Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2024. gada valsts budžetā sabiedriskajiem medijiem (Latvijas Radio, Latvijas Televīzija (LTV) un lsm.lv) papildus paredzēti 5 560 169 eiro. Kopā nākamgad 46,7 miljoni eiro. Neskatoties uz šo pieklājīgo pieaugumu, nav šaubu, ka turpināsies stāsti par nepietiekamu sabiedrisko mediju finansējumu, kas nenodrošinot to “neatkarību” un “stiprināšanu”. Par šo “neatkarību” un “stiprināšanu” tad arī parunāsim. Un ne tikai par to. Vēl jo vairāk tāpēc, ka katrs šos vārdus saprot pa savam.

Latvijā tāpat kā citās postkomunistiskajās valstīs sabiedrībā ir plaši izplatīta pārliecība, ka žurnālisti ir tādi kā bioroboti, kuri tikai pilda kāda “saimnieka” (naudas devēja) pavēles vai norādes. Līdz ar to, ja žurnālists pauž no paša pārliecības atšķirīgu viedokli, tad viss skaidrs. Viņam ir “dots uzdevums”, kāds viņam “to ir licis” darīt, viņš ir “nopirkts”, “pārdevies” utt. Jebkuri mēģinājumi apstrīdēt šo nesatricināmo pārliecību tiek uztverti ar neticību. Stāsti manim, Daugaviņa.

Kāpēc šī atkāpe? Tāpēc, ka arī sabiedrisko mediju “atkarība” vai “neatkarība” bieži vien tiek uztverta šādās kategorijās. Valdība papildus iedeva piecarpus miljonus eiro, tad nu tas medijs par šiem miljoniem vēl aizrautīgāk laizīs naudas devēja roku. Vai cits variants - politiķis piezvanīs un pateiks, kas un kā medijam jāziņo. Šāda kroplīga “izpratne” par mediju vidi tikai traucē saskatīt problēmas būtību.

Privileģētais stāvoklis neveicina izaugsmi

Sabiedriskie mediji tiek uzturēti gandrīz pilnībā par valsts naudu, bet mēs visi labi zinām, ka nekādas valsts naudas nav. Ir nodokļu maksātāju nauda.

Ja šīs nodokļu maksātāju naudas dalītāji (politiķi) ir piešķīruši gandrīz 47 miljonus eiro sabiedriskajiem medijiem, tad no šo naudas devēju (nodokļu maksātāju) puses ir pilnīgi loģiska prasība - gādājiet kvalitatīvu, pieprasītu produktu.

Ja piesaucam izslavēto sabiedriskā medija nostiprināšanu, tad jāatceras, ka neviens cits medijs Latvijā par šādiem budžeta skaitļiem pat sapņot nevar. Trīs gadu budžetā 2025. gadā šim nolūkam papildus paredzēti 18,6 miljoni eiro, bet 2026. gadā 21,9 miljoni eiro. Kā mēdz teikt psihologi, nesalīdzināsim sevi ar citiem, salīdzināsim sevi pašu ar sevi vakar. Pieaugums ir ievērojams, un kurnēt, ka sabiedriskie mediji tiekot turēti bada maizē, nozīmē ignorēt realitāti.

Latvijā sabiedriskie mediji ir absolūti privileģētā situācijā, kas, manuprāt, ir tieši viens no šo mediju vājuma cēloņiem. Privilēģijas un konkurences trūkums neveicina izaugsmi, toties ļauj ieslīgt pašapmierinātībā un nepamatotā pārliecībā par savu izcilību.

Kā gribam, tā maunam

Iesākumā abstrahēsimies no šī - par 47 miljoniem sabiedrības naudas saražotā produkta satura un kvalitātes jautājuma. Palūkosimies uz sabiedriskajiem medijiem no sistēmiskā aspekta. Ja reiz valsts/sabiedrība kādai savu vajadzību nodrošināšanas struktūrai piešķir naudu, tad tai pašai sabiedrībai jābūt arī iespējai šo struktūru kontrolēt un ietekmēt.

Šajā brīdī mēs arī sastopamies ar šo īpatnējo “neatkarības” izpratni. Jau pats vārds - ietekmēt - tiek uztverts ne vairāk, ne mazāk kā uzbrukums vārda brīvībai, Satversmes 100. pantam, ar nekavējošiem draudiem sūdzēties visai pasaulei par “brīvās žurnālistikas” vajāšanām totalitārisma pārņemtajā Latvijā.

Sabiedriskā medija “neatkarība” šajā izpratnē ir atrašanās pilnībā ārpus sabiedrības kontroles un ietekmes satura ziņā. Sabiedrība “drīkst” (pēdiņās, jo tas ar sakostiem zobiem tiek visžēlīgi atļauts) interesēties par atsevišķiem iepirkumiem, tehniskām lietām, dažos gadījumos pat par darbinieku atalgojumu, bet, kas attiecas uz saturu, tad rokas nost. Mēs esam absolūti neatkarīgi un par savu neatkarību cīnīsimies līdz pēdējam elpas vilcienam. Pat neiedomājieties kaut mazo pirkstiņu pret mums pacelt.

