Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien, 21. februārī Saldus novada domē tiks lemts par pretrunīga teritorijas plānojuma pieņemšanu, kura sabiedriskā apspriešana notika tikai aizvakar, visticamākais, ar nolūku, lai divu dienu laikā nevienu no iedzīvotāju priekšlikumiem nevarētu paspēt iestrādāt jaunajā plānā.

Saldus novada teritorijas plānojums, kas būs spēkā līdz 2025. gadam, visumā ir pietiekami izsvērts — to SIA Metrum uzdevumā izstrādājusi Ilze Circene, kura pati ir novada iedzīvotāja un labi to pārzina.

Tomēr saldenieki un druvenieki “šūmējas” par vienu konkrētu novada gabalu: tā ir rūpnieciskā apbūve Saldus pilsētas ziemeļrietumos, starp un ap Aspazijas ielu, Rīgas - Liepājas šoseju un dzelzceļu tajā vietā, kur ir apļveida krustojums, naftas bāze, gaļas kombināts, Saldus stacija un tamlīdzīgie objekti.

Jaunajā teritorijas plānojumā nav ievērota prasība pēc kilometra buferzonas starp dzīvojamajām mājām un smagās rūpniecības zonu — zaļā zona ir tikai 75 līdz 210 metru platumā, turklāt dažās plāna stadijās tā izrādījās pazudusi vispār.

Kad šie fakti pagājušajā augustā kļuva zināmi, 141 iedzīvotājs bija pret jauno plānu. Pašvaldībai sākot interesēties, 160 saldenieki parakstīja iesniegumu par rūpnieciskās apbūves pārplānošanu.

Domei sākot informācijas kampaņu par to, cik jaunais plāns ir labs un vajadzīgs, pretinieku skaits janvārī pieauga līdz 344. Gan novada domes pašreizējā priekšsēdētāja Indra Rassa, gan pārējās domes amatpersonas uzsver, ka ražošana notiekot saskaņā ar saimnieciskās darbības atļaujām, bet neko nemin par piesārņojošās darbības atļaujām — vai tādas vispār izsniegtas.

Pašvaldības pārstāvji apgalvo, ka cenšas pārcelt rūpniecību prom no pilsētas centra uz nomalēm, bet tiem, kas pārzina Saldus plānojumu, ir skaidrs, ka “prom no centra”, kur atrodas pamatā iestādes un veikali, nozīmē pārcelt uz dzīvojamo kvartālu tiešu tuvumu. Galvenais domes arguments — rūpnieciskā teritorija attiecīgajā vietā atradusies jau kopš padomju laikiem, kam sabiedriskās apspriešanas laikā iebilda arhitekte Gundega Broka.

Padomju laikā smagā rūpniecība esot izvietota tālu no dzīvojamajām mājām, savukārt pa vidu atradušies nekaitīgi šūšanas cehi, dārzniecības un tamlīdzīgas ražotnes. Piemēram, tur, kur tagad izplešas Norplast – viens no lielākajiem smakas radītājiem Saldū – tā dēvētajā “krievu laikā” bijuši lopbarības šķūņi, kas arī skaitījās ražošanas zona, bet nav salīdzināmi ar ķīmisko rūpniecību.

Ja plāns šodien tiks apstiprināts, neņemot vērā cilvēku ierosinājumus un rakstiskos iebildumus, saldenieki patur tiesības vērsties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Ministrijai ir tiesības apstādināt teritorijas plānojumus un citus pašvaldību dokumentus, ja tie neatbilst likumam.

Nesen VARAM tā jau izdarīja ar Jūrmalas teritoriālo plānojumu, kurā saskatīja vairākas būtiskas nepilnības. Tomēr noprotestēts tiek nevis viss plānojums, bet tikai tā daļa, kas paredz smagās rūpniecības teritorijas paplašināšanu blakus dzīvojamajiem kvartāliem. Pretējā gadījumā greizais plānojums spēku zaudēs tikai 2025. gadā.

Visbriesmīgākā smirdoņa nāk no SIA Norplast, kas nodarbojas ar ķīmisko rūpniecību: līmē stiklašķiedras un plastikāta korpusus, detaļas kuģiem, kuteriem un ražošanas objektiem. Kā ikviens var pārliecināties, uzņēmuma teritorija nav nožogota, toties tā ir piegāzta ar sagatavēm, stalažām, tonnīgajiem ķimikāliju konteineriem, pusgataviem kuteru korpusiem, drazām, brāķi un krāmiem. Bet ļaunākais ir ķimikāliju smirdoņa, kuras biežu klāšanos pār dzīvojamajiem kvartāliem apliecināja visi aptaujātie sabiedriskās apspriešanas dalībnieki.

"Kad Norplast beidz darbu, viņi vēdina savus cehus un žāvē izgatavotos korpusus, izlaižot visu indi gaisā, kuru valdošie vēji nes tieši uz dzīvojamajām mājām! Īpašnieki ir norvēģi, kurus šeit uz vietas pārstāv tāds izpilddirektors, kura vienīgā vēlme un dzīves jēga acīmredzot ir - izcelties savu ārzemju akcionāru priekšā. Filtrus ielikt savam ceham Norplast nav varējuši jau daudzu gadu garumā," sabiedriskās apspriešanas laikā atklāja saldenieks Uldis Vizbulis, kurš dzīvo vienā no tuvējām mājām.

Kad sabiedriskās apspriešanas laikā Robežu ielas iedzīvotāji sāka nosaukt konkrētus datumus, kuros dzīvojamajā rajonā valdījusi nepanesama acetona un citu ķimikāliju dvaka no Norplast ražotnes, vietējais Valsts vides dienesta ierēdnis Modris Mauliņš, kuru saldenieki jau daudzus gadus tur aizdomās par ļoti ciešu “draudzību” ar paša pārraugāmajiem uzņēmumiem, izvirzīja konspirācijas teoriju, ka pie vainas ir Ozolu ielā 2 izvietotais autoserviss, kurā tiek krāsotas mašīnas. Pēc sanāksmes beigām daži saldenieki devās uz Ozolu ielu, kurā konstatēja, ka nekāds autoserviss tur nav atrodams.

Nedaudz tālāk uz ziemeļiem smird lietuviešu uzņēmums SIA Reneta — šī firma utilizē sprāgoņas un maitu. Darbības apjoms sasniedz līdz pat 10 000 tonnām gadā. Protams, ka dvaka ir nepanesama, uz ko sabiedriskās apspriešanas laikā norādīja netālu dzīvojošais novada aktīvists Zagorskis: “Reizēm ir tā, ka es braucu gulēt automašīnā savā mežā. Par laimi, man tāds ir — netālu no Lutriņu stacijas. Esmu uzaudzinājis savus bērnus un vēl trīs audžubērnus. Visi ir palikuši kā nodokļu maksātāji mūsu novadā. Vai no Renetas ir tāds pats labums?”

Viņam oponēja kompānijas pārstāvis, sakot: “Es visu dienu pavadu uzņēmumā. Tad jau man vajadzētu smirdēt. Vai man drēbes tagad smird?” - uz ko kāds cits no sabiedriskās apspriešanas dalībniekiem atteica: “Tev, dēliņ, laikam deguns vienkārši ciet! Smirdēšana jau tāpēc notiek pa naktīm. Reizēm ir tā, ka no rīta pamosties no smirdoņas - liekas, ka blakus sieva nosprāgusi, vai.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...