Sabiedrisko mediju saturā jāiesaista VISU DZIMUMU pārstāvji: atklātā vēstule televīzijas valdei, ombudam un plašsaziņas līdzekļu padomei
Nezināma parakstītāju grupa19.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Republikas Satversmes 91. pants nosaka, ka “visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas”. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma (turpmāk tekstā - likums) 3. panta 8. punkts nosaka, ka “sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi stiprina vispārēju cieņu pret dažādām sabiedrības grupām, veicina to savstarpējo aizspriedumu mazināšanos, dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem sabiedrības locekļiem, sevišķi pret personām ar invaliditāti ”, savukārt šī paša likuma 3.panta 10. punkts nosaka, ka “sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ņem vērā Latvijas sabiedrības daudzveidību sociālajā, ekonomiskajā, reģionālajā, izglītības, kultūras un reliģijas, kā arī citādā ziņā un respektē cilvēka tiesības un pamatbrīvības”.
LR Labklājības ministrijas Koncepcijā dzimumu līdztiesības īstenošanai dzimumu līdztiesība definēta kā “situācija, kad vīriešu un sieviešu loma sabiedrības attīstībā tiek atzīta par līdzvērtīgu, viņiem tiek piešķirtas vienādas tiesības un vienāda atbildība, nodrošināta vienāda pieeja resursiem un to izmantošanas iespējas. Vīriešu un sieviešu ieguldījums sabiedrības labā un viņu problēmas tiek uztvertas kā līdzvērtīgas. Dzimumu līdztiesība attiecināma gan uz de iure līdztiesību, gan uz de facto līdztiesību”.
Vērojot Latvijas Televīzijas atjaunoto sociālekonomiski un politisko aktualitāšu jautājumu raidījumu “Kas notiek Latvijā?”, jau vairākas nedēļas pēc kārtas nākas secināt, ka diskusiju dalībnieku sastāvā tiek pārstāvēts tikai viens dzimums - vīrieši. Novērots arī, ka gadījumos, kad raidījumos tiek uzaicinātas sievietes, viņas ir mazākumā. Dzimumu līdztiesības trūkums novērots arī citos Latvijas televīzijas veidotajos raidījumos. Kā nesenus piemērus varam minēt 22. februāra speciālizlaidumu, kuru vadīja žurnālists G. Rēders, kā arī tās pašas dienas “rus.LSM” raidījuma “TČK” speciālizlaidumā “Krīze Ukrainā”. Šāda situācija novērojama gandrīz katrā diskusijā, kurā tiek spriests par būtiskiem sociālekonomiskiem jautājumiem - ārpolitiskiem, iekšpolitiskiem un ekonomiskiem jautājumiem.
Diemžēl diskusiju formāti, kas nodrošina tikai vienas sabiedrības daļas viedokļa pārstāvniecību, mazina Latvijas sabiedrības tiesības uz daudzpusīgu informāciju un neatspoguļo Latvijas sabiedrības daudzveidību.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Attīstības programmā dzimumu līdzsvars definēts kā “situācija, kad dažādās darbības sfērās iesaistīts apmēram vienāds sieviešu un vīriešu skaits. Pastāv uzskats, ka dzimumu līdzsvara trūkums liecina par dzimuma diskrimināciju un liedz optimāli izmantot sabiedrības resursus
Mēs, zemāk parakstījušies, uzskatām, ka nav pieņemami Latvijas sabiedriskajā medijā ar diezgan biežu regularitāti uzskatāmi nesniegt iespēju viedokļus pārstāvēt visu sociālo grupu pārstāvjiem. Uzskatām, ka saskaņā ar likumu netiek ievērota vispārējā cieņa pret visām sabiedrības grupām, nesniedzot iespēju tām pārstāvēt savu viedokli Latvijas Televīzijas veidotajā saturā.
1. Aicinām LTV galveno redaktoru papildināt redakcionālās vadlīnijas un noteikt, ka ikvienas tēmas atspoguļošanā Latvijas televīzijā ir jāņem vērā dzimumu līdzsvars un vienlīdzība.
2. Aicinām Latvijas Televīzijas valdi pārskatīt valsts kapitālsabiedrības iekšējo rīcībpolitiku un ieviest jaunus procesus, kas nosaka veidus, kā tiek iesaistīts un pārstāvēts visu dzimumu pārstāvju viedoklis.
3. Aicinām žurnālistus raidījumos un diskusijās nodrošināt līdzvērtīgu ekspertu pārstāvību, kas atspoguļo dažādību Latvijas sabiedrībā, īpaši dzimumu kontekstā.
4. Aicinām NEPLP, veidojot sabiedrisko mediju pasūtījumu, noteikt konkrētus kritērijus, kas nodrošina dzimumu līdztiesības ievērošanu, radot sabiedriskā pasūtījuma saturu.
5. Aicinām Latvijas mediju ombudam veidot kontroles mehānismus, kas sniedz iespēju novērtēt sabiedrisko mediju progresu dzimumu līdztiesības ievērošanā.
6. Aicinām LTV galveno redaktori nodrošināt medija darbinieku apmācības par dažādības vadību, tajā skaitā dzimumu līdztiesību un mediju ietekmi uz dzimumu lomu un stereotipu veicināšanu vai mazināšanu, kā arī dzimumu līdztiesības un dažādības pozitīvo ietekmi uz organizācijas izaugsmes un konkurētspējas nodrošināšanu.
7. Aicinām LTV valdi un galveno redaktori, konsultējoties ar sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombudu, izstrādāt un apstiprināt sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālās vadlīnijas, kas ietver skaidrus kritērijus, kuri nosaka likuma ievērošanu, nodrošinot Latvijas sabiedrības daudzveidības pārstāvību mediju saturā, tajā skaitā būtiskos ekonomiskos, politiskos un sociālekonomiskos raidījumos. Pašlaik dokuments šo tēmu neskata, līdz ar to nav noteikts uzstādījums nodrošināt dzimumu līdztiesības ievērošanu raidījumu saturā.
Seko mums 
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