Tā līdz šim ir bijis un, iespējams, vēl kādu laiciņu būs. Līdz kāds politiskais spēks beidzot atļausies šo jautājumu pacelt pašā augstākajā politiskajā līmenī un skaļi uzdot dažus jautājumus. Kādā sakarā mums jādod nauda noteiktas politiskās orientācijas ruporam. Kāpēc? Kāpēc vieniem medijiem sava pozīcija jāpauž, burtiski grabinot finansējumu pa drupačiņai, bet otriem tiek desmitiem miljonu no kopējā katla?

Kāpēc situācijā, kad parādās ziņas par to, ka bijušais premjers, tagad ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dažādiem lidojumiem izmantojis privāto lidmašīnu un šiem lidojumiem iztērēti vairāk nekā 600 000 eiro, valsts naudas bagātīgi finansētie mediji par to ilgi klusē un tikai tad, kad par to jau runā visi, it kā garāmejot arī piemin? Vai tur nav saskatāmas politiskās korupcijas pazīmes?

Pārfrazējot kādu šaubīga satura žurnāla nosaukumu, gribas teikt: par zināmu politisko spēku grēkiem un grēciņiem jums sabiedriskie mediji nestāsta un nestāstīs, kamēr netiks atrisināts jautājums par sabiedriskā medija separāciju no valdošās varas. Šobrīd viņi darbojas kā tajā anekdotē, kur Reigans un Brežņevs strīdas, kura pārvaldītajā valstī lielāka vārda brīvība. Reigans saka, ka pie mums Vašingtonā katrs var atnākt pie Baltā nama un kliegt: nost ar Reiganu. Brežņevs atbild: “Pie mums Maskavā arī katrs var atnākt, nostāties pie Kremļa sienas un kliegt: nost ar Reiganu.”

Pēc līdzīgas shēmas darbojas, piemēram, sabiedriskā medija žurnālists Ivo Leitāns. Viņš var gadiem skaitīt sviestmaizes uz Lemberga šķīvja viņa preses konferences laikā, ķidāt katru “Neatkarīgās” žurnālista tvītu, bet jūs nesagaidīsiet, ka viņš kaut ko nopietnu “raks” zem tiem, kas pie varas un “pareizā” nometnē. Viņš savus žurnālistikas “Wolt” un “Bolt” līmeņa “pētījumus” “uzdrošinās” vērst tikai pret tiem, kas opozīcijā; tikai pret tiem, kas bijuši varas augstumos pirms desmit un vairāk gadiem; tikai pret tiem, kurus “drīkst”. Pret visādiem saskaņiešiem, šleseriešiem un citiem “peramajiem”. Atvainojos, ka tik daudz jālieto pēdiņas, bet aprakstīt šīs publikas darbošanos bez pēdiņām nevar.

Taču atgriezīsimies pie sistēmas izvērtējuma. Nauda tiek dota, bet nekādas atgriezeniskās saites nav. Kā gribam, tā maunam. Sabiedrisko mediju pārstāvji uz šāda tipa pārmetumiem atbild: mums ir Latvijā lielākā auditorija, ilgākais skatīšanās laiks un augstākie uzticības reitingi. Šī ir atbilde visiem mūsu pēlējiem un nievātājiem.

Varētu piekrist, ja vien šajā argumentācijā nebūtu metodoloģiskas kļūdas. Nav jau citu sabiedrisko mediju bez reklāmām, bet piecdesmit miljonu vērtiem budžetiem. Komercmediji spiesti cīnīties reklāmu tirgū, ķert “mazprasīgo” auditoriju un taupīt uz visu, uz ko vien var ietaupīt. Metodoloģiski korekts šis arguments būtu, ja mums būtu, teiksim, divas sabiedriskās televīzijas ar vienādu budžetu un citām vienādām iespējām. Tad varētu teikt - jā, sabiedrība labāk izvēlas skatīties Ivo Leitāna “pētījumus” un klausīties par jocīgajām jeb viņu izpratnē “normālajām” ģimenēm. Tagad tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas.

Absolūta neatkarība kā auto bez bremzēm

Pat, ja sabiedriskajā medijā viss būtu ideāli, ja nebūtu kam piesieties, tāpat būtu jābūt svirai, ar ko sabiedrība varētu to ietekmēt, ja kaut kas aiziet ne tā. Bet no tā, ka kaut kas var aiziet ne tā, pasargāts nav neviens. Nav pasaulē cilvēku radītu struktūru, kuras būtu absolūti neatkarīgas no visa.

