Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Partija Attīstībai/Par ir sagatavojusi un Saeimā iesniegusi jaunu likumprojektu par ebreju kopienas bijušo īpašumu restitūciju, kas paredz Latvijas ebreju kopienai kā atlīdzinājumu par nelikumīgi atsavinātajiem īpašumiem sākotnēji no nodokļu maksātāju līdzekļiem izmaksāt 40 miljonus eiro. Saistībā ar šo ierosinājumu Pietiek šodien ekskluzīvi publicē nodaļu no pēdējā mēneša Latvijas grāmatnīcās vispieprasītākās grāmatas – romāna „Nauda”, kurā aprakstīta pilnībā izdomāta banka un tās īpašnieki, kam šīs kompensācijas izmaksa ir dzīvības un nāves jautājums.

60. nodaļa

Operatīvās informācijas apkopojums par “Austrumu banku”, kā arī par kredītiestādes, tās akcionāru un uzņēmēja Māra Mortensona saistību ar finanšu ministri Danu Reznieci-Zoli

2017. gada vasarā Latvijas “Austrumu banka” Francijā tika krimināli sodīta par Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumiem, kā arī ir bijusi iesaistīta vairākās citās naudas atmazgāšanas lietās, – šī ir publiski pieejama informācija.

Francijā “Austrumu banka” pirmās instances tiesā saņēma astoņdesmit miljonu eiro naudas sodu, bankas izpildvaras pārstāvji – arī reālus un nosacītus cietumsodus. Spiedumu banka pārsūdzēja, un 2019. gada rudenī ir gaidāms apelācijas instances tiesas spriedums.

Neoficiāli tiek minēts, ka “Austrumu banka” gatavojas panākt vienošanos un atzīt savu pārkāpumu, bet par to panākt, lai sods tiktu samazināts līdz piecpadsmit vai, maksimums, divdesmit miljoniem eiro. Tieši divdesmit miljoni eiro “Austrumu bankas” bilancē ir “ielikti” kā uzkrājums sprieduma izpildei.

Mazāk zināms ir fakts, ka tieši 2017. gadā, kad “Austrumu banka” saņēma tiesas spriedumu un sodu Ziemeļkorejas lietā, šī kredītiestāde pārskaitīja ievērojamu ziedojumu Latvijas Šaha savienībai.

Šīs organizācijas valdē strādā finansiālās ministres Danas Reznieces-Zoles vīrs Andris Zole un “Tresta komercbankas” lietā apsūdzētais Ilmārs Kūms. Ir zināms, ka Andrim Zolem ir puskrimināla pagātne un viņš varētu būt saistīts ar trešajām personām, kurām ir sakari ar Krievijas uzņēmējiem un specdienestu darbiniekiem.

Ievērojamus ziedojumus no “Austrumu bankas” tieši 2017. gadā saņēma arī Latvijas basketbola apvienība, kurā darbojas partijas “Augšupceļš” kasieris Edgars Pups, kā arī šīs partijas līdera Jura Kuces sievas nodibinājums, kurš tieši 2017. gadā bija pazaudējis līdz tam Jura Kuces amata nodrošinātos ziedojumus no azartspēlēm un apšaubāmiem būvniekiem.

Šajā pašā 2017. gadā “Austrumu banka” sāka izdarīt īpaši lielus ziedojumus arī Latvijas Hokeja asociācijai, kuras valdē atrodas Ilmāra Rimēviča krimināllietā apsūdzētais uzņēmējs Māris Mortensons un vēl viena Rimēvičam īpaši pietuvināta persona, kas turklāt darbojas vienā no nerezidentu bankas padomēm.

Īpaši akcentējami ir “Austrumu bankas” ziedojumi partijām un it īpaši partijai “Vienība”, kā arī slēpti maksājumi Zaļo un zemniecības savienības amatpersonām un ar tām saistītām trešajām personām.

Jau 2014. gadā, kad Francijā tika uzsākts kriminālprocess par naudas atmazgāšanu “Austrumu bankā” un bija pirmās indikācijas, ka tiesas spriedums bankai būs nelabvēlīgs, kas var atsaukties arī uz bankas situāciju Latvijā un atbildīgo iestāžu attieksmi pret kredītiestādi, bankas akcionārs Arkādijs Zaharenko personiski ziedoja “Vienībai” sešpadsmit tūkstošus eiro.

Savukārt “Austrumu bankas” Labdaru fonda ziedojumu apmērs strauji pieauga un gandrīz dubultojās: 2015. gadā ziedojumu apmērs bija 489 tūkstoši eiro, 2016. gadā – 518 tūkstoši eiro, 2017. gadā – jau 700 tūkstoši eiro.

Tikmēr 2017. un 2018. gadā tika publiskota aizvien jauna informācija saistībā ar bankas darbību.

