Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Partija Attīstībai/Par ir sagatavojusi un Saeimā iesniegusi jaunu likumprojektu par ebreju kopienas bijušo īpašumu restitūciju, kas paredz Latvijas ebreju kopienai kā atlīdzinājumu par nelikumīgi atsavinātajiem īpašumiem sākotnēji no nodokļu maksātāju līdzekļiem izmaksāt 40 miljonus eiro. Saistībā ar šo ierosinājumu Pietiek šodien ekskluzīvi publicē nodaļu no pēdējā mēneša Latvijas grāmatnīcās vispieprasītākās grāmatas – romāna „Nauda”, kurā aprakstīta pilnībā izdomāta banka un tās īpašnieki, kam šīs kompensācijas izmaksa ir dzīvības un nāves jautājums.

60. nodaļa

Operatīvās informācijas apkopojums par “Austrumu banku”, kā arī par kredītiestādes, tās akcionāru un uzņēmēja Māra Mortensona saistību ar finanšu ministri Danu Reznieci-Zoli

2017. gada vasarā Latvijas “Austrumu banka” Francijā tika krimināli sodīta par Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumiem, kā arī ir bijusi iesaistīta vairākās citās naudas atmazgāšanas lietās, – šī ir publiski pieejama informācija.

Francijā “Austrumu banka” pirmās instances tiesā saņēma astoņdesmit miljonu eiro naudas sodu, bankas izpildvaras pārstāvji – arī reālus un nosacītus cietumsodus. Spiedumu banka pārsūdzēja, un 2019. gada rudenī ir gaidāms apelācijas instances tiesas spriedums.

Neoficiāli tiek minēts, ka “Austrumu banka” gatavojas panākt vienošanos un atzīt savu pārkāpumu, bet par to panākt, lai sods tiktu samazināts līdz piecpadsmit vai, maksimums, divdesmit miljoniem eiro. Tieši divdesmit miljoni eiro “Austrumu bankas” bilancē ir “ielikti” kā uzkrājums sprieduma izpildei.

Mazāk zināms ir fakts, ka tieši 2017. gadā, kad “Austrumu banka” saņēma tiesas spriedumu un sodu Ziemeļkorejas lietā, šī kredītiestāde pārskaitīja ievērojamu ziedojumu Latvijas Šaha savienībai.

Šīs organizācijas valdē strādā finansiālās ministres Danas Reznieces-Zoles vīrs Andris Zole un “Tresta komercbankas” lietā apsūdzētais Ilmārs Kūms. Ir zināms, ka Andrim Zolem ir puskrimināla pagātne un viņš varētu būt saistīts ar trešajām personām, kurām ir sakari ar Krievijas uzņēmējiem un specdienestu darbiniekiem.

Ievērojamus ziedojumus no “Austrumu bankas” tieši 2017. gadā saņēma arī Latvijas basketbola apvienība, kurā darbojas partijas “Augšupceļš” kasieris Edgars Pups, kā arī šīs partijas līdera Jura Kuces sievas nodibinājums, kurš tieši 2017. gadā bija pazaudējis līdz tam Jura Kuces amata nodrošinātos ziedojumus no azartspēlēm un apšaubāmiem būvniekiem.

Šajā pašā 2017. gadā “Austrumu banka” sāka izdarīt īpaši lielus ziedojumus arī Latvijas Hokeja asociācijai, kuras valdē atrodas Ilmāra Rimēviča krimināllietā apsūdzētais uzņēmējs Māris Mortensons un vēl viena Rimēvičam īpaši pietuvināta persona, kas turklāt darbojas vienā no nerezidentu bankas padomēm.

Īpaši akcentējami ir “Austrumu bankas” ziedojumi partijām un it īpaši partijai “Vienība”, kā arī slēpti maksājumi Zaļo un zemniecības savienības amatpersonām un ar tām saistītām trešajām personām.

Jau 2014. gadā, kad Francijā tika uzsākts kriminālprocess par naudas atmazgāšanu “Austrumu bankā” un bija pirmās indikācijas, ka tiesas spriedums bankai būs nelabvēlīgs, kas var atsaukties arī uz bankas situāciju Latvijā un atbildīgo iestāžu attieksmi pret kredītiestādi, bankas akcionārs Arkādijs Zaharenko personiski ziedoja “Vienībai” sešpadsmit tūkstošus eiro.

Savukārt “Austrumu bankas” Labdaru fonda ziedojumu apmērs strauji pieauga un gandrīz dubultojās: 2015. gadā ziedojumu apmērs bija 489 tūkstoši eiro, 2016. gadā – 518 tūkstoši eiro, 2017. gadā – jau 700 tūkstoši eiro.

Tikmēr 2017. un 2018. gadā tika publiskota aizvien jauna informācija saistībā ar bankas darbību.

