Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā viens no viltus ziņu veidiem ir apzināta manipulācija ar faktiem un puspatiesībām. Šādas rīcības mērķi var būt dažādi, bet pamatā tie ir saistīti ar kādas neatļautas, nepieļaujamas, diskutablas vai neērtas rīcības (situācijas) pamatošanu, lai sabiedrībā radītu iespaidu, ka notiekošais ir "laba lieta", ka rīcības motīvi ir cēli un atbalstāmi.

Nereti viltus ziņas izveidojas nekompetences vai nezināšanas dēļ, bet tās kļūst bīstamas, ja tiek radītas apzināti un klasificējamas kā īpaši bīstamas tad, kad apzinātas viltus ziņas gatavo un izplata sabiedrības uzticību iemantojuši mediji ar augstiem ētikas standartiem.

Aprīļa beigās Latvijas Radio publiskoja ziņu, ka tas, pamatojoties uz valsts finansējuma samazinājumu, attīstīs finansējuma piesaisti LR5 programmai. Vēl vairāk, lai šis solis izskatītos cēls un nevainīgs, Latvijas Radio norādīja, ka LR5 ir jauniešu programma, kas darbojas bez reklāmām, tāpēc sponsoru finansējuma piesaiste būtu pieļaujama.

Nepārzinot situāciju, šī izskatās kā pamatota un atbalstāma rīcība. Tomēr nedaudz iedziļinoties faktiskajos apstākļos, tik nevainīgi viss gan neizskatās.

2017. un 2018. gadā Latvijas Radio tika piešķirta papildu dotācija Latvijas simtgades raidījumu veidošanai EUR 950 000 apmērā. Ir pilnīgi loģiski un likumsakarīgi, ka 2019. gadā nebūs šīs papildu tematikas raidījumu un attiecīgi arī finansējuma tiem, bet par to Latvijas Radio vadībai nav ērti runāt, un attiecīgi to arī nepiemin. Latvijas Radio ir svarīgi tikai pateikt, ka finansējums tiek samazināts.

Valsts budžeta dotāciju veido ikgadējās bāzes budžets, kas nedrīkst būt mazāks nekā iepriekšējā gadā, un speciālo projektu budžeti, kuriem raksturīgs speciāls saturs/mērķis un termiņi, kuros tie tiek realizēti. Līdz ar to, lai korekti runātu par Latvijas Radio budžetu, ir jārunā par budžeta bāzi, nevis speciālajiem projektiem. Kā jau minēju, tad šī patiesība ir neērta un konkrētajā situācijā nerunā par labu Latvijas Radio.

Vēl neizdevīgāks un Latvijas Radio noklusēts ir fakts, ka pēdējos gados bāzes budžets ir tikai audzis, palielinot to gan darbinieku atlīdzībai 2018.gadā un turpmākajos gados par aptuveni EUR 439 000, gan Latgales multimediju studijas darbības nodrošināšanai 2017.gadā un turpmākajos gados par aptuveni EUR 198 000 un vēl vairāk nekā par EUR 200 000 citu pastāvīgu funkciju veikšanai.

No minētā izriet, ka LR5 ienākšanai reklāmas tirgū nav nekāda sakara ar Latvijas Radio budžeta samazinājumu, Latvijas Radio paustais pamatojums ir apšaubāms un iespējams balansē uz viltus ziņu robežas.

LR5 sākotnēji bija iecerēts kā programma, kas uzrunās daudz jaunāku auditoriju, nekā tā uzrunā šobrīd. Faktiski, neievērojot Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktās procedūras (Eiropas Komisijas paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei), tika izveidota radio programma, kura nesasniedz tās sākotnējos (finansējuma piešķiršanas pamatojuma) mērķus un pēc būtības neatšķiras un konkurē ar jau esošajām komerciālajām radio programmām.

Šobrīd neanalizējot iemeslus, kāpēc nevarēja sasniegt sākotnēji nospraustos mērķus, lai mazinātu mediju telpai radītos riskus, tika panākta mediju nozares, regulatora (NEPLP) un Latvijas Radio vadības "džentlmeņu vienošanās", ka, tā kā valsts budžeta finansējums šai programmai ir vairāk nekā pietiekošs un saturs tomēr ir vēršamas uz jauniešiem, LR5 programmā reklāma netiks izvietota.

Atbilstoši Latvijas Radio izplatītajai ziņai šī vienošanās it kā tiek respektēta, un Latvijas Radio atzīst, ka reklāma LR5 netiek izvietota. Tomēr atkal šeit ir būtiska nianse - gan atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma, gan Reklāmas likuma normām, gan arī pēc būtības sponsorēšana ir viens no reklāmas vai audiovizuāla komerciāla paziņojuma veidiem, līdz ar to Latvijas Radio finansējuma piesaiste kā sponsoru piesaiste LR5 programmai gan juridiski, gan pēc būtības ir reklāmas izvietošana. Iedziļinoties terminu būtībā, top skaidrs, ka Latvijas Radio paustais, ka LR5 reklāma netiek un netiks izvietota, ir klaji meli no tā puses.

Pēdējo gadu diskusijās gan mediju eksperti, gan sabiedrisko mediju vadība ir atzinušas nepieciešamību sabiedriskajiem medijiem iziet no reklāmas tirgus. Šādas nostājas pamatā ir oriģinālā satura ziņā mazā Latvijas informatīvā telpa, kuru sašaurina konkurence starp komerciālajiem medijiem un negodīgas konkurences apstākļos esošajiem sabiedriskajiem medijiem.

Arī regulators (NEPLP) nu jau oficiāli, apstiprinot elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares stratēģiju, ir noteicis, ka sabiedriskajiem medijiem ir jāorientējas uz iziešanu no reklāmas tirgus. Ko šajos apstākļos dara Latvijas Radio? Tai vietā, lai aktīvi iesaistītos jautājumu risināšanā par iziešanu no reklāmas tirgus un pietiekoša finansējuma nodrošināšanu gan sabiedriskajiem medijiem, gan komerciālajiem medijiem nacionālā satura veidošanai, tas darbojas pretēji vēsturiskām "džentlmeņu vienošanās" un kapitāldaļu turētāja uzstādījumiem.

Respektīvi, tas neuzsāk savas darbības pārorganizēšanu uz iziešanu no reklāmas tirgus, bet tieši pretēji, tajā iet vēl dziļāk un šauru merkantilu interešu vārdā iedragā tā jau šauro Latvijas mediju telpu, un šo rīcību pavada apšaubāms pamatojums ar izteiktām viltus ziņu (fake news) pazīmēm.

* Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Grāmatas nav nekāds alkohols, lai tām samazinātu nodokli

FotoFinanšu ministrija kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 2019.gada 12.jūnija vēstuli, kurā atkārtoti tiek lūgts atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes noteikšanu jebkura formāta grāmatām ne lielāku par 5 procentiem, un sniedz šādu informāciju.
Lasīt visu...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...