Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tajā brīdī, kad valsts ķeras klāt pie kārtējās nodokļu maksātāju “aptīrīšanas”, bet mazais uzņēmējs cenšas noturēties “peldus virs ūdens”, šo divu šķietami nesamierināmo pretinieku nerimstošais riņķa dancis uzņem tikai apgriezienus. Kamēr Valsts ieņēmumu dienests (VID) apņemas iekasēt aizvien vairāk un vairāk nodokļu, tikmēr uzņēmējam jāizdomā, ko darīt, lai izdzīvotu.

Sekojot līdzi ne vien izmaiņām likumdošanas aktos, bet arī valsts amatpersonu skaidrojumiem publiskajā telpā, rodas sajūta, ka vienīgais, ko ierēdņi redz, ir tie milzīgie, parastajam mirstīgajam neaptveramie budžeta ieņēmumi, kas radīsies līdz ar jauno likuma normu ieviešanu. Ierēdņi ir tik dziļi ieslīguši savā pašapmierinātībā un augstprātībā, ka nemaz necenšas (varbūt nav spējīgi) saprast, kā tas ir – būt mazajam uzņēmējam.

Lai gan VID mājas lapā ir pieejami metodiskie materiāli, kas skaidro jauno valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanas un aprēķināšanas kārtību, tomēr atļaušos norādīt, ka tie ir vairāk nekā nepilnīgi. Materiālos aplūkotie piemēri un skaidrojumi fokusēti uz maksimālu nodokļu iekasēšanu, nevis pareizas izpratnes radīšanu.

Tā vietā, lai mazajam uzņēmējam, kas, taupot jau tā ierobežotos līdzekļus, vienlaicīgi ir gan uzņēmuma vadītājs un grāmatvedis, gan jurists un, ja nepieciešams, arī sētnieks, palīdzētu saprast, kas tieši būtu jādara, lai korekti nomaksātu un – uzsvēršu! – nepārmaksātu nodokļus, tiek sniegta skopa un sausa informācija, kuru sastādījis kāds ierēdnis, kuram, iespējams, nav ne mazākās nojausmas par uzņēmējdarbības pamatiem, par pieredzi nemaz nerunājot. Šīs dezinformācijas rezultātā uzņēmums, kuram ir neliels gada apgrozījumu un mazas darbinieku algas, kas dažkārt nepārsniedz pat pārsimt eiro, būtībā ir jālikvidē, vai arī tam jāieslīgst “pelēkajā zonā”.

VID izpratnē jēdziens “nodokļu optimizācija” ir kā sinonīms nodokļu nemaksāšanai un ļaunprātīgai krāpniecībai, kamēr mazajam uzņēmējam tas nereti ir “glābšanas riņķis”. Tādejādi jau apriori ikviens uzņēmējs tiek uztverts kā potenciāls noziedznieks, nevis godīgs sadarbības partneris. Tas būtu tikai normāli, ja VID ne vien skaidrotu to, ko grasās no uzņēmēja “paņemt”, bet arī sniegtu racionālus priekšlikumus, kā nodokļus nepārmaksāt. Šeit jāatzīmē, ka augstākminētajos VID metodiskajos materiālos iztrūkst tieši šāda rakstura informācija.

šajā kontekstā lielākās neskaidrības attiecas tieši uz VSAOI aprēķināšanu un nomaksu. Ja problēmu aplūko tikpat primitīvi un vienpusēji, kā tas tiek darīts no atbildīgo amatpersonu un iestāžu puses, tad sanāk, ka par katru mazā uzņēmuma darbinieku mēnesī neatkarīgi no viņa ienākumiem (algas) un padarītā darba apjoma 2017. gadā būs jāveic minimālās obligātās iemaksas 97,16 eiro apmērā, kas attiecīgi ir 34,09% no VSAOI objekta jeb 285 eiro, kas savukārt ir ¾ no minimālas algas jeb 380 eiro (380x3/4=285x34,09%=97,16).

Likumā gan ir ietverti atsevišķi izņēmumi, kuriem VSAOI tiek aprēķinātas atšķirīgi, tomēr uzskatāmības labad tie šeit nav aplūkoti. Zemāk aprakstīti piemēri, kas būtībā sniedz ieskatu, kā izvairīties no nodokļu pārmaksas, tajā pat laikā godprātīgi ievērojot uzņēmējam saistošās likumu normas.

