Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Garkalnes novada būvvalde pāragri piešķīrusi būvatļauju SIA “Latvijas Mobilais telefons” pasūtīta elektronisko sakaru torņa būvniecībai uz nesen no privātpersonas iegādāta zemesgabala, ignorējot apkārtējo iedzīvotāju likumiskās intereses

Šā gada 4.jūlijā vairāku Garkalnes novada Upesciema iedzīvotāju uzmanību pievērsa apkaimē izvietots informatīvs plakāts, kurš vēstīja par jauna būvobjekta – SIA “Latvijas Mobilais telefons” pasūtīta elektronisko sakaru torņa “Dumbrāji” būvniecību.

Plakāts iedzīvotājus informēja, ka sakaru tornis tiks būvēts Garajā jūdzē 37, Upesciemā, Garkalnes novadā, kā arī par to, ka Garkalnes novada būvvalde jau izsniegusi būvatļauju šī objekta būvniecībai.

Ir pieejama informācija par to, ka nepieciešamo zemes platību sakaru torņa izbūvēšanai SIA “LMT” iegādājusies no privātpersonas - Lauksaimnieku Organizāciju Sadarbības Padomes valdes priekšsēdētāja, Garkalnes novada domes deputāta (Latvijas Zemnieku savienība) Edgara Treiberga (attēlā), kurš uzņēmumam pārdevis 400m2 zemes.

Upesciema iedzīvotāju neizpratne un šoks par plakāta saturu ir pamatots – līdz plakāta izvietošanai netika veikta plānotās ieceres publiska apspriešana, kā arī iedzīvotājiem netika sniegta nekāda cita informācija par plānotajiem būvdarbiem.

Taču zināms, ka būvniecības likuma 14.panta 5.daļa skaidri paredz: “Ja blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kuram nav piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, būvvalde nodrošina būvniecības ieceres publisku apspriešanu un tikai pēc tam pieņem lēmumu par ierosinātā objekta būvniecības ieceri”.

Un tomēr – atverot Garkalnes novada mājaslapas sadaļu “Būvniecības ieceres iesniegumi”, var pārliecināties, ka Garkalnes novada būvvalde patiešām jau akceptējusi jaunā būvprojekta ieceri, un SIA “LMT” izsniegta būvatļauja.

Ir skaidrs, ka plānotais objekts radīs likuma pantā minēto “būtisko ietekmi” uz apkārtējo iedzīvotāju ikdienas dzīvi – gan uz iedzīvotāju veselību un drošību piesārņojuma veidā, gan nešaubīgi arī uz objekta tuvumā esošo nekustamo īpašumu tirgus vērtību.

Ņemot vērā, ka objekts nešaubīgi atbilst projekta tipam, kurš paredz publisku apspriešanu, pirms būtu pieļaujama būvatļaujas izsniegšana, Upesciema iedzīvotājiem ir pamats uzskatīt, ka, arī ja šāda apspriešana ir notikusi, tā ir bijusi tikai un vienīgi formāla un darīts viss iespējamais, lai iedzīvotāji priekšlaicīgi par projekta ieceri neuzzinātu un tiem netiktu dota iespēja izteikt savu viedokli.

Lai gan saskaņā ar Ministru kabineta noteikuma Nr. 671 “Būvniecības ieceres publiskas apspriešanas kārtība” 7.punktu “Lai izvērtētu publiskas apspriešanas nepieciešamību, būvvalde ir tiesīga pieprasīt būvniecības ierosinātājam papildus iesniegt nepieciešamos aprēķinus, dokumentus un citus materiālus, kas raksturo konkrēto būvniecības ieceri un tās iespējamo ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu) uz vidi, infrastruktūru un iedzīvotāju veselību”, nav pamata uzskatīt, ka būvvalde pirms atļaujas izsniegšanas šādus aprēķinus no SIA “LMT” ir pieprasījusi.

