RSU rektors: tas, ka mūsu „pētnieks” izsakās par grāmatu, ko nav lasījis, ir viņa akadēmiskās brīvības izpausme – tāda ir mūsu augstskolas izglītības kvalitātes izpratne
PIETIEK24.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tas, ka mūsu „pētnieks” izsakās par grāmatu, ko nav lasījis, ir viņa akadēmiskās brīvības izpausme, - šādi jaunpārvēlētais Rīgas Stradiņa universitātes rektors Aigars Pētersons pēc mēnesi ilgām pārdomām ir oficiālā vēstulē komentējis šīs augstskolas „pētnieka” un asociētā profesora Klāva Sedlenieka publiski paustās pārdomas par Lato Lapsas „rasistisko” grāmatu „Muzungu vismelnākajā Āfrikā”, šo grāmatu nemaz neizlasot un pat nepāršķirstot, bet paziņojot, ka "jaunākā Lato Lapsas grāmata, pēc apraksta spriežot, ieturēta sliktākajās 19. gadsimta koloniālisma un eksotizācijas tradīcijās”. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē augstskolas sagatavoto skaidrojumu:
„Rīgas Stradiņa universitāte (turpmāk – RSU) sakarā ar Lato Lapsas uzdotajiem jautājumiem, sniedz secīgi tālāk norādītās atbildes.
Jautājumi:
1) Kādi ir Jūsu iestādē nodrošināmās izglītības kvalitātes standarti? Kur un kā tie ir fiksēti? Atbildei pievienojiet attiecīgos dokumentus.
2) Kā tieši Jūsu iestādes mācībspēki savā darbā ievēro Jūsu iestādes pašslavināšanās tekstos bieži pieminēto akcentu uz pētniecību un kvalitāti kā augstāko vērtību?
3) Kas un kādā veidā, ar kādu metodiku, cik bieži pārbauda to, kā tieši Jūsu iestādes mācībspēki savā darbā ievēro Jūsu iestādes pašslavināšanās tekstos bieži pieminēto akcentu uz pētniecību un kvalitāti kā augstāko vērtību?
4) Cik bieži un kādās situācijās Jūsu iestādes mācībspēki studentiem vērtējumus par dažādiem procesiem, parādībām, faktiem, radošās darbības objektiem izsaka, pirms tam ar vērtējamo objektu neiepazīstoties vispār vai iepazīstoties pavirši un nolaidīgi?
5) Vai šādu vērtējumu paušana aprakstītajās situācijās atbilst Jūsu iestādes pašslavināšanās tekstos pieminētajām vērtībām un vīzijai? Atbildi pamatojiet.
6) Vai manis aprakstītais gadījums ir tikai viena konkrēta nekompetenta, neprofesionāla, nelīdzsvarota un pavirša Jūsu iestādes mācībspēka rīcība vai arī vispārpieņemts vērtējumu izdarīšanas standarts Jūsu iestādē?
7) Vai arī pasniedzamajos kursos, kurus esmu uzskaitījis, konkrētais mācībspēks studentiem dažādus vērtējumus izsaka, pirms tam pretēji Jūsu iestādes kvalitātes vērtībām neiepazinies ar vērtēšanas objektu? Ja jā, cik bieži tas notiek? Ja nē, kā Jūsu iestādes vadība ir par to pārliecinājusies?
8) Ja manis aprakstītais gadījums ir tikai viena konkrēta nekompetenta, neprofesionāla, nelīdzsvarota un pavirša Jūsu iestādes mācībspēka rīcība, kādas tieši darbības Jūsu iestādē tiks veiktas, lai šādus gadījumus nepieļautu un neapdraudētu Jūsu iestādes reputāciju un priekšstatu par tajā iegūstamās izglītības sniedzēju kompetenci un kvalitātes standartu ievērošanu?
Atbildes:
1) Augstākās izglītības nozarē kvalitātes novērtēšanas sistēma Eiropas augstākās izglītības telpā balstās uz “Eiropas Standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā”, kas apstiprināti Boloņas procesa Ministru sanāksmē Erevānā 2015. gada 15. maijā. Skatīt detalizētāku informāciju tiešsaistē:
https://aic.lv/portal/content/files/AIC%20ESG2015%20int-1_2.pdf .
Saskaņā ar šiem standartiem un vadlīnijām Latvijā ir izveidota nacionāla kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kuras ietvaros tiek organizēta studiju programmu licencēšana, studiju virzienu akreditācija un augstākās izglītības institūciju akreditācija. Šos procesus regulē Augstskolu likums un attiecīgie Ministru kabineta noteikumi:
a) Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr. 793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi". Pieejams tiešsaistē: https://likumi.lv/ta/id/303956
b) Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr. 794 "Augstskolu un koledžu akreditācijas noteikumi". Pieejams tiešsaistē: https://likumi.lv/ta/id/303892
c) Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr. 795 "Studiju programmu licencēšanas noteikumi". Pieejams tiešsaistē: https://likumi.lv/ta/id/303957
Informācija par RSU studiju programmu licencēšanas statusu, studiju virzienu akreditācijas statusu, kā arī RSU akreditāciju pieejama Akadēmiskās informācijas centra Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras izveidotajā informācijas sistēmā (e-platformā):
a) https://eplatforma.aika.lv/index.php?r=site%2Fhei%2Fprograms&id=7
b) https://eplatforma.aika.lv/index.php?r=site%2Fstudy-direction%2Flist&ProgramName=&Hei=7&IKKDescriptionShort=&StudyYears=&StudyMonths=&Lang=&Key=&IIK=&KP=&IIKSecondLevel=&Degree=&Qualification=&AccreditationStatus=yes&AccreditationTerm=&AccreditationTo=&JointStatus=&detail-search=
c) https://eplatforma.aika.lv/index.php?r=site%2Fhei%2Fview&id=7
Attiecīgi no minētās informācijas var gūt pilnvērtīgu priekšstatu par konkrētas augstskolas un tās realizēto studiju programmu atbilstību starptautiski atzītiem standartiem.
2 - 3) Atbilde uz 2. un 3.jautājumu –
a) Zinātnes snieguma starptautiskais izvērtējums
Latvijas zinātnisko institūciju darbības kvalitātes izvērtēšanai regulāri tiek rīkots “Zinātnisko institūciju darbības starptautiskais novērtējums”, ko organizē saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 41. pantu un Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumiem Nr. 619 "Zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma organizēšanas kārtība".
Informācija ar RSU zinātniskās darbības starptautiskā novērtējuma aktuālajiem rezultātiem pieejama Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā:
https://www.izm.gov.lv/lv/2019-gada-zinatnisko-instituciju-starptautiskais-novertejums
b) Starptautiskie reitingi
RSU piedāvātās augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti apliecina arī mūsu universitātes novērtējums starptautiskajos reitingos. No kopā aptuveni 28 000[1] Pasaules universitātēm reitingos tiek vērtēta tikai neliela daļa. Piemēram, QS (Quacquarelli Symonds) veidotajā pasaules universitāšu reitingā tiek vērtētas 1500 universitātes. Šajā reitingā RSU ieņem 801.-1000. vietu – informāciju par RSU sniegumu dažādos kritērijos aicinām skatīt reitinga mājas lapā:
https://www.topuniversities.com/universities/riga-stradins-university
Vēl vienā no lielākajiem Pasaules universitāšu reitingiem – izdevuma “Times Higher Education” reitingā “World University Rankings 2023” RSU ierindojas 601.-800. vietā. Savukārt šī paša izdevuma veidotajā reitingā “Impact Rankings 2022” RSU ieņem 301.-400. vietu. Informāciju par RSU sniegumu dažādos kritērijos aicinām skatīt reitinga mājas lapā:
https://www.timeshighereducation.com/world-university-rankings/riga-stradins-university
2022. gada reitingā “U-Multirank” RSU sasniegusi līdz šim labāko rezultātu reitinga darbības laikā, saņemot vairākus “A” un “B” vērtējumus. Informāciju par RSU sniegumu aicinām skatīt reitinga mājas lapā:
https://www.umultirank.org/study-at/riga-stradins-university-rankings/
RSU jau vairākus gadus pēc kārtas ierindojas līderpozīcijās starp Latvijas augstskolām akadēmisko un pētniecības institūciju starptautiskajā reitingā “SCImago”. 2022. gada reitingā “SCImago Institutions Rankings” RSU ieņem 641. vietu pasaulē, kas ir par 35 vietām augstāk nekā iepriekšējā gadā. Informāciju par RSU vērtējumu lūdzam skatīt reitinga mājas lapā:
https://www.scimagoir.com/institution.php?idp=5074
4-8) Atbildes uz 4. – 8.jautājumu.
Varam apliecināt, ka Klāvs Sedlenieks ir mūsu universitātes asociētais profesors. Augstu novērtējam Jūsu interesi par asociētā profesora K.Sedlenieka izteikumiem sociālajos medijos. Uzskatām, ka augstskolu mācībspēkiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums publiski paust savu viedokli par sabiedriski nozīmīgiem notikumiem, par kādu neapšaubāmi uzskatāma arī Jūsu jaunākās grāmatas iznākšana. Profesora Sedlenieka publikācijas sociālajā medijā "Twitter" ir paša autora veikums, kas nav ticis izdarīts viņa darba devēja - Rīgas Stradiņa universitātes - uzdevumā.
Papildus paskaidrojam, ka mūsu valstī pastāv domas un vārda brīvība, ko aizsargā Latvijas Republikas Satversmes 100. pants. Saskaņā ar to ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību – tiesībām brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, kā arī paust savus uzskatus.
Papildus tam uzsverams, ka augstskolas akadēmiskā personāla tiesības saistās ar akadēmiskās brīvības realizāciju ne tikai augstskolas ietvaros, bet arī ārpus tās. Akadēmiskā brīvība ir atsevišķas, demokrātiskas pamattiesības, kas daļēji balstās tiesībās uz izglītību, un tās ir daļa no domas, viedokļa un vārda brīvības. Pienākums respektēt akadēmisko brīvību ir minēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 13. pantā. Akadēmiskā brīvība paredz, ka akadēmiskā kopiena var iesaistīties pētniecībā, mācīšanā, studijās un komunikācijā sabiedrībā, nebaidoties no atriebības.[2]
RSU paskaidro, ka atbalsta vārda brīvības un akadēmiskās brīvības realizāciju no akadēmiskā personāla puses komunikācijā sabiedrībā arī ārpus darba tiesisko attiecību ietvara un studiju procesa nodrošināšanas augstskolā.
Ar cieņu rektors Aigars Pētersons
[1] Rider, Sharon & Peters, Michael & Hyvönen, Mats & Besley, Tina. (2020). World Class Universities A Contested Concept: A Contested Concept, p. 276 https://doi.org/10.1007/978-981-15-7598-3
[2] NĀKOTNES AUGSTSKOLAS 2030 LATVIJAS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS UN AUGSTSKOLU ATTĪSTĪBAS NACIONĀLĀ KONCEPCIJA 2021.–2030. GADAM. AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS PADOME. Pieejams tiešsaistē: Nākotnes augstskolas 2030 (aip.lv)
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