Nav arī teikts, ka šī neatkarība būtu kaut kas obligāti labs. Ilgus gadus Latvijas neatkarīgākā iestāde bija Latvijas Banka. Tās prezidents skaitījās augstākais guru jebkurā ar makroekonomiku saistītā jautājumā. Pat tas, ka šis ekonomikas “guru” pats bija paņēmis milzīgu hipotekāro kredītu īsi pirms nekustamā īpašuma burbuļa plīšanas, ne par mata tiesu nemazināja viņa autoritāti. 2013. gadā viņš Saeimā tika pārvēlēts gandrīz vienbalsīgi. Tagad “cienījami” cilvēki cenšas nepatrāpīties ar šo banku sistēmas ģēniju kopā kādā nejaušā foto kadrā.

Uz tādu pašu neatkarīgas institūcijas statusu pretendē arī sabiedriskie mediji. Neviens mūs nekontrolēs, neviens mūs neregulēs, un neviens mums pretī nerunās. Ideālā variantā - visi politiķi dancos pēc mūsu stabules, kad mēs viņus izsauksim uz “paklāja”.

Pie kā noveda Latvijas Bankas neatkarība, var izlasīt Ilmāra Rimšēviča kriminālprocesa materiālos. Nesaku, ka pastāv tieša cēloņsakarība starp LB neatkarību un tās prezidenta nodarījumiem. Vienkārši šī atrašanās ārpus kontroles, stāvēšana visam pāri šo nodarījumu iespējamību neapšaubāmi veicināja.

Jāatzīst, ka LB piemērs varbūt nav tas labākais, ja to salīdzina ar sabiedriskajiem medijiem. Pārāk lielas ir abu šo struktūru atšķirības. LB daudz kas bija atkarīgs tieši no prezidenta. Viss pārējais aparāts darbojās banku klusumā. Ar medijiem ir otrādi. To veido tajos strādājošie žurnālisti un citi darbinieki. Viņu radošā brīvība ir mediju kvalitātes neatņemama sastāvdaļa, tāpēc kaut kā viņus iegrožot nav pieļaujams un par to pat nav runa.

Ar vieniem rejošā tonī, ar citiem medussaldā balstiņā

Runa ir par kaut ko citu. Par politisko vienpusību, kad ar vieniem tiek runāts vienā balss tembrā un intonācijā, bet ar citiem pavisam citā. Vieniem uzkliedz, ar citiem runā tik saldā balstiņā, ka atmiņā uzreiz Baibas Indriksones Olita no Jāņa Streiča leģendārā “Limuzīna”. Pat tāds profesionālis kā Jānis Domburs ar Aināru Šleseru un Armandu Krauzi runā pavisam atšķirīgā tonī nekā ar jebkuru kreisi liberālās NVO pārstāvi. It kā viņam būtu kāda nepārvarama bijība pret šī spārna cilvēkiem.

Taču galvenais jautājums: kā sabiedrībai atgūt kaut minimālu ietekmi uz saviem, par savu naudu uzturētajiem medijiem. Labi, manis pēc lai jau tur stāsta par ģimenēm, kurās ir vīrs ar divām sievām vai otrādi vai vēl citiem jaunās normalitātes brīnumiem. Bet tādā gadījumā kāpēc tikpat kā nav konservatīvas ievirzes raidījumu, kuros piedalās cilvēki ar citu skatījumu? Kāpēc netiek asi kritizēti pie varas esošie? Nevis “peramie” no Nacionālās apvienības, “Apvienotā saraksta” vai ZZS, bet gan “pareizie” no “Vienotības” un “Progresīvajiem”.

Var jau teikt, ka mums ir gan mediju ombuds, gan uzraugošās institūcijas - NEPLP un SEPLP, bet šīm struktūrām faktiski nav nekādu instrumentu, kā ietekmēt raidījumu saturu, ja vien tur nav klaju drošības apdraudējumu. Neviena no šīm struktūrām nevar pateikt - vairāk koncentrējieties uz to politiķu pārkāpumiem un neizdarībām, kuri pie varas šobrīd, nevis kas bija pie varas sen vai pieder opozīcijas partijām.

Diemžēl to sabiedriskajiem medijiem pateikt neviens nevar un nedrīkst. Tāpat kā to, ka, ja reiz tiek sludināta dažādība un citādība, tad gribētos redzēt un dzirdēt patiešām plašāka ideoloģiskā spektra redzējumu. Teorētiski to varētu darīt politiķi, pieprasot no sabiedriskajiem medijiem vispusīgāku informatīvo tvērienu, bet jāatzīst - politiķu bijība pret sabiedriskajiem medijiem ir vēl lielāka nekā Domburam pret “pareizajām” NVO.

Jāatzīst, tam ir zināms pamats. Uzreiz būs kliegšana par politisko iejaukšanos. Par totalitārisma atdzimšanu. Par 100. panta apdraudējumu. Tā ka pagaidām atliek paļauties uz pašu sabiedriskajos medijos strādājošo godaprātu.

Novērtē šo rakstu:

7
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...