Tā sauktajā Gurčenko lietā “Austrumu banka” ir faktiski iesaistīta politiskās korupcijas procesā, – bankai tiek pārmesta politiskā korupcija, izmantojot ziedojumus biedrībām un nodibinājumiem, tāpat tirgošanās ar ietekmi, izmantojot amatus ebreju organizācijās, kur Zaharenko ir vadītājs.

2018. gadā parādījās informācija, ka banka arī veikusi pamatkapitāla apmaksu uzņēmumam “Fallon International”, kas tika iekļauts Ziemeļkorejas sankciju sarakstā, un Finanšu tirgus komisijā turpinās šīs lietas izmeklēšana.

“Austrumu bankas” darbība ir pieminēta arī saistībā ar “Krievijas laundromāta” lietu un “Marņitska sarakstu”. Taču nopietnākais līdz pat 2017. gada rudenim bija tieši Francijas kriminālprocess.

Jau 2017. gadā bija novērojams, ka, Francijā sākot kriminālprocesu, kas bija zināms arī publiski, atbildīgās Latvijas amatpersonas neveic nekādas darbības saistībā ar šo procesu un “Austrumu bankas” amatpersonu rīcību.

Lai gan tas bija viens no lielākajiem skandāliem Latvijas banku vēsturē, kas saistīts ar naudas atmazgāšanu, nekādas darbības neveica ne policija, ne prokuratūra, ne Kontrolēšanas dienests, ne Finanšu tirgus komisija. Oficiālais pamatojums šai bezdarbībai bija tāds, ka visas naudas atmazgāšanas un citas nelikumīgās darbības esot notikušas ārpus Latvijas un tātad uz Latvijas kontrolējošām un tiesībsargāšanas iestādēm neattiecoties.

“Austrumu bankas” lobijiem pat izdevās panākt, lai pamatojums šādai bezdarbībai tiktu formulēts īpašā LR Ģenerālās prokuratūras paziņojumā. Finanšu tirgus komisija savukārt bija spiesta paziņot, ka šo lietu izmeklējot, taču izmeklēšana tika slepus izbeigta bez rezultātu paziņošanas. Operatīvā informācija liecina, ka šī izmeklēšana tika izbeigta pēc Latvijas Centrālās bankas prezidenta Ilmāra Rimēviča tieša spiediena. Ir ziņas par Ilmāra Rimēviča koruptīva rakstura saitēm ar “Austrumu bankas” akcionāriem.

Finansiālais apdraudējums nebija vienīgais, ar ko bija jārēķinās “Austrumu bankas” akcionāriem un vadībai. Operatīvās informācijas analīze apliecina: zaudējums apelācijas tiesā nozīmēs to, ka tiek atzīts – “Austrumu banka” tiešām nodarbojusies ar naudas atmazgāšanu.

Tas gandrīz automātiski nozīmēs bankas licences zaudēšanu ar no tā izrietošām sekām. Šo situāciju var mainīt tikai tiešs atbildīgo Latvijas valsts amatpersonu atbalsts “Austrumu bankai”, faktiski pārkāpjot normatīvo aktu prasības. Tas nav izslēgts, ņemot vērā, ka šāds precedents jau ir fiksēts saistībā ar “Citas dēles” bankas pārdošanu, pārkāpjot konkursa noteikumus un normatīvo aktu prasības.

Riskus, kas saistīti ar Francijas kriminālprocesu un saistītajām lietām, “Austrumu bankas” akcionāri un vadība pilnā apmērā apzinājās jau 2015. gadā, kad arī sāka aktīvas darbības, paplašinot kontaktus ar Latvijas atbildīgo varas iestāžu pārstāvjiem, kā arī atsevišķiem uzņēmējiem un valdošo politisko partiju pārstāvjiem, tos finansiāli atbalstot gan tiešā, gan netiešā veidā.

Operatīvā informācija liecina, ka jau 2009.–2010. gadā Latvijas Centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimēvičs dažādos veidos mēģināja panākt no “Austrumu bankas” un tās vadošajiem akcionāriem, lai tā viņam vai viņa uzticamības personām veiktu ikmēneša maksājumus par “aizstāvību” un neformālu “interešu pārstāvību”.

Ilgāku laiku “Austrumu bankas” akcionāri no šādiem maksājumiem izvairījās, taču pēc 2015. gada, ņemot vērā Francijas kriminālprocesa aktualizēšanos, bija spiesti piekrist Ilmāra Rimēviča prasībām. Operatīvā informācija liecina – kā ikmēneša maksājuma summa tika noteikti simt tūkstoši eiro.

Zināms, ka šī summa Ilmāram Rimēvičam tika nodota, regulāri izmantojot uzņēmēja Māra Mortensona struktūras. Māris Mortensons bija arī atbildīgs par šo summu atmazgāšanu, legalizēšanu un ieguldīšanu.

