Saimnieciskais haoss Valkas novada domē
Aivars Sjademe, Valkas novada domes deputāts07.09.2013.
Komentāri (11)
Iesaki rakstu: 
Jau kādu laiku atpakaļ es vērsu Valkas iedzīvotāju uzmanību uz Valkas novada domes priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa (attēlā) nesaimniecisko un neētisko rīkošanos ar Valkas novada domes naudu. Manas bažas ir izrādījušās pamatotas, - piepildās mans iepriekš paustais raižpilnais redzējums par jaunā mēra un viņa partijas darbību Valkas novadā, ko tā īsteno ar oranžo bezkaunībuun visu gāzi grīdā.
Valkas novada domes iepriekš piešķirtā nauda Omuļu bibliotēkas remontam ir pārdalīta un iztērēta novada mēra jauna auto iegādei un jaunu mēra kabineta mēbeļu iegādei (kopā deviņdesmit pieci tūkstoši latu). Prettiesiski tas nav, bet amorāli gan ir! Jaunā dzīve mēra krēslā ir sākta ar šiku! Cerams, ka nākošgad arī pārējie novada iedzīvotāji V.A.Kraukļa vadībā dzīvos tikpat grezni.
Valkas novada dome ziedo naudu biedrībām, kuru valdēs ir jaunajam mēram pietuvinātas novada domes amatpersonas. Biedrībās par valdes locekļiem tiek iecelti ievēlētie deputāti, kuriem likums aizliedz strādāt domes struktūrās. No domes līdzekļiem tiek maksāta nauda viņu atalgojumam.
Spilgts piemērs ir Biedrība „Latvijas Igaunijas institūts”, kuru pēc vēlēšanām vada Vidzemes partijas Valkas novada domes deputāts Ernests Lībietis, kas iepriekš bijis Valkas novada domes amatpersona un kas amatu pametis amatu nesavienojamības dēļ. V.A.Krauklis šādi ir izdomājis "apmaksāt" “pareizus”, sev vēlamus balsojumus Valkas novada domē un Valkas novada domi ir padarījis par Vidzemes partijas barotavu.
Biedrība „Valkas novada apvienība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām” ir izmesta no savām telpām Valkas novada domē (Valkā, Beverīnas ielā 3), kaut arī tai bija noslēgts līgums par telpu nomu. Varbūt Kraukļa k-gam ir kauns, ka šī biedrība atrodas vienā ēkā ar viņa jaunizveidoto sekretariātu. Biedrībai liek īrēt telpas no privātuzņēmēja par lielu, Valkai neatbilstošu nomas maksu. Atkal sakritības pēc šī uzņēmuma vadošais darbinieks ir vīrs kādai domes amatpersonai.
Vidzemes partijas biedru un vienlaicīgi Valkas novada domes amatpersonu uzticība tiek atalgota ar šo personu sūtīšanu ceļojumos, kas nepamatoti tiek iegrāmatoti kā komandējumi, kur kā spilgts piemērs jāmin ceļojums uz Austriju. Neskatoties uz to, ka šim ceļojumam-komandējumam lietderības nav nekādas, daļu izdevumu sedz Valkas novada dome. Kā vienīgais pretarguments iebildumiem tiek minēts - “autobusā būs iespējams nodibināt vajadzīgos kontaktus”.
Izvairījos vārdos saukt vienkāršos cilvēkus, kurus izmanto jaunais Valkas novada domes vadītājs Vents Armands Krauklis, jo saprotu viņu atkarību no priekšnieka. Bet patiesais naudas šķērdētājs cilvēkiem ir jāzina!
Būtiski pieminēt, ka Valkas novada domē tiek pārtraukti iepriekš izsludinātie un apstiprinātie novada domes iepirkumi, jo tajos taču nav uzvarējuši savējie, kas ziedojuši Vidzemes partijas vēlēšanu kampaņai Valkā.
Izcils meistarstiķis ir novada domes naudas nopludināšana uz ārzemēm. Ar novada domes deputātu vairākuma lēmumu tiks maksātas algas igauņu pedagogiem, kuri mācīs igauņu bērnus Valkas mākslas skolā. Runa ir par apmēram 5000 latiem Valkas novada iedzīvotāju naudas. Šajā sakarā tiek arī izveidota jauna štata vieta Valkas Mākslas skolā.
Naudas dalīšanā pilnīgi ir aizmirsti Valkas novada pedagogi, sporta un kultūras dzīve Valkas novada pagastos.
Par šādu rīcību ir jāzvana trauksmes zvani, un cilvēkiem jāzina par V.A.Kraukļa un Vidzemes partijas negodīgo un neētisko darbību Valkas novada domē!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
