Sabiedrisko mediju saturā jāiesaista VISU DZIMUMU pārstāvji: atklātā vēstule televīzijas valdei, ombudam un plašsaziņas līdzekļu padomei
Nezināma parakstītāju grupa19.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Republikas Satversmes 91. pants nosaka, ka “visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas”. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma (turpmāk tekstā - likums) 3. panta 8. punkts nosaka, ka “sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi stiprina vispārēju cieņu pret dažādām sabiedrības grupām, veicina to savstarpējo aizspriedumu mazināšanos, dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem sabiedrības locekļiem, sevišķi pret personām ar invaliditāti ”, savukārt šī paša likuma 3.panta 10. punkts nosaka, ka “sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ņem vērā Latvijas sabiedrības daudzveidību sociālajā, ekonomiskajā, reģionālajā, izglītības, kultūras un reliģijas, kā arī citādā ziņā un respektē cilvēka tiesības un pamatbrīvības”.
LR Labklājības ministrijas Koncepcijā dzimumu līdztiesības īstenošanai dzimumu līdztiesība definēta kā “situācija, kad vīriešu un sieviešu loma sabiedrības attīstībā tiek atzīta par līdzvērtīgu, viņiem tiek piešķirtas vienādas tiesības un vienāda atbildība, nodrošināta vienāda pieeja resursiem un to izmantošanas iespējas. Vīriešu un sieviešu ieguldījums sabiedrības labā un viņu problēmas tiek uztvertas kā līdzvērtīgas. Dzimumu līdztiesība attiecināma gan uz de iure līdztiesību, gan uz de facto līdztiesību”.
Vērojot Latvijas Televīzijas atjaunoto sociālekonomiski un politisko aktualitāšu jautājumu raidījumu “Kas notiek Latvijā?”, jau vairākas nedēļas pēc kārtas nākas secināt, ka diskusiju dalībnieku sastāvā tiek pārstāvēts tikai viens dzimums - vīrieši. Novērots arī, ka gadījumos, kad raidījumos tiek uzaicinātas sievietes, viņas ir mazākumā. Dzimumu līdztiesības trūkums novērots arī citos Latvijas televīzijas veidotajos raidījumos. Kā nesenus piemērus varam minēt 22. februāra speciālizlaidumu, kuru vadīja žurnālists G. Rēders, kā arī tās pašas dienas “rus.LSM” raidījuma “TČK” speciālizlaidumā “Krīze Ukrainā”. Šāda situācija novērojama gandrīz katrā diskusijā, kurā tiek spriests par būtiskiem sociālekonomiskiem jautājumiem - ārpolitiskiem, iekšpolitiskiem un ekonomiskiem jautājumiem.
Diemžēl diskusiju formāti, kas nodrošina tikai vienas sabiedrības daļas viedokļa pārstāvniecību, mazina Latvijas sabiedrības tiesības uz daudzpusīgu informāciju un neatspoguļo Latvijas sabiedrības daudzveidību.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Attīstības programmā dzimumu līdzsvars definēts kā “situācija, kad dažādās darbības sfērās iesaistīts apmēram vienāds sieviešu un vīriešu skaits. Pastāv uzskats, ka dzimumu līdzsvara trūkums liecina par dzimuma diskrimināciju un liedz optimāli izmantot sabiedrības resursus
Mēs, zemāk parakstījušies, uzskatām, ka nav pieņemami Latvijas sabiedriskajā medijā ar diezgan biežu regularitāti uzskatāmi nesniegt iespēju viedokļus pārstāvēt visu sociālo grupu pārstāvjiem. Uzskatām, ka saskaņā ar likumu netiek ievērota vispārējā cieņa pret visām sabiedrības grupām, nesniedzot iespēju tām pārstāvēt savu viedokli Latvijas Televīzijas veidotajā saturā.
1. Aicinām LTV galveno redaktoru papildināt redakcionālās vadlīnijas un noteikt, ka ikvienas tēmas atspoguļošanā Latvijas televīzijā ir jāņem vērā dzimumu līdzsvars un vienlīdzība.
2. Aicinām Latvijas Televīzijas valdi pārskatīt valsts kapitālsabiedrības iekšējo rīcībpolitiku un ieviest jaunus procesus, kas nosaka veidus, kā tiek iesaistīts un pārstāvēts visu dzimumu pārstāvju viedoklis.
3. Aicinām žurnālistus raidījumos un diskusijās nodrošināt līdzvērtīgu ekspertu pārstāvību, kas atspoguļo dažādību Latvijas sabiedrībā, īpaši dzimumu kontekstā.
4. Aicinām NEPLP, veidojot sabiedrisko mediju pasūtījumu, noteikt konkrētus kritērijus, kas nodrošina dzimumu līdztiesības ievērošanu, radot sabiedriskā pasūtījuma saturu.
5. Aicinām Latvijas mediju ombudam veidot kontroles mehānismus, kas sniedz iespēju novērtēt sabiedrisko mediju progresu dzimumu līdztiesības ievērošanā.
6. Aicinām LTV galveno redaktori nodrošināt medija darbinieku apmācības par dažādības vadību, tajā skaitā dzimumu līdztiesību un mediju ietekmi uz dzimumu lomu un stereotipu veicināšanu vai mazināšanu, kā arī dzimumu līdztiesības un dažādības pozitīvo ietekmi uz organizācijas izaugsmes un konkurētspējas nodrošināšanu.
7. Aicinām LTV valdi un galveno redaktori, konsultējoties ar sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombudu, izstrādāt un apstiprināt sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālās vadlīnijas, kas ietver skaidrus kritērijus, kuri nosaka likuma ievērošanu, nodrošinot Latvijas sabiedrības daudzveidības pārstāvību mediju saturā, tajā skaitā būtiskos ekonomiskos, politiskos un sociālekonomiskos raidījumos. Pašlaik dokuments šo tēmu neskata, līdz ar to nav noteikts uzstādījums nodrošināt dzimumu līdztiesības ievērošanu raidījumu saturā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
