Iesaki rakstu: 
Ilmārs Rimšēvičs un pārējie Latvijas Bankas vadītāji arī pēc tiesas sprieduma paliek pie sava – viņu joprojām milzīgo no valsts līdzekļiem saņemamo ikmēneša algu apmēri esot viņu „privātās dzīves sastāvdaļa”.
Pat pēc administratīvās rajona tiesas sprieduma, kas uzlika Latvijas Bankas vadībai par pienākumu atklāt tās vadības ikmēneša atalgojumu, Rimšēviča vadītā iestāde cenšas to paturēt slepenībā un spriedumu ir pārsūdzējusi.
Latvijas Banka apelācijas sūdzībā apkopojusi virkni zīmīgu un tās attieksmi pret valsts līdzekļu caurspīdīgu izmantošanu ilustrējošu argumentu, lai pierādītu, ka tā un tās darbinieki ir vienlīdzīgāki par citām valsts iestādēm un to darbiniekiem.
Šie argumenti tik krāšņi parāda visu šo valsts pārvaldē savairojušos rimšēviču izpratni par valsts un personisko kabatu, ka tie nudien pelnījuši plašāku izklāstu.
Pirmām kārtām jau Latvijas Banka cieti pastāv uz to, ka Valsts pārvaldes iekārtas likumā lietotā termina „iestāde” attiecināšana uz Latvijas Banku, nosakot, ka Latvijas Banka ir iestāde Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, nemaz neesot pamatota.
Turklāt šādai nepareizai Latvijas Bankas statusa analīzei varot būt „tālākas negatīvas sekas, piemēram, izmantojot attiecīgo spriedumu kā tiesību avotu citās lietās, kur Latvijas Bankas tiesiskā statusa analīzei varētu būt izšķiroša nozīme”.
Papildus tam Ilmāra Rimšēviča vadītā Latvijas Banka cieti pastāv – nepamatots un pretrunīgs esot arī tiesas uzskats, ka informācija par valsts pārvaldes iestādes amatpersonu atalgojumu demokrātiskajā valstī tiešām būtu atzīstama par vispārpieejamu informāciju un iesniedzama pēc ikvienas privātpersonas pieprasījuma.
Rimšēviča un Co. uzskats ir gluži cits: informācija par valsts pārvaldes amatpersonu ienākumiem, it īpaši mēneša griezumā un pēc nodokļu nomaksas esot „personas privātas dzīves sastāvdaļa, kā to paredz Fizisko personu datu aizsardzības likums, un tā ir aizsargājama saskaņā ar Satversmes 96. pantu”.
Informācija par to, cik mēnesī pēc nodokļu nomaksas no valsts līdzekļiem saņem Rimšēvičs un viņa kolēģi, esot „informācija par fiziskās personas privāto dzīvi, un minētās informācijas izpaušana šīs informācijas rakstura un satura dēļ var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm”.
Savukārt informācijas pieprasījumus par algu atklāšanu „Latvijas Banka nevērtē kā pieprasījumus ar mērķi īstenot sabiedrības kontroli pār Latvijas Bankas budžeta līdzekļu izlietojumu”. Tā esot „fiziskās personas personiska interese par konkrētajām Latvijas Bankas amatpersonām izmaksāto neto atalgojumu, nevis sabiedrības interese zināt par Latvijas Bankas līdzekļu izlietojumu”.
Vēl vairāk: informācija par konkrētas valsts amatpersonas Latvijas Bankā saņemto atalgojumu pēc nodokļu nomaksas vispār nekādā veidā neesot uzskatāma par sabiedrības kontroli par budžeta līdzekļu izlietojumu, jo no pieprasītās informācijas neesot iespējams uzzināt par Latvijas Bankas budžeta līdzekļu izlietojumu, respektīvi, cik lieli ir Latvijas Bankas izdevumi, kas saistīti ar attiecīgo Latvijas Bankas amatpersonu atalgojumu.
„Informācija par attiecīgo Latvijas Bankas amatpersonu atalgojumu pēc nodokļu nomaksas ir informācija par attiecīgo personu ienākumiem, respektīvi, cik katrai konkrētai fiziskai personai ir iespējams tērēt saviem personiskajiem tēriņiem, līdz ar to, informācija par personas privāto dzīvi, nevis informācija par Latvijas Bankas līdzekļu izmantošanu,” uzskata Rimšēviča vadītā iestāde.
Te tikai jāpiemin daži skaitļi – piemēram, Latvijas Bankas vadības algas, kas 2008. gadā bija sasniegušas savu kulmināciju. Tad bankas padome un valde gadā kopumā atalgojumā saņēma gandrīz pusotru miljonu latu, un šī summa tika sadalīta šādi:
- valdes loceklis Raivo Vanags - Ls 134 885 (vidēji Ls 11 240 mēnesī),
- prezidenta vietnieks Andris Ruselis - Ls 129 953 (vidēji Ls 10 829 mēnesī),
- prezidents Ilmārs Rimšēvičs - Ls 126 518 (vidēji Ls 10 543 mēnesī),
- valdes priekšsēdētājs Māris Kālis - Ls 117 617 (vidēji Ls 9801 mēnesī),
- valdes loceklis Harijs Ozols - Ls 109 318 (vidēji Ls 9109 mēnesī),
- valdes priekšsēdētāja vietnieks Reinis Jakovļevs - Ls 102 595 (vidēji Ls 8549 mēnesī),
- padomes loceklis Arvils Sautiņš - Ls 96 436 (vidēji Ls 8036 mēnesī),
- valdes loceklis Andris Ņikitins - Ls 95 158 (vidēji Ls 7929 mēnesī),
- padomes loceklis Leonīds Gricenko - Ls 88 007 (vidēji Ls 7333 mēnesī),
- padomes loceklis Harijs Bušs - Ls 86 135 (vidēji Ls 7177 mēnesī),
- padomes locekle Vita Pilsuma - Ls 85 624 (vidēji Ls 7135 mēnesī),
- padomes loceklis Aivars Skopiņš - Ls 81 446 (vidēji Ls 6787 mēnesī),
- padomes locekle Valentīna Zeile - Ls 79 144, (vidēji Ls 6595 mēnesī),
- valdes locekle Ilze Posuma - Ls 73 817 (vidēji Ls 6151 mēnesī).
Pie tā vēl tikai jāpiebilst, ka arī pašlaik virknes Latvijas Bankas vadītāju algas ir lielākas nekā Valsts prezidentam un Ministru prezidentam. Kaut arī par to visiem šiem rimšēvičiem, kā redzams, ir viena atbilde – rokas nost, skauģi, tā ir mūsu privātās dzīves sastāvdaļa!
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
