Saistībā ar „Ķirsona postažu” Gaiziņā atklāj pārkāpumus

Gaiziņkalnā, Golgāta trasē VAK bija konstatējis dabiskās gravas vietā izveidotu 20-30 metrus platu mākslīgo gravu. Zeme uz neierobežotu laiku ir iznomāta Jurim Stradiņam, kas Golgāta trasē saimnieko jau 35 gadus, un viņš stāsta, ka dabiskā grava pārveidota pirms diviem gadiem. „Tā tāda dabiska arī ir, tikai gravai ir izveidota līku loču rene no pusmetra līdz metra dziļumam,” skaidro Stradiņš. Tas darīts, lai izveidotu kameršļūkšanas trasi, turklāt zemes nomātājs vēlējies pasargāt ceļu, kas atduras pret servitūta ceļu.

Stradiņš apgalvo, ka Golgāta trasē būvdarbi esot saskaņoti ar Vides dienesta Madonas reģionālo vides pārvaldi, kā arī ar ceļu daļu. Tomēr VARAM slēdzienā norādīts, ka tehniskie noteikumi nav izsniegti un nav arī rakstiskas atļaujas par mākslīgās gravas uzbēršanu. Tāpēc pieņemts lēmums par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā, kā arī paredzēts informēt Valsts meža dienestu par iespējamo pārkāpumu – patvaļīgu meža zemes transformāciju.

Tāpat arī Riekstu kalnā uzbērtās mākslīgās kalna virsotnes, kuras ziemeļrietumu nogāzē ir redzamas dziļas erozijas rētas, būvniecībai nav sniegti nepieciešamie atzinumi par meža zemes transformāciju. Tomēr 2009. gadā Madonas reģionālā vides pārvalde sniegusi atzinumu, ka trase ir gatava ekspluatācijai.

Izskatot sūdzību par Kāla ezera ziemeļu krastā, ceļa Vestiena – Ērgļi malā veikto kailcirti, VARAM ir konstatējusi, ka kailcirte veikta, pamatojoties uz Valsts meža dienesta saņemto atļauju, tomēr nav ievērots Vestienas pagasta teritorijas plānojumā noteiktais. Lai šādas situācijas neatkārtotos, Dabas aizsardzības pārvalde informēs Valsts meža dienestu.

Saistībā ar neuzpludinātajiem mākslīgajiem dīķiem un karjeru uz rietumiem no Riekstu kalna VARAM atzinumā norādīts, ka šajās teritorijās darbi vēl nav pabeigti, līdz ar to teritorija izskatās vizuāli nepievilcīga. Gan dīķu, gan karjera, gan arī Riekstu kalna saimnieks ir Gunāra Ķirsona SIA Lido meitasuzņēmums Tūrisma un atpūtas komplekss.

Vestienas pagasta pārvaldes vadītājs Artūrs Vīle-Bērziņš skaidro, ka neuzpludinātais dīķis, kā arī otrs netālu esošais dīķis veidoti akvakultūrai un to izveidei izmantots Eiropas struktūrfondu finansējums. Turklāt saskaņā ar Rīgas plānošanas reģiona mājas lapā sniegto informāciju dīķu rekonstrukcija skaitās pabeigta jau 2006. gadā, un finansējuma saņēmēja bijusi SIA Lido.

Vīle-Bērziņš gan piebilst, ka Ķirsona uzņēmums devis daudzas darba vietas pagasta iedzīvotājiem vairāku gadu garumā. Savukārt ministrija atzinusi, ka „arbības Riekstu kalna apkārtnē ir uzsāktas jau pirms vairākiem gadiem: uzsākta dīķu būvniecība, grants karjera un slēpošanas trašu ierīkošana. Diemžēl šie pasākumi nav līdz galam veikti, dīķi ir tikai daļēji piepildīti ar ūdeni, nav pabeigta apkārtnes labiekārtošana, tādējādi nevis uzlabojot kultūrainavas kvalitāti, bet degradējot to”.

Tāpēc, lai pilnībā nodrošinātu normatīvo aktu ievērošanu, ministrija un tās padotībā esošās iestādes turpmāk pievērsīšot pastiprinātu uzmanību darbībām aizsargājamo ainavu apvidū Vestiena un dabas parkā Gaiziņkalns un, ja nepieciešams, par konstatētajiem pārkāpumiem informēšot citas atbildīgās institūcijas.

VAK foto

Novērtē šo rakstu: