Rinkēvičs: nolaidīgo ierēdņu vārdi ir valsts noslēpums, un arī viss pārējais ir valsts noslēpums
PIETIEK22.07.2014.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
Ne tikai to Edgara Rinkēviča vadītās Ārlietu ministrijas Krievijas nodaļas ierēdņu vārdi, kuriem bija slinkums pirms Krievijas dziedātājas Valērijas iekļaušanas "melnajā sarakstā" noskaidrot viņas oficiālo vārdu, vien ir valsts noslēpums. Ministrija nolēmusi pasludināt šo vēstuli par valsts noslēpuma objektu, līdz ar ko tā par šo dokumentu ir tiesīga neatklāt vispār neko. Pašlaik Rinkēviča ministrija domā, ar kādu pamatojumu neatklāt visu Krievijas nodaļā strādājošo ierēdņu identitātes.
Pietiek jau informējis: Rinkēviča vadītās Latvijas Ārlietu ministrijas oficiālās atbildes uz atkārtotiem Pietiek jautājumiem par to, kuri konkrētie ministrijas darbinieki nav uzskatījuši par vajadzīgu noskaidrot, ka "melnajā sarakstā" iekļaujamā Krievijas dziedātāja Valērija jau sen pēc pases ir nevis Alla Perfilova, kā oficiālajā dokumentā bija ierakstījuši ministrijas tā arī neatklātie ierēdņi, bet gan Valērija Perfilova, izriet: ministrijas Krievijas nodaļā strādā anonīmi ierēdņi, kas pirms nopietnas informācijas sagatavošanas ministra parakstam neuzskata par nepieciešamu pat mēģināt to pārbaudīt.
To, ka ministrijas ierēdņi nav uzskatījuši par nepieciešamu kaut vai internetā pārbaudīt, kāds īsti ir dziedātājas Valērijas vārds, lai lēmums par viņas iekļaušanu "melnajā sarakstā" būtu precīzs un neizraisītu komiskas situācijas, ministrija savā oficiālajā skaidrojumā atzina par normālu situāciju: "Praksē var būt situācijas, kad Ārlietu ministrijas rīcībā nav informācijas par izmaiņām ārvalstnieka personas datos, kā Valērijas Perfilovas gadījumā."
Sākotnēji Ārlietu ministrija nevēlējās atklāt, kuri konkrēti ministrijas darbinieki šo neprecīzo informāciju sagatavojuši. Tikai pēc atkārtota jautājuma tika paskaidrots, ka "informācija tika saņemta no Krievijas nodaļas". Savukārt nu, pēc vēlreiz atkārtotiem jautājumiem Rinkēviča vadītās ministrijas atbilde skan - saistībā ar šo dokumentu itin viss ir valsts noslēpums, pat tā sagatavošanas datums un arī sagatavotāji.
"Dokuments ir klasificēts kā valsts noslēpums, un saskaņā ar normatīvajiem aktiem amatpersonu, kas sagatavojušas valsts noslēpuma objektu, vārdi ir attiecīgā dokumentu sastāvs un uz tiem ir attiecināmi tie paši ierobežojumi, kas uz dokumentu kopumā. Ievērojot iepriekš minēto, Ārlietu ministrija nav tiesīga atklāt reģistra ziņas par dokumenta numuru, datumu, sagatavotāju, un klasifikācijas termiņu," skan jaunākais ministrijas skaidrojums.
Pašlaik ministrija mēģina izdomāt iemeslus, kāpēc tai varētu būt tiesības neatklāt arī visu Krievijas nodaļas darbinieku vārdus, uzvārdus un ieņemamos amatus, ko ir pieprasījis atklāt Pietiek.
Interesanti, ka Rinkēviča vadītā ministrija neuzņemas nekādu atbildību par to, kā varētu tikt īstenots tās labotais lēmums par dziedātājas Perfilovas ar dažādiem vārdiem neielaišanu Latvijas teritorijā. "Lēmuma īstenošanu robežšķērsošanas vietās veic Valsts robežsardze," - tas ir viss, ko pašlaik var paskaidrot Ārlietu ministrija.
Pietiek jau informējis, ka tikai pēc dziedātājas Valērijas vīra un menedžera publiska paziņojuma Ārlietu ministrija "atklāja", ka patiesībā viņas pasē ierakstītais oficiālais vārds tagad ir nevis Alla, bet Valērija. Rinkēviča vadītā ministrija gan netieši atzīst, ka tikai pēc Valērijas menedžera paziņojuma par dziedātājas oficiālo vārdu tā ir uzzinājusi šo faktu, taču šo paziņojumu tā nodēvējusi par "papildus informācijas saņemšanu par izmaiņām konkrētās personas datos".
Ministrija arī apgalvo, ka šis nolaidības gadījums esot tikai "publiskajā telpā radies pārpratums" un ka, pēc ministrijas uzskata, "Valērija Perfilova ir iekļauta tā dēvētajā melnajā sarakstā neatkarīgi no tā, kādu vārdu persona lieto sevis identificēšanai". Kā tieši viņu iespējams identificēt, ministrija paskaidrot gan nespēj - tā esot Valsts robežsardzes darīšana.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
