī vērsies Latvijas Bankā atkārtoti, lai saņemtu atbildes uz pieteicēja ieskatā neatbildētiem jautājumiem, tādējādi nerisinot prasītāja ieskatā neskaidro situāciju ārpus tiesas, kas būtu efektīvāka procedūra neskaidro jautājumu noskaidrošanai.

Pieejas veids:

Pieteicējs savā pieteikumā tiesai lūdz uzlikt Latvijas Bankai par pienākumu atlīdzināt morālo kaitējumu - atvainoties par prettiesisku rīcību.

Latvijas Banka informē tiesu, ka atbilstoši iepriekš minētajam ir sniegusi atbildes pēc būtības uz visiem pieteicēja uzdotajiem jautājumiem, tādējādi tās rīcība nav prettiesiska. Papildus minētajam Latvijas Banka paskaidro, ka Valsts pārvalžu iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 9. pants nosaka, ka "morālais kaitējums" šā likuma izpratnē ir personiskais kaitējums, kas izpaužas kā fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums. Ja tiesību aizskārums nav būtisks, tad nav pamata atlīdzināt morālo kaitējumu (piemēram, atbilstoši Administratīvās apgabaltiesas 2009. gada 25. jūnija spriedumam lietā Nr. AA43-0743-09/17 procesuālā termiņa neievērošana par trim mēnešiem netika atzīta par būtisku tiesību aizskārumu, jo pieteicējs būtisku gandarījumu gūst no tā, ka atbildētāja nepamatoto kavēšanos ar administratīvā akta izdošanu tiesa atzīst par prettiesisku). Tāpat neērtības, kas rodas dēļ tā, ka prettiesisks lēmums jāapstrīd vai jāpārsūdz, pašas par sevi nerada morālu kaitējumu. Tādi apstākļi kā nepieciešamība ar iesniegumiem vērsties institūcijās un tiesā nav uzskatāmi par morālās ciešanas radošiem (Augstākās tiesas Senāta 2009. gada 18. jūnija spiedums lietā Nr. SKA-229/2009, 9. punkts), jo administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšana un pārsūdzēšana ir tiesību normās paredzēts privātpersonu tiesību aizsardzības mehānisms, kas pats par sevi nav uzskatāms par pazemojošu un morālās ciešanas izraisošu (Augstākās tiesas Senāta 2008. gada 28. februāra spiedums lietā Nr. SKA-45/2008, 5.3. punkts).

Ievērojot minēto un to, ka Latvijas Banka, atbildot uz pieteicēja 2014. gada 8. oktobra iesniegumu, sniegusi atbildi uz visiem uzdotajiem jautājumiem pēc būtības, Latvijas Banka uzskata, ka pieteicēja pieteikums ir nepamatots un noraidāms pilnībā."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

21

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

FotoPirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību pagātnē un perspektīvā.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

FotoVairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz valstu vadītāju vienošanās par daudzgadu budžetu un ekonomikas atveseļošanas plānu.
Lasīt visu...

3

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

FotoDaru zināmu, ka 2020. gada 2. jūlijā esmu saņēmis trīspadsmit 13. Saeimas deputātu parakstītu vēstuli, kurā vērsta uzmanība uz iespējamiem trūkumiem Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma tiesiskajā regulējumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...