Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts valodas centrs sācis lietvedību pēc tam, kad saņēmis iesniegumu, kurā norādīts, ka bijušās Parex bankas, tagad valsts īpašumā esošās AS Reverta valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams augstākajā līmenī nezina valsts valodu, kā to pieprasa likums. Tiesa, ja Gviljama darbā pieņēmēji būs bijuši pietiekami izmanīgi un noformējuši viņu kā ārvalstu speciālistu, viņam no soda izdosies izsprukt.

Iesniegumā, kas ir Pietiek rīcībā, kāda privātpersona Valsts valodas centra norādījusi, ka 1953. gadā dzimušais Gviljams „vispār nepārvalda latviešu valodu”, kaut gan „Valsts valodas likuma 6.pants nosaka, ka to uzņēmējsabiedrību darbiniekiem, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai”. Latvijas valsti Revertā pieder trīs ceturtdaļas akciju.

„Lūdzu izskaidrot, kāds likumīgs pamats ir faktam, ka ar Latvijas nodokļu maksātāju naudu rīkojas persona, kura vispār nepārvalda valsts valodu, jo nekur nav atrodams neviens normatīvais akts, kurš noteiktu, ka AS Reverta (bijusī Parex banka) valdes priekšsēdētājs Christopher John Gwilliam drīkst vadīt uzņēmējsabiedrību, kurā vairāk kā 76% kapitāla pieder Latvijas valstij, nepārvaldot latviešu valodu, taču pat bez tulka palīdzības parakstot dokumentus, kuri sastādīti valsts valodā,” teikts Valsts valodas centram adresētajā iesniegumā.

Centrs pēc iesnieguma saņemšanas saistībā ar to ir sācis lietvedību, taču pagaidām nekādas prognozes par tās izskatīšanas ātrumu un rezultātiem neizsaka. „Mēs esam saņēmuši iesniegumu par Revertas valdes priekšsēdētāju un ir uzsākta lietvedība. Pagaidām neko nevaru pateikt, jo vēl neesam bijuši pārbaudē,” teic Valsts valodas centra galvenā inspektore Sarmīte Pāvulēna.

Viņa norāda, ka Latvijas Republikā jebkurā uzņēmumā - un ne tikai valstij piederošā - ne vien valdes priekšsēdētājam, bet arī valdes loceklim likums prasa zināt valsts valodu augstākajā līmenī. „Viss ir atkarīgs no tā, kā viņš ir noformēts. Ja viņš ir noformēts kā ārvalstu speciālists, tad viņam ir nepieciešams tulks – vai nu pašam jānodrošina tulks, vai arī viņam uzņēmums nodrošina tulku. To nosaka Ministru kabineta noteikumi,” skaidro Pāvulēna.

Pietiek jau informējis, ka, pateicoties Latvijas valsts pārstāvjiem, Gviljams ticis pie, domājams, sava mūža ienesīgākā darba. Pagājušā gada laikā Gviljams kopā Parex bankā oficiāli saņēmis 160 408 latus vai vidēji 13 367 latus mēnesī.

Par šo milzīgo algu, kas līdz šim atpalika tikai no airBaltic bijušā vadītāja Bertolta Flika atalgojuma, valstij piederošās Reverta valdes priekšsēdētājs var pateikties nevis bankas akcionāres – Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) nostājai, bet gan Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomnieces Sandras Bukanes un citu vietējo ierēdņu lēmumam.

Šāds atalgojums Gviljamam noteikts par faktisku likvidatora darbu, kurpretī Jurim Jākobsonam, kuram AS Citadele banka valdes priekšsēdētāja postenī bija jārūpējas par kredītiestādes attīstīšanu, lai to varētu iespējami izdevīgi pārdot, atalgojums bija noteikts gandrīz divreiz mazāks nekā Gviljamam, - vidēji 6300 latu mēnesī. Gviljamam noteiktais atalgojums dubulti pārsniedz pat līdz šim bieži par uzpūstu uzskatīto Latvijas Bankas vadības atalgojumu.

Gviljamam un citiem no ārvalstīm pieaicinātajiem bankas darbiniekiem šādu atalgojumu kolektīvi faktiski nodrošinājusi virkne pašmāju ierēdņu.

Saskaņā ar Privatizācijas aģentūras – oficiālās Parex bankas (tagad - Reverta) valsts daļas pārraudzītājas – skaidrojumu Latvijas valsts un ERAB vienojušās par atlases modeli un principiem Parex bankas valdes un padomes locekļu atlasei, līdz ar ko izveidota valdes un padomes locekļu nominācijas komiteja, kurā bijuši „plaši pārstāvēti” abi bankas akcionāri (Latvijas valsts un ERAB) un procesā iesaistītās institūcijas.

Nominācijas komiteja izskatījusi personāla atlases uzņēmuma Pedersen and Partners piedāvātos kandidātus, un tāpat komitejas locekļi izskatījuši potenciālo kandidātu sarakstu, kas pēc tam komitejā izvērtēti pēc noteiktiem kritērijiem – pieredzes, izglītības, kā arī kandidāta nosauktā vēlamā atalgojuma apjoma. Tad nu komiteja izvēlējusies atbilstošākos kandidātus, bet padomes locekļu atalgojumu, kā arī valdes atalgojuma pamatprincipus formāli noteikuši bankas akcionāri.

Kā skaidro Privatizācijas aģentūra, akcionāru – tātad pašas aģentūras un ERAB – sapulcē nolemts, ka bankas padomes priekšsēdētāja atalgojums ir Ls 2500 mēnesī, savukārt padomes locekļiem – Ls 2000 mēnesī. Savukārt valdes locekļu atalgojuma apjoms „izrietēja no iepriekš izvirzītajiem kritērijiem, kā arī pārrunās panāktās vienošanās par atalgojuma apjomu, kas būtu pieņemamas kā kandidātam, tā arī akcionāram, ievērojot kompetences, samērīguma, konkurētspējas u.c. principus”.

Kuras bija personas, kas ietilpa Gviljama un citu piesaistīto darbinieku algas jautājumu būtībā izlēmušajā nominācijas komitejā? Izrādās, no ERAB tajā bijusi tikai viena pārstāve – Sabina Dziurmana, savukārt Latviju pārstāvējuši veseli pieci ierēdņi – līdztekus Bukanei arī līdzšinējais Finanšu ministrijas valsts sekretārs, jaunais Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andžs Ūbelis un Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere.

Savukārt pati AS Reverta - bijusī AS Parex banka - kategoriski atsakās atklāt ne tikai informāciju par to, no kā sastāv valdes priekšsēdētāja ikmēneša atalgojums, bet arī kredītiestādes valdes priekšsēdētāja amata aprakstu un darba līgumā noteiktos pienākumus.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...