Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Garkalnes novadā, kurš ar 1460 eiro (2018. gadā) ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju ir bagātākais starp Latvijas pašvaldībām, iedzīvotāju nodokļu nauda tiek tērēta bez pamatojuma un pat izšķērdīgi. Šādu nesaimniecisku ainu pēc veiktās revīzijas, kuras cēloņi lielā mērā saistās ar trūkumiem novada pārvaldības jautājumos, atklāja Valsts kontrole. 

Revīzijā konstatētie fakti, kā arī pašvaldības pārstāvju rīcība un attieksme pret tiem ļauj secināt, ka Garkalnes novada vadība savā darbībā nav ievērojusi labas pārvaldības principus – atklātību, vienlīdzību un tiesisko paļāvību –, kā arī vairākos gadījumos pieļāvusi likuma normu pārkāpumus, par kuriem Valsts kontrole jau vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Pašvaldības budžets kā privāts naudas maks

Lai gan saskaņā ar likumu tikai pašvaldības dome var apstiprināt budžetu un budžeta grozījumus, Garkalnes pašvaldības vadība 2017. un 2018. gadā kopumā ir iztērējusi pat par 3,4 miljoniem eiro vairāk, nekā dome bija apstiprinājusi. Turklāt 2017. un 2018. gadam apstiprinātie budžeti iedzīvotājiem nav publiski pieejami. Nav publiskoti vismaz 16 domes lēmumi, kas cita starpā pieņemti par finansiāla atbalsta piešķiršanu, uzņemtajām ilgtermiņa saistībām un domes darbinieku algām.

Šādi darbojoties, pašvaldības vadība naudas līdzekļus tērē ne tikai aiz iedzīvotāju, bet arī aiz domes deputātu muguras. Piemēram, Garkalnes novada domes sēdes 2018. gada 30. janvāra audioierakstā, kur domes deputāti tiek iepazīstināti ar 2017. gadā faktiski iztērētajiem budžeta apmēriem, tiek atzīts: “… Nu ko tad mēs varam jautāt, paši vainīgi – kā iztērējām, iztērējām.”

Nenosakot skaidrus kritērijus, Garkalnes pašvaldības iedzīvotājiem un komersantiem ir piešķirti dažādi atvieglojumi un labumi, kas revidentos rada šaubas par lēmumu pieņemšanas objektivitāti. Piemēram, 2016., 2017. un 2018. gadā nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus teju vienmēr dome piešķīrusi, neievērojot pašas izdotos saistošos noteikumus. Tādējādi pašvaldība nav guvusi ieņēmumus kopsummā 137 tūkstošu eiro apmērā. Bet 2017., 2018. un 2019. gada I ceturksnī bez skaidriem kritērijiem piešķirts finansiāls atbalsts sporta aktivitātēm kopsummā par 315 tūkstošiem eiro. Sniegtais atbalsts ir no 11 % līdz pat 133 % no iesniedzēju prasītās summas, turklāt pamatojums šādām atšķirībām nav izsekojams. Šāda pieeja neliecina par vienlīdzīgu attieksmi pret visiem atbalsta saņēmējiem.

Izrādās, ka Garkalnes pašvaldības administrācijā nodarbinātajiem tiek maksātas arī dāsnas piemaksas, kam nav pienācīga pamatojuma. Tā saskaņā ar 2017. un 2018. gadā izdotajiem rīkojumiem izmaksas atlīdzībai nepamatoti palielinātas gandrīz par 217 tūkstošiem eiro. Prēmiju un naudas balvu piešķiršanā konstatēti arī iespējami interešu konflikta gadījumi, par kuriem Valsts kontrole informēja KNAB.

Pašvaldība 2017. un 2018. gadā iztērējusi vairāk nekā 215 tūkstošus eiro degvielas kompensācijās darbiniekiem un deputātiem, neveicot degvielas izlietojuma uzskaiti, kas ļautu pārliecināties par izlietojuma saistību ar darba pienākumu veikšanu. Arī komandējumiem, nenorādot vai norādot tikai vispārīgus komandējumu mērķus, izlietoti vairāk nekā 27 tūkstoši eiro.

Dārga pašvaldības policija un dīvaina ūdenssaimniecība

Garkalnes pašvaldības policija ir ierindojama starp dārgākajām Pierīgas pašvaldību policijām. Izmaksas uz vienu policijas darbinieku ir 33 322 eiro gadā (piemēram, Ropažu novada pašvaldībā – 12 803 eiro), bet pašvaldības policijas darba rezultāti nebūt neliecina par dāsnajam finansējumam atbilstošu atdevi. Noziedzīgo nodarījumu, ceļu satiksmes negadījumu un ugunsgrēku skaits pretēji Attīstības programmā plānotajam samazinājumam palielinās.

