Iesaki rakstu: 
Tas ir nevis vispārinājums, bet gan reāls, sevi pierādošs fakts. Kad biju vēl tikai pusaugu puika, arī man patika pamestu māju logos vai acīmredzama netaisnīguma dēļ nīsto skolotāju kabinetu logos ielaist pa akmenim. Tāpat arī patika sasist garās dienas gaismas lampas un pudeles, ko darījām vietās, kas atgādina piedrazotu, smirdošu izgāztuvi pamestu ēku sētu stūros.
Taču neatceros, ka kaut vienam no mums, puikām (un es pazinu daudzus visriktīgākos burlakus), esot pludmalē vai kur citur pie dabas, būtu jebkad ienākusi prātā doma sasist tur pudeles. Un ne jau tāpēc, ka tolaik par katru no tām varēja dabūt tīri neko naudiņu, bet vairāk gan tādēļ, ka apzinājāmies, ka tas būtu pilnīgs kretīnisms, kam nav nekāda attaisnojuma, jo kāds varētu savainoties, uzkāpjot uz lauskām.
Pārtinot atpakaļ kā filmu savas bērnības laiku, neatceros, ka kaut reizi vispār pludmales kāpu zonā būtu manījis kaut vienu vienīgu sasista stikla lausku! Bet pludmali es tolaik apmeklēju tikpat bieži kā pašlaik.
Ar milzīgām bažām un reizē arī dusmām jāsaka, ka nav nedēļas, kad es vai mana māte, kas arī bieži apmeklē pludmali, nebūtu atraduši ar nodomu sasistas stikla lauskas, starp kurām redzami speciāli šim nolūkam līdzpaņemtie akmeņi. Vislielāko izbrīnu izraisa garās dienas gaismas lampas. Visbiežāk tas tiek darīts kāpās, kur vasarā mēdz sauļoties tie, kuri meklē aizvēju. Tā dēļ, ka šie bīstamie stikli nav nomaskēti zem smilts kārtiņas, pieļauju iespēju, ka tie debilie urlēni to nedara speciāli ar sadistisku nolūku kādu sāpināt. Taču to, ka viņi ir ārkārtīgi truli savā aprobežotībā, gan, jācer, aptver katrs šo rindiņu lasītājs!
Līdz ar to rodas konkrēts jautājums - kāpēc garīga truluma izpausmes kļūst arvien pamanāmākas? Manuprāt, galvenais iemesls ir pašreizējā politiski saimnieciskā iekārta, kas klaji propagandē tikai dažas vērtības - konkurētspēju un egoismu kā attīstības galvenos vadmotīvus. Bet viens no galvenajiem apakšiemesliem ir apgraizītā, izkastrētā, līdz nepazīšanai pārtaisītā izglītības sistēma, kurā neviens kā galveno skolēnam un līdz ar to - topošam sabiedrības loceklim nemāca karmisko likumsakarību "ko sēsi, to pļausi" vai "dots devējam atdodas". Vai arī, ja māca, tad, visticamākais, ne pietiekami nopietni.
Neviens ar speciālu izglītības sistēmā speciāli tam paredzētu lekciju skolēniem skolā nemāca, ka - par katru nelietību, sevišķi jau tādu, kuru pats apzinās kā nelietību, neizbēgami kaut kad nāksies pašam sāpīgi samaksāt ar līdzīgu nodarījumu pret sevi. Apzinos, ka skolotāji un sabiedrības vairums pasmīkņājot teiks, ka tas nav pierādāms..., taču tas tāpēc nenozīmē, ka tas tā nenotiek! Mēs nevaram pierādīt daudz ko, ko gadu tūkstošiem ilgi uzskatām (vai, pareizāk, uzskatījām) par pašsaprotamu! Absolūto taisnīgumu ieskaitot!
Pēdējās desmitgadēs redzams, kā tādos gadījumos skolotāji mēdz "atšaudīties", ka tamlīdzīgi skaidrojumi esot nevis izglītības sistēmas, bet gan bērnu vecāku uzdevums. Neapšaubāmi, ka tāpēc sabiedrības pārurlošanās un trulizācija turpina pieaugt tik tālāk. Es tomēr atļaušos šiem pedagogiem pajautāt: un jūs tiešām uzskatāt, ka kaut desmitā vecāku daļa šodien ir gatava vai pat spējīga veikt šo izskaidrojošo darbu!? Turklāt pietiekami augstā kvalitātē!? Jūs tiešām uzskatāt, ka ir vērts to atstāt vecāku ziņā!? Jūs tiešām uzskatāt, ka mūsdienu vecākiem šajā aspektā var uzticēties!? Vecākiem, kuriem pārsvarā galvās ir tikai divas rūpes: - kā nodrošināt iztiku un, kā relaksēties, lai norobežotos no darbā un ģimenē gūtajām psiholoģiskajām traumām, uzbļaujot "vai tu atšūsies vienreiz!"!?
Patiesībā es atļaušos pateikt pat vēl skarbāk, no kā pašam baisi paliek: Godīgi sakot, šajā aspektā man diemžēl pat nav reāla pamata uzticēties šodienas pedagogu vairuma dvēseliskajai atbilstībai jeb kvalitātei, lai ko tādu viņi vispār vēlētos ieviest paši bez priekšniecības pieprasījuma!
Tikmēr Liepājas pludmale un kāpu zona joprojām ir ar visādām drazām pilna! Joprojām uz pushektāru ir iespējams pielasīt pilnu lielo lielveikalu iepirkuma ķeseli.
Foto no artandcritique.com
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