2015. un 2016. gadā “Austrumu bankas” akcionāri sāka veidot ciešākas saites arī ar Zaļo un zemniecības savienību (ZZS) un tās pārstāvjiem un zināmiem finansētājiem, konkrēti – ar finanšu ministri Danu Reznieci-Zoli, kurai tāpat ir koruptīva saistība ar Māri Mortensonu. Jau iepriekš banka bija nodibinājusi ciešas saites ar partijas “Vienība” pārstāvjiem, kā arī ar partijas “Augšupceļš” “kasieri” Edgaru Pupu.

Operatīvā informācija liecina, ka šīs saites šajā laikā izpaudās, veicot tikai un vienīgi netiešus maksājumus. ZZS, “Vienībai” un tās pārstāvjiem nekādi tieši maksājumi netika veikti, taču “Austrumu banka”, tās struktūras un pārstāvji veica ziedojumus ar ZZS un “Vienības” pārstāvjiem – amatpersonām – saistītiem nodibinājumiem un organizācijām.

Tika veikti maksājumi arī struktūrām, kas saistītas ar uzņēmēju Māri Mortensonu. Šīs struktūras tālāk veica pārskaitījumus nodibinājumiem un organizācijām, kurās nozīmīgus posteņus ieņēma ZZS un “Vienības” pārstāvji. Šo informāciju apstiprina operatīvā ceļā iegūti dati par 2016. un 2017. gadā veiktiem pārskaitījumiem.

2017. gada vidū Latvijas atbildīgās struktūras sāka saņemt apjomīgus informācijas pieprasījumus no stratēģiskajiem partneriem un arī starptautiskajām organizācijām. Šajos informācijas pieprasījumos nozīmīgāko vietu ieņēma …………… Latvijas komercbankas – AS “CBLV banka”, AS “Austrumu banka” un …………….”

Trešās bankas nosaukums bija aizkrāsots. Bebrovskis pasmīnēja – slīpajam Kuseļņikova kungam tomēr nebija pieticis izturības atstāt analītiskā dokumenta lasītājiem arī savas bankas nosaukumu. Tas nu gan nebija gudri – pamatīgi zuda ticamības moments, un arī norāde bija pietiekami skaidra. Nu nekas, tā nebija viņa problēma.

“Vienlaikus operatīvā ceļā tika saņemtas ziņas, ka atsevišķas Latvijas amatpersonas nodarbojas ar to, ka starptautiskajām organizācijām un stratēģiskajiem partneriem nodod atlasītu, sagrozītu, reizēm atklāti nepatiesu informāciju. Satversmes apsardzības biroja vadītājs Jānis Mīzītis uz šo operatīvo informāciju nereaģēja.

Operatīvā informācija liecināja, ka sniegtās ziņas ir speciāli mērķētas uz to, lai starptautiskajām organizācijām un stratēģiskajiem partneriem radītu sagrozītu priekšstatu par konkrētām kredītiestādēm un to lomu starptautiskajos naudas atmazgāšanas procesos.

Operatīvā informācija arī liecina, ka informācija par šādu ziņu plūsmu un tās gaidāmajiem rezultātiem bija nodota “Austrumu bankas” lielākajiem akcionāriem un vadībai, kuri jau ilgāku laiku ASV aktīvi izmantoja lobistu organizācijas un to pakalpojumus.

Izmantojot “Austrumu bankas” pārstāvju kontaktus ASV ebreju organizācijās, tiem bija nodota informācija, ka 2017. gada beigās vai 2018. gada sākumā ir gaidāms “sitiens” pa divām no šīm bankām – “CBLV banku” un “Austrumu banku”, kā arī, iespējams, vēl kādu Latvijā darbojošos komercbanku.

Nebija viennozīmīgas un pārliecinošas operatīvās informācijas par to, kādā veidā šis organizētais “sitiens” tiks īstenots, – nododot Latvijas uzraudzības iestādēm apjomīgu informāciju, uz kuru tās nevarēs nereaģēt, vai arī organizējot kādas respektablas ārzemju iestādes paziņojumu.

Pēc tam, kad 2018. gada sākumā ASV iestādes nāca klajā ar paziņojumu par “CBLV bankas” iesaisti naudas atmazgāšanā, kas saskaņā ar veikto analīzi bija stratēģiskajiem partneriem konkrētu Latvijas amatpersonu nodotās informācijas sekas, operatīvā informācija liecināja, ka līdzīgi dati, tikai ne publiskā formā, par “Austrumu banku” jau ir nodoti vai tuvākajās dienās tiks nodoti Latvijas atbildīgajām iestādēm.

2018. gada februāra beigās šie dati arī tika nodoti Latvijas atbildīgajām iestādēm, taču, kā liecina operatīvā informācija, “Austrumu bankas” akcionāri bija spēruši bezprecedenta soļus, lai neitralizētu šo informāciju un tās prognozējamo ietekmi.

