Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai ir veikti vismaz mēģinājumi noskaidrot vakcinācijas efektivitāti saslimstības mazināšanai ar pašreiz dominējošajiem Kovid vīrusiem, ņemot vērā to, ka vakcinēto personu slimība norit vieglā formā un daudzi nemaz neveic testēšanos?

Vai, analizējot vakcinācijas efektivitāti saslimstības mazināšanai ar pašreiz dominējošajiem Kovid vīrusiem, ņemot vērā to, ka vakcinēto personu slimība norit vieglā formā un daudzi nemaz neveic testēšanos, būtu veicama pandēmijas ierobežošanas stratēģija un taktika?

Vai nav jāmaina vakcinācijas protokols, papildinot primitīvo vakcināciju „caur auto logu” ar veselības pārbaudi un testu pirms vakcinācijas, lai izvairītos no jau saslimušu cilvēku vakcinācijas? Vai gadījumā tāda primitīva vakcinācija nav novedusi pie vīrusu pielāgošanās/adaptācijas pret vakcīnām?

Vai stratēģiski ir pareizi iedvest vakcinētām personām pašpārliecinātibu par to, ka viņi ir pasargāti un ka infekciju izplata tikai nevakcinētie? Tā nav „nevakcinēto pandēmija”, ja arī vakcinētie, vieglā formā slimojot, pārnēsā Kovid vīrusus. Būtu jāuzsver, ka tā ir visas sabiedrības atbildība un neviens nestāv ārpus riskiem.

Vai ir noskaidroti dezinformācijas iemesli par medikamentu ivermektīnu? Vai ivermektīna nodēvēšana par „zirgu un tārpu zālēm” un izvērstā dezinformācija netika organizēta, jo patiesa informācija par medikamentu neiederējās „vakcinācijas mantras” izplatīšanas taktikā? Par cilvēku infekciju ārstēšanai domātā, pārbaudītā un ieteiktā ivermektīna izgudrojumu ir savulaik piešķirta Nobela prēmija: https://en.wikipedia.org/wiki/Ivermectin

Ivermektīna patents vairs nav spēkā, un neskaitāmas farmaceitiskās kompānijas to izmanto visdažādākajās formās https://go.drugbank.com/drugs/DB00602, kā rezultātā uz ivermektīna bāzes radītu medikamentu cena ir ekstremāli zema. Ivermektīna iedarbība uz koronavīrusu ir zinātniski pierādīta, pētījumu dati ir publicēti, un tos ir apkopojis Dr. John Cambell (ja protams ir pacietība noklausīties viņa ziņojumu): https://www.youtube.com/watch?v=ufy2AweXRkc. Jāatzīmē, ka Dr. John Cambell nav vakcinācijas pretinieks (ja kādam to ir svarīgi zināt).

Argumenti par to, ka ivermektīna iedarbība uz koronavīrusu ir pārbaudīta tikai laboratoriski, bet nav veiktas pilna apjoma klīniskās pārbaudes, netur kritiku, jo arī vakcīnas netika klīniski pilnībā pārbaudītas un jaunais Pfizer medikaments klīniski nav pārbaudīts.

Vai gadījumā nav tā, ka lobēt un izplatīt tik lētu medikamentu nav komerciāli izdevīgi? Lai gan ir valstis, kuras to iepērk un izmanto, gan, piemēram, Indija, gan Eiropā: https://trialsitenews.com/major-czech-republic-hospital-embraces-ivermectin-and-many-other-hospital-physicians-calling-as-pandemic-rages/

Ja jau beidzot ir saprasts un skolnieki skolās netiek šķiroti vakcinētajos un nevakcinētajos, bet visi tiek testēti, varētu/vajadzētu testēt arī skolotājus, jo vakcinēts skolotājs arī var saslimt un izplatīt skolā vīrusu? Ja šo pieņem kā loģisku, pamatotu rīcību, vai tad arī veseliem, nevakcinētiem skolotājiem varētu ļaut strādāt?

Ņemot vērā to, ka vakcīnas pilnībā nepasargā no saslimšanas arī smagā formā un nāves, pie kam vakcīnu blaknes arī mēdz būt ar graujošu iedarbību uz veselību un pat var izraisīt nāvi, vai tad būtu tik krasi jāvēršās pret ikvienu nevakcinētu cilvēku, kurš atbildīgi pret sabiedrību izvērtē savus specifiskos dzīves apstākļus un izvēlas nevakcinēties?

Ja jau ir pierādījies, ka vakcīnas pilnībā nepasargā no saslimšanas arī smagā formā un nāves, pie kam vakcīnu blaknes arī mēdz būt ar graujošu iedarbību uz veselību un pat var izraisīt nāvi, tad piespiedu vakcinācijas gadījumā lēmuma pieņēmējiem ir jābūt pilnībā atbildīgiem par sekām katram konkrētam indivīdam, kura veselību vakcinācija ir ietekmējusi? Vai arī likumdevējs, valdība un partijas ir tik droši aizslēpušās aiz izplūdušās „politiskās atbildības”, ka par to pat runa neiet? Lai gan pie atbildības jautājuma var nākties atgriezties: https://www.youtube.com/watch?v=lkVN3KwDfvI

Vai ir izvērtēti riski, ka, iedzenot cilvēkus izmisumā, neļaujot cilvēkiem strādāt vai studentiem studēt, daudzi var pieņemt lēmumu emigrēt uz valstīm, kur kvalificēti, pieredzējuši darbinieki (ugunsdzēsēji, policisti, būvnieki utt) vai zināšanas alkstoši jaunieši tiek gaidīti? Nepiemirsīsim, ka studijas Skandināvijas valstīs ir bez maksas. Ja ne tagad, tad ar trešo poti emigrācija var tikt panākta.

Vai sabiedrību var apvienot kāda mērķa sasniegšanai, krasi to sadalot divās grupās, kur vienai grupai piešķir priekšrocības, bet pret otru izvērš teroru? Tāda taktika noved pie agresijas veidošanās sabiedrībā un var novest pie totalitāras sabiedrības izveidošanās, kur ar valstiskiem lēmumiem un masu mediju ietekmē priekšrocības baudošā grupa var kļūt klaji agresīva pret citādi domājošiem: https://youtu.be/uLDpZ8daIVM.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...