Tā sauktajā Gurčenko lietā “Austrumu banka” ir faktiski iesaistīta politiskās korupcijas procesā, – bankai tiek pārmesta politiskā korupcija, izmantojot ziedojumus biedrībām un nodibinājumiem, tāpat tirgošanās ar ietekmi, izmantojot amatus ebreju organizācijās, kur Zaharenko ir vadītājs.

2018. gadā parādījās informācija, ka banka arī veikusi pamatkapitāla apmaksu uzņēmumam “Fallon International”, kas tika iekļauts Ziemeļkorejas sankciju sarakstā, un Finanšu tirgus komisijā turpinās šīs lietas izmeklēšana.

“Austrumu bankas” darbība ir pieminēta arī saistībā ar “Krievijas laundromāta” lietu un “Marņitska sarakstu”. Taču nopietnākais līdz pat 2017. gada rudenim bija tieši Francijas kriminālprocess.

Jau 2017. gadā bija novērojams, ka, Francijā sākot kriminālprocesu, kas bija zināms arī publiski, atbildīgās Latvijas amatpersonas neveic nekādas darbības saistībā ar šo procesu un “Austrumu bankas” amatpersonu rīcību.

Lai gan tas bija viens no lielākajiem skandāliem Latvijas banku vēsturē, kas saistīts ar naudas atmazgāšanu, nekādas darbības neveica ne policija, ne prokuratūra, ne Kontrolēšanas dienests, ne Finanšu tirgus komisija. Oficiālais pamatojums šai bezdarbībai bija tāds, ka visas naudas atmazgāšanas un citas nelikumīgās darbības esot notikušas ārpus Latvijas un tātad uz Latvijas kontrolējošām un tiesībsargāšanas iestādēm neattiecoties.

“Austrumu bankas” lobijiem pat izdevās panākt, lai pamatojums šādai bezdarbībai tiktu formulēts īpašā LR Ģenerālās prokuratūras paziņojumā. Finanšu tirgus komisija savukārt bija spiesta paziņot, ka šo lietu izmeklējot, taču izmeklēšana tika slepus izbeigta bez rezultātu paziņošanas. Operatīvā informācija liecina, ka šī izmeklēšana tika izbeigta pēc Latvijas Centrālās bankas prezidenta Ilmāra Rimēviča tieša spiediena. Ir ziņas par Ilmāra Rimēviča koruptīva rakstura saitēm ar “Austrumu bankas” akcionāriem.

Finansiālais apdraudējums nebija vienīgais, ar ko bija jārēķinās “Austrumu bankas” akcionāriem un vadībai. Operatīvās informācijas analīze apliecina: zaudējums apelācijas tiesā nozīmēs to, ka tiek atzīts – “Austrumu banka” tiešām nodarbojusies ar naudas atmazgāšanu.

Tas gandrīz automātiski nozīmēs bankas licences zaudēšanu ar no tā izrietošām sekām. Šo situāciju var mainīt tikai tiešs atbildīgo Latvijas valsts amatpersonu atbalsts “Austrumu bankai”, faktiski pārkāpjot normatīvo aktu prasības. Tas nav izslēgts, ņemot vērā, ka šāds precedents jau ir fiksēts saistībā ar “Citas dēles” bankas pārdošanu, pārkāpjot konkursa noteikumus un normatīvo aktu prasības.

Riskus, kas saistīti ar Francijas kriminālprocesu un saistītajām lietām, “Austrumu bankas” akcionāri un vadība pilnā apmērā apzinājās jau 2015. gadā, kad arī sāka aktīvas darbības, paplašinot kontaktus ar Latvijas atbildīgo varas iestāžu pārstāvjiem, kā arī atsevišķiem uzņēmējiem un valdošo politisko partiju pārstāvjiem, tos finansiāli atbalstot gan tiešā, gan netiešā veidā.

Operatīvā informācija liecina, ka jau 2009.–2010. gadā Latvijas Centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimēvičs dažādos veidos mēģināja panākt no “Austrumu bankas” un tās vadošajiem akcionāriem, lai tā viņam vai viņa uzticamības personām veiktu ikmēneša maksājumus par “aizstāvību” un neformālu “interešu pārstāvību”.

Ilgāku laiku “Austrumu bankas” akcionāri no šādiem maksājumiem izvairījās, taču pēc 2015. gada, ņemot vērā Francijas kriminālprocesa aktualizēšanos, bija spiesti piekrist Ilmāra Rimēviča prasībām. Operatīvā informācija liecina – kā ikmēneša maksājuma summa tika noteikti simt tūkstoši eiro.

Zināms, ka šī summa Ilmāram Rimēvičam tika nodota, regulāri izmantojot uzņēmēja Māra Mortensona struktūras. Māris Mortensons bija arī atbildīgs par šo summu atmazgāšanu, legalizēšanu un ieguldīšanu.

2015. un 2016. gadā “Austrumu bankas” akcionāri sāka veidot ciešākas saites arī ar Zaļo un zemniecības savienību (ZZS) un tās pārstāvjiem un zināmiem finansētājiem, konkrēti – ar finanšu ministri Danu Reznieci-Zoli, kurai tāpat ir koruptīva saistība ar Māri Mortensonu. Jau iepriekš banka bija nodibinājusi ciešas saites ar partijas “Vienība” pārstāvjiem, kā arī ar partijas “Augšupceļš” “kasieri” Edgaru Pupu.

Operatīvā informācija liecina, ka šīs saites šajā laikā izpaudās, veicot tikai un vienīgi netiešus maksājumus. ZZS, “Vienībai” un tās pārstāvjiem nekādi tieši maksājumi netika veikti, taču “Austrumu banka”, tās struktūras un pārstāvji veica ziedojumus ar ZZS un “Vienības” pārstāvjiem – amatpersonām – saistītiem nodibinājumiem un organizācijām.

Tika veikti maksājumi arī struktūrām, kas saistītas ar uzņēmēju Māri Mortensonu. Šīs struktūras tālāk veica pārskaitījumus nodibinājumiem un organizācijām, kurās nozīmīgus posteņus ieņēma ZZS un “Vienības” pārstāvji. Šo informāciju apstiprina operatīvā ceļā iegūti dati par 2016. un 2017. gadā veiktiem pārskaitījumiem.

2017. gada vidū Latvijas atbildīgās struktūras sāka saņemt apjomīgus informācijas pieprasījumus no stratēģiskajiem partneriem un arī starptautiskajām organizācijām. Šajos informācijas pieprasījumos nozīmīgāko vietu ieņēma …………… Latvijas komercbankas – AS “CBLV banka”, AS “Austrumu banka” un …………….”

Trešās bankas nosaukums bija aizkrāsots. Bebrovskis pasmīnēja – slīpajam Kuseļņikova kungam tomēr nebija pieticis izturības atstāt analītiskā dokumenta lasītājiem arī savas bankas nosaukumu. Tas nu gan nebija gudri – pamatīgi zuda ticamības moments, un arī norāde bija pietiekami skaidra. Nu nekas, tā nebija viņa problēma.

“Vienlaikus operatīvā ceļā tika saņemtas ziņas, ka atsevišķas Latvijas amatpersonas nodarbojas ar to, ka starptautiskajām organizācijām un stratēģiskajiem partneriem nodod atlasītu, sagrozītu, reizēm atklāti nepatiesu informāciju. Satversmes apsardzības biroja vadītājs Jānis Mīzītis uz šo operatīvo informāciju nereaģēja.

Operatīvā informācija liecināja, ka sniegtās ziņas ir speciāli mērķētas uz to, lai starptautiskajām organizācijām un stratēģiskajiem partneriem radītu sagrozītu priekšstatu par konkrētām kredītiestādēm un to lomu starptautiskajos naudas atmazgāšanas procesos.

Operatīvā informācija arī liecina, ka informācija par šādu ziņu plūsmu un tās gaidāmajiem rezultātiem bija nodota “Austrumu bankas” lielākajiem akcionāriem un vadībai, kuri jau ilgāku laiku ASV aktīvi izmantoja lobistu organizācijas un to pakalpojumus.

Izmantojot “Austrumu bankas” pārstāvju kontaktus ASV ebreju organizācijās, tiem bija nodota informācija, ka 2017. gada beigās vai 2018. gada sākumā ir gaidāms “sitiens” pa divām no šīm bankām – “CBLV banku” un “Austrumu banku”, kā arī, iespējams, vēl kādu Latvijā darbojošos komercbanku.

Nebija viennozīmīgas un pārliecinošas operatīvās informācijas par to, kādā veidā šis organizētais “sitiens” tiks īstenots, – nododot Latvijas uzraudzības iestādēm apjomīgu informāciju, uz kuru tās nevarēs nereaģēt, vai arī organizējot kādas respektablas ārzemju iestādes paziņojumu.

Pēc tam, kad 2018. gada sākumā ASV iestādes nāca klajā ar paziņojumu par “CBLV bankas” iesaisti naudas atmazgāšanā, kas saskaņā ar veikto analīzi bija stratēģiskajiem partneriem konkrētu Latvijas amatpersonu nodotās informācijas sekas, operatīvā informācija liecināja, ka līdzīgi dati, tikai ne publiskā formā, par “Austrumu banku” jau ir nodoti vai tuvākajās dienās tiks nodoti Latvijas atbildīgajām iestādēm.

2018. gada februāra beigās šie dati arī tika nodoti Latvijas atbildīgajām iestādēm, taču, kā liecina operatīvā informācija, “Austrumu bankas” akcionāri bija spēruši bezprecedenta soļus, lai neitralizētu šo informāciju un tās prognozējamo ietekmi.

