Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut gan valsts prezidenta Egila Levita kancelejas vadītājs Andris Teikmanis oktobra vidū paziņoja, ka kanceleja esot „nolēmusi pārskatīt savas prioritātes un iegādāties koncertflīģeli brīdī, kad droši varēs rīkot koncertus ar plašu apmeklētāju skaitu”, oficiālā Saeimas komisijas atbilde liecina – no savas flīģeļgribas E. Levita kanceleja tā arī nav atteikusies.

„Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ar Saeimas sekretāra biedres I.Voikas rezolūciju atbildes sniegšanai ir saņēmusi Jūsu 21. oktobra vēstuli ar lūgumu sniegt informāciju par to, vai Valsts prezidenta kanceleja ir Saeimai lūgusi svītrot no budžeta projekta flīģeļa iegādes finansējumu. Informējam, ka šādu Valsts prezidenta kancelejas lūgumu komisija nav saņēmusi,” oficiāli informē komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. Šī atbilde liecina, ka pretēji Finanšu ministrijas datos redzamajam un publiskajiem solījumiem E. Levita kanceleja ir krāpusies, apgalvojot, ka nemēģinās pie 183 tūkstošus eiro vērtā flīģeļa jau nākamgad.

Pietiek jau informēja, ka E. Levita kanceleja no nākamā gada valsts budžeta 183 921 eiro bija pieprasījusi nevis kādām abstraktām klavierēm, bet jau pavisam konkrētam noskatītam koncertflīģeļa modelim, kā arī pārējiem piederumiem – pārvalkam par 1001 eiro un klavieru soliņam par 1995 eiro.

Kā rāda Finanšu ministrijas sagatavotie valsts budžeta projekta dokumenti attiecībā uz dažādu iestāžu „prioritārajiem pasākumiem”, E. Levita kancelejas „prioritārais pasākums” ir bijis – „nodrošināt augsta līmeņa pasākumu norisi  Rīgas pils Svētku zālē”.

E. Levita kanceleja Finanšu ministrijai paziņojusi, ka, „rīkojot valstiski nozīmīgus, augsta līmeņa valsts prezidenta reprezentācijas pasākumus valsts prezidenta rezidencē Rīgas pilī, to nodrošināšanai nepieciešams iegādāties atbilstoša līmeņa koncertflīģeli”.

Pašlaik Rīgas pils Svētku zālē esošais 19. gadsimtā ražotais Blüthner flīģelis esot „tehniski nolietojies” un neesot „izmantojams augstvērtīgu māksliniecisku priekšnesumu sniegšanai”.

Kvalitatīvu pasākumu norises nodrošināšanai Valsts prezidenta kancelejas ilggadējais sadarbības partneris VSIA Latvijas koncerti Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienai veltītā svinīgā koncerta nodrošināšanai uz Rīgas pili atgādājis savu koncertflīģeli, taču arī šāds variants Levita kanceleju neapmierinot.

„Valsts prezidenta kanceleja ir aptaujājusi mūzikas jomas ekspertus un saņēmusi ieteikumus, nomainīt esošo instrumentu un iegādāties Rīgas pils Svētku zālei atbilstošāku flīģeļa modeli, tādu kā ražotāja Steinway & Sons koncertflīģeli,” Finanšu ministrijai paziņojusi E. Levita kanceleja.

Turklāt tā jau sniegusi arī precīzu aprēķinu par vajadzībām. „Koncertflīģelis Steinway & Sons modelis D-274 – 180 923,96 EUR. Pārvalks Steinway & Sons D-274 – 1001,88 EUR. Klavieru sols Steinway & Sons Bethoven 336 – 1995,00 EUR,” – šāds ir bijis prezidenta kancelejas minētais aprēķins, kas saņemts no SIA A-T Trade Music.

Pēc tam, kad ziņas par šo vērienīgo flīģeļgribu bija satracinājušas sabiedrību, E. Levita kancelejas vadītājs A. Teikmanis oktobra vidū nāca klajā ar šādu nedaudz izvairīgu paziņojumu:

„Pateicībā Latvijas mediķiem par pašaizliedzīgo darbu COVID-19 pandēmijas laikā 2020. gada 16. jūlijā Rīgas pilī izskanēja koncerts “Kopā”, kur uzstājās tenors Aleksandrs Antoņenko un pianists Reinis Zariņš.

Koncerts tika ļoti atzinīgi novērtēts gan no ekspertu, gan iedzīvotāju puses, tāpēc radās doma Rīgas pili padarīt vairāk pieejamu sabiedrībai, tostarp Svētku zāli izmantojot ne tikai protokolārajiem pasākumiem, pieņemšanām un konferencēm, bet, ņemot vērā tās plašumu un labo akustiku, arī augstas kvalitātes koncertiem.

Tomēr šķērslis šai idejai, ko uzsvēra gan VSIA “Latvijas Koncerti”, gan minētā koncerta dalībnieki, gan citi augstas klases pianisti, kuri ir izmantojuši Rīgas pils telpas, bija tas, ka aptuveni simt gadu vecais koncertflīģelis, kas šobrīd atrodas Rīgas pils Svētku zālē, vairs nespēj nodrošināt pietiekami augstu skaņas kvalitāti.

Savukārt balto koncertflīģeli “Bösendorfer”, kas atrodas Rīgas pils Baltajā zālē (stāvu zemāk), nav iespējams pārvietot uz citām Rīgas pils telpām, jo tādā veidā instruments tiek bojāts. Šie ir iemesli, kādēļ Valsts prezidenta kanceleja lūdza koncertflīģeļa iegādi iekļaut 2022. gada valsts budžetā.

Jāteic, ka Valsts prezidenta kanceleja nākamā gada budžeta plānus Finanšu ministrijai iesniedza šī gada vasaras sākumā. Tobrīd bijām optimistiski, vērojot COVID-19 izplatības rādītājus un vakcinācijas aptveri, taču šobrīd, izvērtējot esošo situāciju un to, cik paredzamā nākotnē varētu publiskiem koncertiem izmantot Rīgas pils Svētku zāli, Valsts prezidenta kanceleja ir nolēmusi pārskatīt savas prioritātes un iegādāties koncertflīģeli brīdī, kad droši varēs rīkot koncertus ar plašu apmeklētāju skaitu.

Jāņem vērā, ka Rīgas pils ir nozīmīgs Latvijas vēstures un kultūras mantojums. Rīgas pils telpas ir atjaunotas vēsturiskajā izskatā, vienlaikus piemērojot tās mūsdienu prasībām. Valsts prezidenta kanceleja ir tikai telpu lietotājs un raugās, lai telpās izvietotie priekšmeti pildītu ne tikai to funkcijas, bet arī iederētos Rīgas pils vēsturiskajā interjerā.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...