Kā piemēru aplūkosim nelielu izdomātu uzņēmumu “Melnā avs”, kas reģistrēts kā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājs un nodarbojās ar dažādu amatniecības izstrādājumu ražošanu un tirdzniecību. Aprēķinu pamatā ir kalendārais mēnesis, kurā ir 31 diena. Tajos nav ņemti vērā saimnieciskās darbības izdevumi, tostarp samaksātais mikrouzņēmuma nodoklis.

“Melnajā avī” piepelnās arī Anniņa, kas mēnesī uzada desmit pārus vilnas zeķu un nopelna 10 eiro par katru pāri, t.i. pavisam 100 eiro mēnesī. Vienkāršības labad pieņemsim, ka Anniņa zeķes ada ar adāmmašīnu un desmit zeķu pāru uzadīšanai viņai nepieciešamas 5 darba dienas.

Ja līdz šim “Melnās avs” īpašniekam Anniņa kā darbiniece izmaksāja 100 eiro mēnesī, neskaitot nomaksāto MUN un citus saimnieciskās darbības izdevumus, tad sākot ar 2017. gada 1. janvāri, paturot Anniņu pastāvīgā darbā, uzņēmējam papildus par savu darbinieci būtu jāmaksā arī VSAOI 97,16 eiro mēnesī. Līdz ar to Anniņa uzņēmējam izmaksātu 197,16 eiro, bet viena zeķu pāra pašizmaksa, ieskaitot ražošanas izdevumus, pārsniegtu 20 eiro robežu, padarot “Melno avi” par konkurētnespējīgu uzņēmumu.

Ko darīt? Ir trīs risinājumi.

Katrā no zemāk aprakstītajiem variantiem Anniņai saglabāts 100 eiro ienākums no 10 uzadītajiem zeķu pāriem, kamēr “Melnā avs” nosedz mainīgās izmaksas.

Pirmais risinājums.

Anniņa pamet darba “Melnajā avī”, reģistrējas kā pašnodarbinātā persona un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja. Dotais risinājums ir ekonomiski pamatots ar nosacījumu, ja Anniņa zeķes ada pastāvīgi (tā ir viņas pamatnodarbošanās, nevis piepelnīšanās) un sadarbojas ar vairākiem uzņēmumiem, uzadot mēnesī, teiksim, 40 zeķu pārus, kurus veiksmīgi arī realizē.

Strādājot savā mikrouzņēmumā, Anniņai ir ne vien pašai jāpērk dzija un jāmaksā MUN, kas aprēķinos gan nav ņemts vērā, bet arī jāmaksā par sevi VSAOI 97,16 eiro apmērā. Lai nopelnītu 10 eiro no katra zeķu pāra jeb 400 eiro mēnesī, Anniņai pie tiem jāpieskaita VSAOI, iegūstot kopsummu gandrīz 500 eiro apmērā. Līdz ar to katra zeķu pāra cena, par kādu Anniņa tās pārdos uzpircējiem, būs 12,50 eiro (500/40=12,50).

Tādejādi, uzadījusi desmit zeķu pārus, Anniņa tos pārdos “Melnajai avij”, izrakstot rēķinu par 125 eiro. Kad “Melnā avs” un arī pārējie uzņēmumi, ar kuriem Anniņa sadarbojās, būs rēķinus apmaksājušas, viņa varēs samaksāt MUN un VSAOI, kā arī izmaksāt sev algu.

Otrais risinājums.

Anniņa tiek atbrīvota no darba “Melnajā avī”, un ar viņu tiek noslēgts uzņēmuma līgums par 10 zeķu pāru piegādi. Noslēdzot uzņēma līgumu, jāņem vērā, ka Anniņai dzija jāpērk pašai un zeķes jāada ar savu adāmmašīnu, kas nenoliedzami samazinās viņas reālos ienākumus.

Ja Anniņa nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, “Melnā avs” par viņu ietur VSAOI darba ņēmēja daļu 10,5% apmērā un iedzīvotāja ienākuma nodokli 23% apmērā. Tādejādi, lai Anniņai varētu samaksāt 100 eiro, “Melnās avs” izmaksas par 10 zeķu pāriem palielināsies līdz 145,10 eiro (145,10-10,5%=129,87-23%=100).

