SAB vadība: uz Sparāna statusa darbiniekiem SAB ētikas kodekss neattiecas

SAB oficiāli spēkā esošais kodekss formāli ir paredzēts, lai noteiktu "Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu vispārējās uzvedības normas un profesionālās ētikas pamatprincipus, kas jāievēro pildot darba pienākumus, kā arī ārpus darba vietas un laika". Tas esot ļoti svarīgi, jo "individuāla amatpersonas rīcība veido Satversmes aizsardzības biroja kopējo tēlu sabiedrībā".

Cita starpā SAB ētikas kodekss nosaka gan to, ka "svarīgi nošķirt darba attiecības no privātajām", gan to, ka amatpersonai "jāievēro uzvedības un ģērbšanās kultūra" un "uzvedībai jāliecina par amatpersonas korektumu, gan to ka katras SAB amatpersonas pienākums ir "apzināties uzvedības principu vispārējo raksturu un tos praktiski realizēt privātajā dzīvē".

Ētikas kodekss arī skarbi draud SAB darbiniekiem, kuriem ienāktu prātā šīs prasības neievērot: "Profesionālās ētikas prasību apzināta un tīša neievērošana uzskatāma par Satversmes aizsardzības biroja amatpersonas necienīgu rīcību, kas var būt par jautājuma lemšanai par disciplināro atbildību un amatpersonas atbilstību ieņemamam amatam."

Taču, kā izrādās, kodekss tiek attiecināts ne uz visiem SAB darbiniekiem un ne ikreiz, bet tikai atsevišķos gadījumos, - vismaz attiecībā uz Pietiek jau vairākkārt aprakstīto SAB darbinieka Sparāna "mīlas trīsstūri", kurā bijusi iesaistīta kāda viņa darba kolēģe, un šī "trīsstūra" vētrainajiem notikumiem, SAB vadība nolēmusi ētikas kodeksu "piemirst".

Kā liecina Pietiek rīcībā nonākusi SAB vēstule, ko direktora vietā parakstījis tā vietnieks Freimanis, SAB vadība faktiski atzinusi, ka uz Sparāna "statusa" darbiniekiem ētikas kodekss nav attiecināms un ka līdz ar to tā iesniegumā aprakstīto uzskatot par "strīdu", kas "risināms civiltiesiskā kārtībā", kurpretī "SAB nav likumīga pamata iejaukties civiltiesisku jautājumu risināšanā".

Vēstulē arī minēts, ka SAB vadība negatavojoties izvērtēt Sparāna rīcību, taču vienlaikus "neapšauba Latvijas tiesu sistēmas pieņemto lēmumu likumību un pamatotību un uzskata, ka Latvijas Republikā spēkā esošās tiesību normas ir obligātas visiem Latvijas iedzīvotājiem".

Tāpat SAB direktora pienākumu izpildītājs minējis, ka faktiski SAB vadībai vispār neesot nekādu iespēju iejaukties, jo "valsts drošības iestāžu amatpersonu un darbinieku pienākumus regulējošie normatīvie akti neparedz iespēju iestādes vadībai iejaukties nodarbināto personīgajā dzīvē".

Šis atzinums faktiski saskan ar Pietiek jau publicēto Valsts policijas slēdzienu: ja jūs nogalināt vai jums nodarīt smagus miesas bojājumus draud SAB darbinieks Sparāns, jums par to nav jāuztraucas, jo šīs personas draudi nevar tikt īstenoti, - ar šādu pamatojumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa Kārtības policijas nodaļa atteikusies sākt kriminālprocesu pret plaši pazīstamo SAB darbinieku.

"Daru zināmu, ka iesnieguma izskatīšanas gaitā netika iegūti pietiekami pierādījumi, kas dotu pamatu saskatīt Krimināllikuma 132. pantā (draudi izdarīt slepkavību un nodarīt smagus miesas bojājumus) paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīmes. Proti, ka par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagus miesas bojājumus ir jābūt pamatojumam baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti.

Šajā gadījumā draudi nevar būt par pamatojumu baidīties, ka šie draudi varētu tikt īstenoti," - šāds ir pamatojums Valsts policijas lēmumam nesākt kriminālprocesu par Sparāna draudiem, kurus viņš bija izteicis vīrietim, ar kura sievu bija sācis kopdzīvi.

