Iesaki rakstu: 
Skatoties uz vēlēšanu rezultātiem, uzreiz duras acīs divi lieli zaudētāji – valdošā koalīcija un jo īpaši ZZS. Šāds iznākums no vienas puses nepārsteidz. ZZS reitingi visās aptaujās stabili krita visus pēdējos sešus mēnešus, un nebija nekāda pamata domāt, ka patiesā situācija būtu labāka.
Tas, kas tiešām nedaudz pārsteidz, ir īpašais talants, kas vajadzīgs, lai apstākļos, kad valstī visi iespējamie ekonomiskie un sociālie rādītāji uzlabojas, valdība iegūtu tādu rezultātu, it kā šīs valdības dēļ valstī plosītos krīze, posts un lejupslīde.
Kučinskim bija visas iespējas atkārtot Aigara Kalvīša valdības rezultātu 2006.gadā un pat stabili pārspēt to, ņemot vērā, ka skandālu un opozīcijas spiediens uz šo valdību bija daudz mazāks nekā uz Kalvīti un Tautas partiju 2006.gadā. Tā vietā Kučinska objektīvi it kā ļoti veiksmīgā premjerēšana ZZS atnesusi, būsim atklāti, pilnīgu sakāvi, un Brigmanis pat nav ievēlēts Saeimā. Kā tas vispār ir iespējams?
Kā varēja izveidot kampaņu, paskatoties uz kuru, cilvēks nodomā – labo darbu čempioni? Nu nē. Pareizāk sakot, nekādas vienotas kampaņas jau vispār nebija. ZZS vadībā kādam būtu jāuzņemas atbildība par šo sagrāvi, un partijai jāspēj kaut ko sevī mainīt, ja tā vēlas pastāvēt.
Nacionālā apvienība tomēr spēja finiša taisnē mobilizēt savu vēlētāju, turklāt atšķirībā no ZZS netērējot tam milzu līdzekļus, un tomēr arī NA kritums salīdzinājumā ar pagājušajām vēlēšanām ir ļoti ievērojams.
Jaunā Vienotība vispār par savu iekļūšanu Saeimā var pateikties tikai briesmu sajūtai, kuru liberālā un eiropeiskā vēlētājā radīja jaunās partijas, un viņi izmisīgi meklēja iespējas to kaut kā novērst, balsojot par JV un Attīstībai/Par, neskatoties uz visiem to trūkumiem.
Šīs tiešām ir laikmeta beigas. Tie politiķi un partijas, kas nav spējīgas mainīties līdzi sabiedrībai un medijiem, kurās nav iekšējas konkurences un profesionāla, uz rezultātu vērsta menedžmenta, aiziet uz visiem laikiem. Diemžēl, kopā ar vienu otru visnotaļ labu politiķi.
Vecās partijas šādi atbrīvo vietu neprofesionāliem populistiem un dažādu interešu politprojektiem, kas toties grib un māk izmantot viņiem dotās iespējas.
Otrs liels šo vēlēšanu zaudētājs ir to dažu bijušo kompānija, kas visā nopietnībā cerēja uz Saskaņas un KPVLV kopīgo valdību. Tāds plāns pastāvēja, un daži pat tērēja tam visai ievērojamus līdzekļus, no kuriem redzamākā izpausme bija Dienas Biznesa speciālizlaidumi. Par to, ka šis plāns piedzīvos neveiksmi, nebija skaidrības līdz pat pēdējam brīdim, tomēr tas ir pamatīgi izgāzies.
Kas visa tā rezultātā ir šo vēlēšanu uzvarētāji, – visi tie, kuriem izdevīga sašķelta, nestabila, neprofesionāla Latvijas politiskā vide, stagnācija un jebkādu sakarīgu reformu apstāšanās. Tādi spēlētāji ir gan Latvijā, gan ārpus tās. Uzlauztās draugiem.lv lapas vēstījums vēlēšanu dienā, es domāju, ir ļoti zīmīgs.
Piecu vai sešu partiju koalīcija, kurā katram ir zelta akcija vai tuvu tam, kurā dominē narcistiski populisti, iesācēji, skandālisti un pašlabuma meklētāji, – kas tur var sanākt? Vai šī Saeima spēs realizēt, piemēram, reģionālo reformu, ko nespēja iepriekšējā? Atbilde – nekad, jo tādas reformas prasa pilnīgi citu Saeimas un valdības konfigurāciju.
Vai šāda valdība spēs pieņemt jebko, kas nav skaidrs, tīrs populisms? Nē, nākamos četrus gadus mūs visticamāk sagaida nebeidzami ķīviņi, skandāli, valdību maiņas, savstarpēja izrēķināšanās un nekas cits. Pat izveidot valdību nebūs viegls uzdevums, ņemot vērā, ka tāds darbs šādos apstākļos prasa lielu politisku profesionalitāti, zināšanas un prasmes, kur nu vēl pēc tam to daudzmaz jēdzīgi vadīt.
Attiecīgi noskaņojieties uz to sliktāko. Es neredzu ne mazāko cerību stariņu.
Pārpublicēts no puaro.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