Upesciema iedzīvotāji, it īpaši Garās jūdzes ceļa, Vecdumbrāju ielas un Abrenes ielas iedzīvotāji, kuru dzīvesvietas atrodas pat tik tuvu kā pārdesmit metrus no plānotā būvniecības objekta, ir pamatoti satraukti par sakaru torņa iespējamo negatīvo ietekmi uz viņu veselību. Nav noslēpums, ka vairāki globālā līmenī veikti pētījumi pierādījuši elektromagnētiskā starojuma nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību.

Tādējādi pats mazākais, ko Garkalnes novada būvvaldei būtu nepieciešams paveikt, pirms būvatļaujas izsniegšanas, būtu pārliecināties, ka ir veiktas visu pieļaujamo un plānoto rādītāju atbilstības pārbaudes, tai skaitā, piemēram, elektromagnētiskā starojuma aprēķinu pārbaude, lai parūpētos par novada iedzīvotāju veselību un drošību.

Kamēr daļai Upesciema iedzīvotāju nākas uztraukties par savu veselību un censties aizstāvēt savas likumiskās tiesības, LOSP valdes priekšsēdētājs Treibergs, kurš SIA “LMT” pārdevis sakaru torņa būvniecībai nepieciešamo zemes platību, kaimiņiem atzinis, ka pats savā īpašumā uzturēties negrasās un plāno doties uz ārzemēm.

Papildu informācija no skaties.lv:

Garkalnes novada Upesciema iedzīvotāji sašutuši, ka, neprasot viņu viedokli sabiedriskajā apspriešanā, pašvaldība atļāvusi būvēt ”Latvijas Mobilā telefona” (LMT) sakaru torni teju blakus namiem. Iedzīvotājiem ir aizdomas, ka šādā slepenībā ir ieinteresēts Garkalnes novada domes deputāts Edgars Treibergs, kurš sakaru operatoram pārdevis zemi torņa vajadzībām. Treibergs ir materiāli ieinteresēts, jo samaksu par zemi saņems tikai tad, ja tornis taps. Upesciemā dzīvojošie uzskata, ka būvniecības iecere tika slēpta apzināti, lai iedzīvotāji neiebilstu torņa būvniecībai un ļautu deputātam Treibergam nopelnīt.

Par to, ka netālu no mājām paredzēts uzsliet 72 metrus augsto torni, Garkalnes novada Upseciema iedzīvotāji uzzināja jūlijā, kad pie apbūvei paredzētā zemesgabala ieraudzīja informatīvu plakātu. Uz tā rakstīts, ka būvatļauja izsniegta 6. jūnijā, bet pats plakāts izvietots vien dažas dienas pirms būvatļaujas apstrīdēšanas termiņa beigām. Kāpēc pašvaldība iedzīvotājus neinformēja par būvniecības ieceri, kāpēc netika rīkota sabiedriskā apspriešana, kāpēc informatīvais plakāts tika izvietots pēdējā brīdī? Uz šiem jautājumiem iedzīvotājiem nav atbilžu, tāpēc ir ļoti dusmīgi.

Pašvaldība noklusē milzu torņa ieceri, iedzīvotāji nikni

Lilita

sašutusi Upesciema iedzīvotāja

Kas notiek, galu galā? Kā tā drīkst?? Kur mēs atrodamies? Savās mājās? Te vispār kāds par kaut ko atbild?! Nekaunība augstākā mērā! Visapkārt ir mājas! Apkārt ir tukši lauki! Lūdzu, būvējiet tur! Mēs te visi dzīvojam, bet pašvaldība pat necenšas vaicāt mūsu viedokli! Tas ir apgrūtinājums, rupjš apgrūtinājums, tas izmaina iedzīvotāju kredītmaksājumus.

Upesciema iedzīvotāja Agņa īpašums atrodas tieši blakus zemesgabalam, uz kura paredzēts uzsliet milzīgo torni.

Agnis

Upesciema iedzīvotājs

Man nepatīk tas, ka šī lieta nav sabiedriski apspriesta. Maniem zemesgabaliem līdz ar to krītas vērtība. Manu īpašumu tas ietekmē tiešā mērā, bet man neviens viedokli nevaicāja.