Operatīvā informācija liecina, ka šo soļu speršanā un organizatoriskajās darbībās tika iesaistītas arī sabiedrībā zināmas personas, tostarp bijušais Ministru prezidents Andris Smēle, kāds ASV vēstniecības pārstāvis un Satversmes apsardzības biroja direktors Jānis Mīzītis. Par šo personu lomu precīza informācija tiek apkopota.

Faktiski Leonīds Eserkins no “Austrumu bankas” un viņa noziedzīgā grupa veica noziedzīgu nodarījumu, kas minēts Latvijas Krimināllikumā, vairākos maksājumos veicot pakalpojumu apmaksu sešpadsmit miljonu eiro apmērā, lai saņemtā informācija tiktu ignorēta vai pasniegta “labvēlīgākā gultnē”, savukārt vairākas valsts amatpersonas un citas personas saņēma daļu no šiem maksājumiem, kā arī veicināja to saņemšanu.

Operatīvā informācija liecina, ka finanšu ministres Danas Reznieces-Zoles vienošanās ar bankas un ebreju kopienas pārstāvi Arkādiju Zaharenko, kas 2018. gada 6. martā tika panākta sarunās bijušajam Valsts prezidentam Andrim Vērziņam piederošajā atpūtas kompleksā “Mājiņas”, paredzēja, ka šie maksājumi tiek veikti pakāpeniski, par katru maksājumu paredzot konkrētu pasākumu veikšanu, ko savā un trešo personu vārdā apņēmās D. Rezniece-Zole.

Šie pasākumi ietvēra darbības, lai atbildīgajās iestādēs, izmantojot personiskus kontaktus ar to vadības pārstāvjiem un individuālu ietekmi uz tiem, tiktu neitralizēta no stratēģiskajiem partneriem saņemtā informācija un tās sekas un tiem tiktu sniegtas pārliecinošas ziņas par “Austrumu bankas” nopietno darbu “trūkumu likvidēšanā”, kas ļauj nepieņemt lēmumu par tās licences anulēšanu.

Tāpat, kā liecina operatīvā informācija, tika paredzēts nozīmīgu daļu no šiem maksājumiem nodot atbildīgām personām policijā, lai tās nepieņemtu iesniegumus no “Austrumu bankas” klientiem, kuri, kā to plānoja bankas vadība, tās prettiesisko darbību dēļ zaudēs būtisku daļu savu ieguldījumu. Tālākā notikumu secība rāda, ka šādi iesniegumi ar dažādiem attaisnojumiem tiešām netika pieņemti.

Papildus tam Dana Rezniece-Zole, kā liecina operatīvā informācija, pakalpojumos, kas tiktu sniegti par šiem sešpadsmit miljoniem eiro, faktiski apsolīja Arkādijam Zaharenko arī viņas pārstāvētās partijas ZZS, kā arī citu pēc nākamajām vēlēšanām veidojamās koalīcijas partiju atbalstu ebreju īpašumu restitūcijas procesā, ja šo jautājumu neizdotos atrisināt jau strādājošā parlamenta pilnvaru laikā.

Vienošanās arī paredzēja, ka divsimt miljoni eiro, iespējams, arī vēl lielāka summa, ko ebreju organizācijas varētu saņemt šī restitūcijas procesa ietvaros, tiktu noguldīti “Austrumu bankā”, tā kompensējot tai zaudējumus pēc stratēģisko partneru paziņojuma 2018. gada februārī un turpmākajā laika periodā sekojušajos procesos.

Informācija par tālāko notikumu gaitu apstiprina šo datu patiesumu un to, ka abas puses pilda uzņemtās saistības.

Operatīvā informācija liecina, ka līdz šim laikam personas, kuras Dana Rezniece-Zole uzrādījusi kā attiecīgo maksājumu saņēmējas, jau ir saņēmušas vairāk nekā deviņus miljonus eiro.

Šī ziņojuma pielikumā ir atrodamas maksājumu izdrukas, kas norāda uz to veikšanu, kā arī atšifrējums sarunai, kas minētajā kompleksā “Mājiņas” notikusi starp Arkādiju Zaharenko un Danu Reznieci-Zoli.”

Varēja, protams, ķerties pie pielikumu lasīšanas – te bija gan viss aprakstītais, gan vēl kaut kas par “Austrumu” baņķieru “Jaguar” markas automašīnas dedzināšanu un vēl šis tas. Taču nebija jēgas.

Principā Bebrovskim viss bija skaidrs – viņš pats pie Reznieces ar kaut ko tādu nevarēja rādīties. Tas bija neiedomājami un neiespējami. Kaut kas tāds nebija viņam domāts. Nebija, un viss. Vajadzēja domāt ko citu.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...