Operatīvā informācija liecina, ka šo soļu speršanā un organizatoriskajās darbībās tika iesaistītas arī sabiedrībā zināmas personas, tostarp bijušais Ministru prezidents Andris Smēle, kāds ASV vēstniecības pārstāvis un Satversmes apsardzības biroja direktors Jānis Mīzītis. Par šo personu lomu precīza informācija tiek apkopota.

Faktiski Leonīds Eserkins no “Austrumu bankas” un viņa noziedzīgā grupa veica noziedzīgu nodarījumu, kas minēts Latvijas Krimināllikumā, vairākos maksājumos veicot pakalpojumu apmaksu sešpadsmit miljonu eiro apmērā, lai saņemtā informācija tiktu ignorēta vai pasniegta “labvēlīgākā gultnē”, savukārt vairākas valsts amatpersonas un citas personas saņēma daļu no šiem maksājumiem, kā arī veicināja to saņemšanu.

Operatīvā informācija liecina, ka finanšu ministres Danas Reznieces-Zoles vienošanās ar bankas un ebreju kopienas pārstāvi Arkādiju Zaharenko, kas 2018. gada 6. martā tika panākta sarunās bijušajam Valsts prezidentam Andrim Vērziņam piederošajā atpūtas kompleksā “Mājiņas”, paredzēja, ka šie maksājumi tiek veikti pakāpeniski, par katru maksājumu paredzot konkrētu pasākumu veikšanu, ko savā un trešo personu vārdā apņēmās D. Rezniece-Zole.

Šie pasākumi ietvēra darbības, lai atbildīgajās iestādēs, izmantojot personiskus kontaktus ar to vadības pārstāvjiem un individuālu ietekmi uz tiem, tiktu neitralizēta no stratēģiskajiem partneriem saņemtā informācija un tās sekas un tiem tiktu sniegtas pārliecinošas ziņas par “Austrumu bankas” nopietno darbu “trūkumu likvidēšanā”, kas ļauj nepieņemt lēmumu par tās licences anulēšanu.

Tāpat, kā liecina operatīvā informācija, tika paredzēts nozīmīgu daļu no šiem maksājumiem nodot atbildīgām personām policijā, lai tās nepieņemtu iesniegumus no “Austrumu bankas” klientiem, kuri, kā to plānoja bankas vadība, tās prettiesisko darbību dēļ zaudēs būtisku daļu savu ieguldījumu. Tālākā notikumu secība rāda, ka šādi iesniegumi ar dažādiem attaisnojumiem tiešām netika pieņemti.

Papildus tam Dana Rezniece-Zole, kā liecina operatīvā informācija, pakalpojumos, kas tiktu sniegti par šiem sešpadsmit miljoniem eiro, faktiski apsolīja Arkādijam Zaharenko arī viņas pārstāvētās partijas ZZS, kā arī citu pēc nākamajām vēlēšanām veidojamās koalīcijas partiju atbalstu ebreju īpašumu restitūcijas procesā, ja šo jautājumu neizdotos atrisināt jau strādājošā parlamenta pilnvaru laikā.

Vienošanās arī paredzēja, ka divsimt miljoni eiro, iespējams, arī vēl lielāka summa, ko ebreju organizācijas varētu saņemt šī restitūcijas procesa ietvaros, tiktu noguldīti “Austrumu bankā”, tā kompensējot tai zaudējumus pēc stratēģisko partneru paziņojuma 2018. gada februārī un turpmākajā laika periodā sekojušajos procesos.

Informācija par tālāko notikumu gaitu apstiprina šo datu patiesumu un to, ka abas puses pilda uzņemtās saistības.

Operatīvā informācija liecina, ka līdz šim laikam personas, kuras Dana Rezniece-Zole uzrādījusi kā attiecīgo maksājumu saņēmējas, jau ir saņēmušas vairāk nekā deviņus miljonus eiro.

Šī ziņojuma pielikumā ir atrodamas maksājumu izdrukas, kas norāda uz to veikšanu, kā arī atšifrējums sarunai, kas minētajā kompleksā “Mājiņas” notikusi starp Arkādiju Zaharenko un Danu Reznieci-Zoli.”

Varēja, protams, ķerties pie pielikumu lasīšanas – te bija gan viss aprakstītais, gan vēl kaut kas par “Austrumu” baņķieru “Jaguar” markas automašīnas dedzināšanu un vēl šis tas. Taču nebija jēgas.

Principā Bebrovskim viss bija skaidrs – viņš pats pie Reznieces ar kaut ko tādu nevarēja rādīties. Tas bija neiedomājami un neiespējami. Kaut kas tāds nebija viņam domāts. Nebija, un viss. Vajadzēja domāt ko citu.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...