Vadims

Upesciema iedzīvotājs

Biju pārsteigts, kad, braucot pa ielu, ieraudzīju plakātu par būvniecību. Būvatļauja jau izsniegta. Mēs [iedzīvotāji] bijām izbrīnīti, jo parasti pat tad, kad kāds vēlējās kaut ko būvēt mūsu ciemā, visiem Garkalnes novada dome to paziņoja un lūdza izteikt viedokli. Par šā torņa būvniecību mūsu viedokli neviens nevaicāja. Tornis iecerēts diezgan iespaidīgs.

Deputāts Treibergs materiāli ieinteresēts torņa tapšanā. Vai pašvaldībā roka roku mazgā?

LMT vienojies darījumā ar Garkalnes novada domes deputātu Edgaru Treibergu. Darījumā Treibergs ierādījis sev piederošo zemi torņa būvniecībai. Kā raidījumam ”Bez Tabu” atklāj Treibergs, viņš naudu par 400 kvadrātmetru lielo zemesgabalu no LMT saņems tikai tad, ja torni sāks būvēt, savukārt, ja būvniecības ieceri pārtrauks, viņam pašam sakaru operatoram būs jāsamaksā puse zemesgabala vērtības. Taujāts, cik LMT apņēmies samaksāt, deputāts Treibergs saka, ka precīzi neatceroties, bet aptuveni 50-60 eiro par kvadrātmetru.

Ņemot vērā iepriekš minēto par Treiberga materiālo ieinteresētību torņa tapšanā, Upesciema iedzīvotāji uzskata, ka Garkalnes novada pašvaldība apzināti slēpusi būvniecības ieceri, nav rīkojusi sabiedrisko apspriešanu, lai iedzīvotāji nevarētu iebilst, tādējādi Treibergs varētu netraucēti nopelnīt.

Tāpat iedzīvotāji pievērš uzmanību faktam, ka deputāts Treibergs un Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš ir partijas ”Latviešu zemnieku savienība” biedri.

Taujāts, vai kādam domē lūdza nerīkot sabiedrisko apspriešanu, lai netraucēti varētu nopelnīt, pārdodot zemi LMT, Treibergs atbild:”Muļķības, es nemaz negribu klausīties!”

Treiberga māja atrodas blakus apbūvei paredzētajam zemesgabalam. Viņš gan vēl nezina, vai paliks dzīvot šeit, blakus sakaru tornim. Vaicāts, kāpēc netika rīkota sabiedriskā apspriešana, Treibergs distancējas no domes deputāta amatpersonas statusa. ”Prasiet domē, jautājumos, kas attiecas uz mani, es tajās domes sēdēs vispār nebiju,” piebilst Treibergs.

Treibergs saka, ka esot runājis personīgi ar vairākiem iedzīvotājiem, kuriem neesot pretenziju pret sakaru torni kaimiņos. Viņš žurnālistu klātbūtnē zvana iedzīvotājai vārdā Sveta, esot pārliecināts, ka viņa paudīs atbalstošu viedokli, tomēr telefonsarunā iedzīvotāja arī pauž bažas par iecerēto torņa atrašanās vietu.

Edgars Treibergs

Garkalnes novada domes deputāts

Es runāju ar vairākiem iedzīvotājiem, viņi vēlas torni, lai būtu labāki saturi. Tie, kuri ar jums runāja [pauda kritisku viedokli par torni], var izvēlēties dzīvot šeit vai ne.

Pirmais neinformēšanas “eksperiments” Garkalnes domnieku izpildījumā

Garkalnes novada domē neizdodas sastapt pašvaldības priekšsēdētāju Bauzi-Krastiņu, jo viņš devies atvaļinājumā. ”Bez Tabu” uzrunā Būvvaldes priekšnieku Jāni Dambi, kurš norāda, ka likums neparedz obligātu sabiedriskās apspriešanas rīkošanu par sakaru torņa būvniecības ieceri.

