Roščenkovs no Meļņika jau atvadījies, toties "kolekcijā" manīts arī skandalozais SAB darbinieks Sparāns
PIETIEK02.06.2015.
Komentāri (8)
Iesaki rakstu: 
Miljonāra, attiecībās ar iekšlietu struktūrām īpaši "veiksmīgā" Vasilija Meļņika bijušo un tagadējo augsto valsts amatpersonu "kolekciju", izrādās, jau pametis bijušais Ekonomikas policijas augsta ranga darbinieks Ivans Roščenkovs, ziņo Pietiek avoti Meļņika uzņēmumos. Toties miljonāra kompānijā joprojām esot manāms cits, nesalīdzināmi skandalozāks personāžs - pazīstamais Ventspils tranzītuzņēmēju "lietu kārtotājs", Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Aigars Sparāns (attēlā). Kamēr Meļņiks joprojām nevēlas atbildēt uz Pietiek jautājumiem, pārpublicējam pirms nepilniem trim gadiem publicētu Pietiek rakstu, kas atgādina, ka Sparāns Meļņika tuvumā grozījies jau tolaik.
"LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) veterāns Andris Strautmanis patiešām pametis darbu miljonāra, Rīgas kuģu būvētavas saimnieka, Saskaņas centram pietuvinātā uzņēmēja Vasilija Meļņika paspārnē, - apstiprinot šo informāciju, Meļņiks daudz nervozāk un neviennozīmīgāk atbildēja uz Pietiek jautājumiem par to, vai tiešām viņa Eiroholdinga uzņēmumos darbu varētu būt sācis pazīstamais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieks Aigars Sparāns, kurš pēdējā laikā bieži redzēts to telpās. Izrādījās, Meļņiks Sparānu te nepazīst, te tomēr atkal pazīst.
Kā Pietiek jau informējis, bijušais Latvijas PSR VDK Izmeklēšanas daļas priekšnieks un organizētās noziedzības apkarošanas daļas 1. nodaļas priekšnieks Andris Strautmanis, kurš šo amatu ieņēma līdz pat 1991. gadam, pirms nedēļas iedevis „kurvīti” pazīstamajam uzņēmējam Meļņikam, - bijušais VDK darbinieks bija miljonāra faktiskais drošības dienesta vadītājs.
No avotiem Meļņika Eiroholdingā Pietiek zināms, ka uzņēmējam ir pamats pārdzīvot Strautmaņa aiziešanu, - tā notikusi tāpēc, ka pēdējā laikā uzņēmēja ofisā aizdomīgi bieži sākuši parādīties Latvijas pašreizējo specdienestu pārstāvji, kuru vidū minēts arī pazīstamais SAB darbinieks Sparāns, un šādu ilgstošu viesošanos Strautmanis nav spējis paciest.
Pietiek šodien publicē pilnu sarunu ar Meļņiku, kas, lai gan nesniedz precīzas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, tomēr ir ļoti daiļrunīga.
- Gribēju noprecizēt, vai Sparāna kungs strādā Eiroholdingā?
- Kā viņš var strādāt Eiroholdingā? No kurienes jums tāda informācija? Viņš nekad nestrādāja un nestrādās. Un kas ir Sparāns?
- Viņš ir SAB darbinieks...
- Kā viņš var strādāt pie manis? Kādus jūs stulbus jautājumus man uzdodat.
- Vienkārši viņš ir manīts Eiroholdinga telpās...
- A jūs ko, pie manis dzīvojat, ka viņš manīts manās telpās.
- Tā vēsta aculiecinieki...
- Jūs zināt, kundzīte, es jums pateikšu tikai vienu, lai jūs pierakstītu. Ja jūs laidīsiet kaut kādus murgus, būsiet tiesā. Noteikti. Es pats neesmu Rīgā jau daudzus gadus. Gadu jau ar manu biznesu, kas ir ārpus valsts. Es esmu vienu dienu nedēļā vispār mājās. Lai jūs saprastu. Viss pārējais - es kaut kur lidoju. Beidziet taisīt un rakstīt kaut kādus murgus. Ne manās telpās nebija nekāds Sparāns, ne kaut kas cits. Un es jums vispār netaisos atbildēt uz stulbiem jautājumiem, ko jūs uzdodat. Jūs padomājiet, ko jūs vispār runājat. Jūs taču esat nopietni cilvēki, protams, ja neizpildāt pasūtījumu. Es visu ierakstu, starp citu. Lai jūs zinātu. Mūsu sarunu ar jums. Tāpat kā jūs. Ja jūs gribat satikties tiesā, lūdzu, mēs būsim tiesā ar jums. Es esmu gatavs. Nav nekādas problēmas. Liecinieki manā holdingā. Par ko jūs vispār runājat?! Es vispār nevaru saprast, kāpēc jūs to darāt visu. Es vispār vēl vienu reizi saku – es nodarbojos ar kaut ko citu. Jūs nepareizi kaut kur meklējat. Ja taisāt izpildījumu, tad taisiet mazliet citādu. Runājiet ar citiem. Ka šodien Eiroholdingā ir liecinieks. Aculiecinieks, kā jūs stāstāt. Kāpēc tad jūs man zvanāt.
- Es vēl vēlējos noprecizēt, vai Strautmaņa kungs strādā Eiroholdingā?
- Strautmaņa kungs uzrakstīja nedēļu laikam iepriekš iesniegumu par to, ka viņš iet prom. Viņam jau 66 gadi. Cilvēks laikam noguris, nekādas problēmas nav. Ja viņš iet prom, nu un kas, mums ir vietnieks tur Kuģu būvētavā. A kas ir, baigi nozīmīgas lietas kaut kādas notiek vispār vai kas?
- Bet kas tad nāks Strautmaņa kunga vietā?
- Tās ir manas lietas. Es ļoti atvainojos.
- Jūs jau esat izraudzījies vai vēl domājat?
- Tās ir manas personīgās lietas. Es esmu ko – valsts uzņēmums, ka jūs man prasāt tādus jautājumus? Es kaut ko nesaprotu, kundzīt, jūs. Tā ir mūsu lieta. Es netaisos jums kaut ko atbildēt. Jūs padomājiet, par ko jūs runājiet. Par manu drošības vadītāju! Jūs padomājat, kādus jautājumus jūs man uzdodat. Man, privātai personai. Es ko gribēšu, to arī nozīmēšu.
- Bet, redziet, Sparāna kungs ir SAB darbinieks.
- A pričom te Sparāna kungs? Es kaut ko nesaprotu.
- Jūs ar Sparāna kungu esat pazīstams?
- Pēdējo reizi es nezinu, kad es viņu redzēju, kad strādāju pie prezidenta par padomnieku ārštata. Un tas bija saistīts ar kaut ko citu. Ar valsts darbu utt. Ar vizītēm utt. Jūs kaut kā sajaucāt kaut kādu lietu, vispār pilnīgi. Pilnīgi sajaucāt to visu. Nevaru saprast, kāpēc jūs to darāt. Tas ir cits jautājums. Jums tas ir labāk zināms. Bet es jums saku uzreiz – rakstīsiet, runāsiet tiesā ar mani. Ar saviem cilvēkiem, kas jums tur ziņo, kas tur redzēja un kas tur. Nezinu, kas ko redzēja jums. Manā holdingā, es ļoti atvainojos. A jūs vispār lietas kursā esat, ka es tikko atlidoju piektdien naktī. Jūs kaut kā paskatieties, parunājiet ar robežsargiem, kad es izlidoju ārā. Tad jums būs labāk. Veselīgāk būs jums. Tad jūs saprastu... es labāk ieteiktu nekādus pasūtījumus, kā jūs darāt šodien, es nevaru saprast, priekš kam jums tas. Nu tas ir labāk jums zināms. Es jums varu pateikt, es ar kaut ko nodarbojos citu. Iekšējās Latvijas intrigās nepiedalos. Varbūt jūs piedalāties, es ne. Man ir cits bizness. Es kaut ko citu daru, strādāju citā biznesā, starptautiskā un iekšējās intrigās nepiedalos. Un arī jums intrigās iesaku vispār nepiedalīties. Tāpēc es nezinu, par ko jūs runājat, kāpēc jūs to runājat ...
- Kāpēc jūs tā aizsvilāties?
- Nu tāpēc, ka jūs man zvanāt, tur Sparāna kungs pie jums staigā. Nu baigi interesanti, ne. A man neinteresē, kas jums to pateica. Jūs paši atbildēsiet uz to jautājumu, nevis es. Man tas neinteresē. Jūs saprotat, par ko ir runa. Es jums saku tikai to, kas ir man. Jūs man prasāt jautājumus, kas automātiski nevar būt saistoši. Cilvēks darbojas šodien struktūrās, un viņš, jūs sakāt, ka strādā pie manis, kā tā var vispār būt. Jūs sev pašai uzdodiet jautājumu. Nu, tas būtu tas pats, ka šodien esošais ministrs jebkurš strādātu kaut kur citur ofisā. Kāpēc jūs tādus stulbus jautājumus uzdodat?! Es ļoti atvainojos. Tas ir vispār nekorekti. Kā valsts cilvēks var strādāt jebkur privātā biznesā?! Tas ir aizliegts ar likumu, man liekas.
- Tur jau tā lieta, tāpēc mēs gribējām saprast, kas tur īsti notiek. Varbūt, ka viņš ir aizgājis no SAB un tagad ir jūsu darbinieks.
- Zināt, es nezinu, kas aizgājis, uz kurieni un kāpēc. Es nepinos iekšējās intrigās. Jūs varat piedalīties, es ne. Es nezinu, kur viņš darbojas, ko viņš dara, utt. Tas nav mans jautājums, ticiet man. Es nodarbojos ar savu lietu, biznesu, man neinteresē, kas šeit notiek Latvijā ar intrigām. Vot, un viss.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