Arī kapitālsabiedrību pārvaldības kārtība Garkalnē ir visnotaļ formāla. Lai gan ir paredzēta ar kapitālsabiedrībām noslēgto 26 līgumu izpildes uzraudzība, tā faktiski netiek veikta.

Revīzijā Valsts kontrolei tā arī neizdevās gūt pamatojumu, kādēļ ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšana ir uzticēta trim dažādām kapitālsabiedrībām: SIA “Garkalnes komunālserviss”, SIA “Garkalnes inženiertīkli” un SIA “Garkalnes ūdens”. Turklāt ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi no faktiskajām pakalpojumu izmaksām atšķiras visnotaļ būtiski. SIA “Garkalnes ūdens” ūdensapgādes pakalpojumam 2018. gadā faktiskās izmaksas pat vairāk nekā divas reizes pārsniedza tarifu. Tādēļ  kapitālsabiedrībām pakalpojumu sniegšanas rezultātā rodas zaudējumi. Pēc revidentu veiktās aplēses 2018. gadā tie pārsniedza 208 tūkstošus eiro, radot papildu slogu pašvaldības budžetam un samazinot pieejamos finanšu līdzekļus citām iedzīvotājiem svarīgām vajadzībām.

Nav arī saprotams, kādēļ SIA “Garkalnes ūdens” praktizē dažādu attieksmi pret saviem klientiem. Ādažu novadā ūdenssaimniecības pakalpojumi tiek sniegti par zemākiem tarifiem, kā rezultātā 2017. un 2018. gadā kapitālsabiedrības ieņēmumi nepamatoti samazināti vismaz par 5549 eiro. Bet no 2019. gada maija ūdenssaimniecības tarifi klientiem Garkalnes novadā ir pat par 35 % augstāki nekā klientiem Ādažu novadā.

Attīstības programma: papīrs pacieš visu

Pašvaldības izstrādātā Attīstības programma, kurai vajadzētu nodrošināt sabiedrības vajadzības un teritorijas attīstību, vairāk atbilst labo vēlmju sarakstam, nevis reālas rīcības plānošanas dokumentam. Visbiežāk Attīstības programmā iekļautie projekti netiek realizēti vispār vai to termiņi aizvien tiek pagarināti. No 2014. līdz 2018. gadam plānotajos termiņos realizēti tikai septiņi no 23 jeb 30,4 % Investīciju plānā sākotnēji iekļautajiem projektiem. Attīstības programmas izpildei faktiski netiek sekots līdzi.

“Garkalnes novada pašvaldība, šķiet, ir aizmirsusi, ka pašvaldības budžetam ir jākalpo par instrumentu Attīstības programmā noteikto mērķu sasniegšanai, jo šīs pašvaldības budžets nav sagatavots sasaistē ar Attīstības programmas Rīcības plānu un Investīciju plānā paredzētajiem kārtējā gada projektiem,” norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Tā, piemēram, 2017. gadā pašvaldība nav pabeigusi nevienu no diviem sākotnēji plānotajiem projektiem. Upesciema skolas pārbūve un bērnudārza izveidošana pie pamatskolas tika pārcelta uz 2019. gadu. Bet 2018. gadā Garkalnes pašvaldība pat neuzsāka trīs plānotos projektus – estrādes ierīkošanu Mākoņkalnā, Baltezera rietumu apvedceļa izbūvi un veloceliņu savienojumus ar Rīgas veloceliņu.

Lai arī pašvaldība kopā ar iedzīvotājiem ir apzinājusi akūtās problēmas, tajā skaitā saistībā ar informācijas atklātības trūkumu, jau minētajā novada Attīstības programmā risinājumi šādai problēmai vispār nav paredzēti.

Garkalnes pašvaldībā līdz pat revīzijas ziņojuma sagatavošanai nebija izveidota Attīstības programmas uzraudzības informācijas sistēma, bet atbildīgās amatpersonas tā arī nevarēja revidentiem uzrādīt ne ikgadējos uzraudzības ziņojumus, ne trīs gadu pārskata ziņojumus par programmas ieviešanas progresu. Attīstības programmas uzraudzības rezultāti dotu iespēju iedzīvotājiem iegūt saprotamu informāciju par to, kādēļ notiek atteikšanās no vairāku projektu realizēšanas vai tie tiek atlikti, ņemot vērā budžeta iespējas, kā tas ir noticis ar Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas būvniecību.

Revīzijas rezultātā Valsts kontrole Garkalnes novada pašvaldībai ir sniegusi 14 ieteikumus. Valsts kontrole sekos līdzi to ieviešanas gaitai un regulāri informēs iedzīvotājus par to ieviešanas gaitu.

Papildus tam Valsts kontrole par revīzijas rezultātiem informēs Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāju, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, finanšu ministru un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi.

Kā darbojas un saimnieko viena no Latvijas bagātākajām pašvaldībām – Garkalnes novada pašvaldība?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...