Būvniecības likums nosaka: ”Ja blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kuram nav piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, būvvalde nodrošina būvniecības ieceres publisku apspriešanu un tikai pēc tam pieņem lēmumu par ierosinātā objekta būvniecības ieceri.” Garkalnes novada Būvvaldes vadītājs Dambis norāda, ka sakaru tornis nav šāds objekts.

Tai pat laikā Būvniecības likums nosaka, ka iedzīvotāju interesēs pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt arī citus gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiska apspriešana. Būvvaldes vadītājs Dambis piekrīt, ka iedzīvotājus varēja informēt. Turklāt informē, ka šī reize, kad deputāts ir materiāli ieinteresēts torņa tapšanā, bijusi pirmā, kad par sakaru torņa būvniecības ieceri nav rīkota sabiedriskā apspriešana.

Jānis Dambis

Garkalnes novada Būvvaldes vadītājs

Šeit mēs eksperimentējām. Tā ir pirmā vieta, kurā neveicam publisko apspriešanu.

Dambis arī norāda, ka šāds iedzīvotāju neinformēšanas eksperiments veikts, jo iepriekš mobilo sakaru operatori pauduši neizpratni par pašvaldības rīkotajām sabiedriskajām apspriešanām par objektiem, kuru publisko apspriedi likums nepieprasa. Tiesa, LMT raidījumam ”Bez Tabu” norāda, ka nekādus šķēršļus šajā gadījumā neesot likuši, uzsverot, ka sabiedriskās apspriešanas rīkošana ir tikai un vienīgi pašvaldības kompetencē.

Garkalnes novada Būvvaldes priekšnieks Dambis teic, ka, ievērojot likumu, jūnija vidū pašvaldības interneta vietnē izvietota informācija par būvatļaujas izsniegšanu. Tomēr iedzīvotāji norāda, ka ar šādu informēšanu nepietiek; iedzīvotāji nemaz nebūtu iedomājušies meklēt šo informāciju mājaslapā, ja reiz nezināja par būvniecības ieceri.

Dambis saka, ka nezina, vai deputāts Treibergs lūdzis kādam nerīkot sabiedrisko apspriešanu.

Uzraugošā ministrija: Pašvaldībām jāstrādā iedzīvotāju labā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) norāda uz nepieciešamību strādāt iedzīvotāju interesēs.

Aivars Draudiņš

VARAM valsts sekretārs

Labā prakse būtu un attieksme pret iedzīvotājiem būtu, ja pašvaldība rīkotu sabiedrisko apspriešanu un noskaidrotu iedzīvotāju viedokli.

Tāpat VARAM valsts sekretārs Aivars Draudiņš informē, ka pēc tam, kad informācija par būvatļaujas izsniegšanu ievietota pašvaldības interneta vietnē, piecu dienu laikā jāizvieto informatīvs plakāts pie apbūvei paredzētās teritorijas, lai iedzīvotāji laikus spētu iepazīties ar informāciju un nepieciešamības gadījumā varētu uzdot jautājumus. Konkrētajā gadījumā informatīvais plakāts tika izvietots krietni vēlāk.

Neņemot vērā, ka informatīvais plakāts izvietots, tuvojoties būvatļaujas apstrīdēšanas termiņa beigām, vairāki iedzīvotāji ar sūdzībām paguvuši vērsties pašvaldībā, un domei nu ir pienākums ieklausīties iedzīvotāju viedoklī, ko domnieki arī darīšot, informē Būvvaldes vadītājs Dambis.

Par iespējamo Garkalnes novada domnieku izdabāšanu kolēģim Treibergam ”Bez Tabu” ziņo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kurā sola informāciju neatstāt bez ievērības.

Edgars Treibergs ir ne vien Garkalnes novada domes amatpersona, bet ir arī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs, Latvijas Zirgaudzētāju biedrības prezidents, Latvijas Jātnieku federācijas valdes loceklis, vēsta valsts amatpersonas deklarācija. Deklarācijā norādīti teju 190 tūkstošu eiro naudas uzkrājumi, kā arī pērn nopelnītie aptuveni 87 tūkstoši eiro.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...