Ar šādu pamatojumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks pieņēmis lēmumu atteikties uzsākt kriminālprocesu pret Sparānu, jo viņa izdarītajā nodarījumā nav bijis noziedzīga nodarījuma sastāva. "Bērni saskaņā ar tiesas lēmumu tiek Jums nodoti," Pietiek jau aprakstīto konfliktu "atrisinājusi Valsts policija.

Kā Pietiek jau informēja, iesniegumā Valsts policijai pamestais vīrs J. bija norādījis, ka saskaņā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011.gada 29.jūnija pagaidu lēmumu viņam ir tiesības katru otro nedēļas nogali tikties ar savu dēlu un meitu, kuri „dzīvo kopā ar bērnu māti L. pie sveša vīrieša, Aigara Sparāna”.

Tā kā J. ar bērniem tomēr nav bijis iespēju tikties, viņš bijis spiests vērsties pie zvērināta tiesu izpildītāja, un, kad viņi abi ieradušies L. jaunajā dzīvesvietā – Sparāna rindu mājā Ikšķilē, „durvis atvēra Aigars Sparāns, kurš neļāva man izmantot tiesības tikties ar maniem bērniem. Tajā pašā laikā viņš bija rupjš un draudēja sabojāt manā lietošanā esošo automašīnu, izdauzot logus”.

Nākamajā dienā J. pēc bērniem ieradies kopā ar savu māti un brāli, un „atkal durvis atvēra Aigars Sparāns, kurš bija agresīvi noskaņots un paziņoja, ka man bērnus nedos un lai vācos no viņa zemes”. Arī tad, kad J. piezvanījis Ikšķiles pašvaldības policijai, „lai atbrauc un konstatē faktu, ka netiek man doti bērni”, ekscesi Sparāna izpildījumā turpinājušies:

„Kad atbrauca Ikšķiles pašvaldības policijas inspektori Māris Gauručs un Juris Martinovs, kuri jau iepriekšējās reizēs bija konstatējuši faktu, ka man netiek doti bērni, (..) jautāju, vai drīkstu atrasties rindu mājas priekšā. Viņi apstiprināja, ka drīkstu tur atrasties. Tā kā Ikšķiles pašvaldības policijas inspektori bija gatavi to pašu izstāstīt arī dzīvokļa īpašniekam, piezvanīju pie durvīm, un atkal durvis atvēra agresīvs Aigars Sparāns.

Aigars Sparāns piegāja pie Ikšķiles pašvaldības policijas inspektora Māra Gauruča un sasveicinājās, jo abi ir pazīstami, un pieprasīja, lai uzliekot man administratīvo sodu par nepamatotu policijas izsaukumu. Pēc tam Aigars Sparāns savu agresiju vērsa pret mani un draudēja man, ja pareizi atceros, ar vārdiem, citēju, „ka noraus man galvu". Tāpat man draudēja, ja vēl kādreiz uzkāpšu uz viņa zemes publiskās daļas.

Kad uzkāpu uz viņa zemes apmēram 50 cm no ielas, pēc brīža viņš mani pagrūda. Kad teicu, ka izmantoju tikai savas likumīgās tiesības tikties ar saviem bērniem, Aigars Sparāns atbildēja (atvainojiet par rupjību), citēju: „man pie „d...sas" likumi". Visu šo laiku abi Ikšķiles pašvaldības policijas inspektori noraudzījās Aigara Sparāna agresijas izpausmēs.”

Šos faktus J. bija izklāstījis Valsts policijai adresētā iesniegumā, kurā lūdza „uzskatīt par reāliem Satversmes aizsardzības biroja darbinieka Aigara Sparāna draudus manai veselībai un dzīvībai, kā arī draudus sabojāt manu īpašumu vai lietošanā esošos transporta līdzekļus. Lūdzu veikt likumā paredzētās darbības, lai aizsargātu mani no Aigara Sparāna draudu izteikšanas un realizēšanas”. Līdzīga satura iesniegums bija nosūtīts arī SAB. 

Novērtē šo rakstu: