Rubesai pietiek laika nekustamo īpašumu darījumiem: par 335 000 eiro pārdevusi Šķēles znotam lauku mājas
PIETIEK12.02.2018.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz aizņemtību gan akciju sabiedrības RB Rail AS valdes priekšsēdētājas postenī, gan arī akciju sabiedrības Latvenergo padomes locekļa amatā, Baiba Rubesa pērn ir atradusi laiku arī iespaidīgiem nekustamā īpašuma darījumiem, par vairāk nekā 600 tūkstošiem eiro pārdodot abus savus oficiāli deklarētos īpašumus.
Kā rāda Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati, pagājušā gada 30. maijā B. Rubesa par 335 tūkstošiem eiro ir pārdevusi nekustamo īpašumu Kuldīgas novada Rendas pagasta Lauciņos – 7000 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo ēku, darbnīcu un saimniecības ēku.
Zemesgrāmatas dati rāda, ka īpašumu Rubesa bija iegādājusies 2005. gadā, par to iepriekšējam īpašniekam – 1946. gadā dzimušajam Mihailam Vasečko. Savukārt tagad viņa to pārdevusi 1979. gadā dzimušajam Jurim Pētersonam.
Kā rāda Lursoft dati, jaunajam Lauciņu īpašniekam pieder 50% kapitāldaļu SIA Exit zone un 100% kapitāldaļu SIA Jazz Communications. Taču vairāk J. Pētersons ir pazīstams ar savām radu saitēm – viņš ir bijušā politiķa Andra Šķēles znots.
Zemesgrāmata rāda, ka, pēc visa spriežot, Rubesai no pirkuma summas īpaši liela daļa varētu arī nebūt tikusi: uz īpašumu par labu bijušajai DnB bankai bija reģistrēta iespaidīga – 305,7 tūkstošu latu (apmēram 435 tūkstošu eiro) liela hipotēka, kas trīs mēnešus pēc pagājušā gada darījuma ir noņemta.
Turklāt izrādās, ka šis nav vienīgais īpašums, no kura pērn atbrīvojusies B. Rubesa. Zemesgrāmatas dati rāda, ka līdz pagājušā gada maija vidum viņas īpašumā ir bijis arī 136 kvadrātmetrus liels dzīvoklis Rīgā, Zaubes ielā.
Šo dzīvokli viņa bija iegādājusies 2004. gada nogalē, par to samaksājot 145 800 latu (aptuveni 207 tūkstošus eiro), un, spriežot pēc zemesgrāmatas datiem, arī uz to bija attiecināma tā pati 305,7 tūkstošu latu hipotēka. Savukārt pagājušā gada 17. maijā viņa to 1947. gadā dzimušajam Aleksandram Milovam pārdevusi par 270 tūkstošiem eiro.
Arī šī B. Rubesas īpašuma pircējs ir pietiekami labi pazīstams uzņēmēju aprindās. A. Milovs ir LNK uzņēmumu grupas (būvniecība, nekustamie īpašumi utml.) līdzīpašnieks un faktiskais saimnieks, kura vārds atrodams arī Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā.
2016. gada amatpersonas deklarācijā B. Rubesa bija deklarējusi iespaidīgas – 280 200 eiro lielas parādsaistības, un domājams, ka līdz ar šiem darījumiem tās varētu būt segtas. Nevienu citu nekustamo īpašumu, izņemot abus pērn pārdotos, B. Rubesa nebija deklarējusi.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