Noslēdzot uzņēmuma līgumu, Anniņai jāņem vērā likuma “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” 11. panta 1.3 punkta nosacījumi, kas nosaka kritērijus, kad fiziskas personas darbība būtu kvalificējama kā saimnieciskā darbība. Ja, piemēram, Anniņa ir noslēgusi trīs vai vairāk uzņēmuma līgumus vienā taksācijas periodā, tad tā jau ir kvalificējama kā saimnieciskā darbība, kā rezultātā viņai nekas cits neatliek kā kļūt par pašnodarbinātu personu un sākt maksāt nodokļus pašai.

Trešais risinājums.

“Melnā avs” pieņem Anniņu darbā tikai uz 5 dienām konkrētajā mēnesī. Šeit gan jāņem vērā, ka maksimālā darba alga, ko uzņēmējs var maksāt, nedrīkst pārsniegt 23,23 eiro dienā (720/31=23,23) vai attiecīgi 116,13 eiro par 5 darba dienām, ja attiecīgajā kalendārajā mēnesī ir 31 diena, vai arī 24 eiro dienā (720/30=24) un attiecīgi 120 eiro par 5 darba dienām, ja attiecīgajā kalendārajā mēnesī ir 30 dienas. Šajā gadījumā Anniņas alga 100 eiro apmērā nepārsniedz maksimāli izmaksājamās algas apmēru par 5 darba dienām mikrouzņēmumā.

Pieņemot Anniņu darbā tikai uz 5 dienām, arī VSAOI ir jāmaksā tikai par šīm 5 dienām. Ja minimālā VSAOI mēnesī ir 97,16 eiro, tad par 5 nostrādātajām dienām tie ir 15,67 eiro (97,16/31=15,67). To regulē Mikrouzņēmumu nodokļa likuma (2017. gada 1. janvāra redakcijas) 9. panta 1. punkts, nosakot, ka “mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks ir sociāli apdrošināms saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, sākot ar dienu, kad viņš ieguvis mikrouzņēmumu nodokli maksājošā uzņēmuma darbinieka statusu. Savukārt, likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 20.3 panta 11. punkts, šo normu tikai precizē, nosakot, ka “minimālo mēneša obligāto iemaksu objektu piemēro proporcionāli tām pārskata mēneša kalendāra dienām, kurās persona ir darba ņēmējs.”

Līdz ar to, lai samaksātu Anniņai 100 eiro par 10 zeķu pāriem, “Melnajai avij” jārēķinās ar 115,67 eiro izdevumiem, neskaitot ražošanos izmaksas un MUN. Tāpat uzņēmējam jāatvēl laiks, lai VID elektroniskajā deklarēšanās sistēmā Anniņu konkrētā dienā darbā pieņemtu un konkrētā dienā no darba arī atbrīvotu.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju, kad ne viens vien mazais uzņēmējs domā par darbinieku atlaišanu vai pat uzņēmējdarbības pārtraukšanu, ir pamats bažām, ka līdz ar jaunajām likumu normām ne vien pieaugs bezdarbnieku un “pelēkajā zonā” strādājošo skaits, bet arī plānotie daudzmiljonu ieņēmumi sociālajā budžetā tā arī nekad tur nenonāks, izraisot vēl lielāku sociāli ekonomisko krīzi, nekā tā ir šobrīd, jo īpaši tajās sabiedrības grupās, kuru labklājība ir tieši atkarīga no minētā sociālā budžeta.

Manuprāt, augstprātīgā ierēdniecība ir piemirsusi, ka tieši dzīvotspējīgs uzņēmējs ir valsts un arī sabiedrības stūrakmens. Tā vien šķiet, ka tā saucamā “politiskā elite” dzīvo izdomātā pasaku zemē, kurā katram vienkāršā darba darītājam, tostarp mazajam uzņēmējam, pagultē paslēpta bezizmēra naudas zeķe, ar kuras saturu viņš spītīgi atsakās dalīties.

Nobeidzot šīs pārdomas, vēlējos “lielajiem kungiem un dāmām” – gadījumā, ja viņi nolaistos no saviem augstumiem un šo lasītu, – atgādināt kādu piemirstu patiesību: katrai darbībai ir pretdarbībai, bet katram nepārdomātam lēmumam – ne tik labas sekas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...