Iesaki rakstu: 
"Ja jau Ogres Helmanim tik loti patīk Ungārija un nepatīk geji, kāpēc viņa pilsētā ir Zilie kalni?" Vairākas dienas šis TVNET redaktora (!) provokatīvais ieraksts laiku pa laikam parādījās manā twitter ziņu lentā, neskatoties uz to, ka Tomam Lūsim (attēlā) nesekoju. Acīmredzot, izmestā ēsma daudziem tvittera lietotājiem raisīja emocijas - daudzi šo ierakstu komentēja, daudzi laikoja un dalījās ar to, daudziem tas šķita stulbs un provokatīvs. Autors savu mazisko mērķi bija sasniedzis - sabiedrība vienaldzīga nepalika.
Tas tā arī būtu palicis un aizmirsies, bet kā gadījās kā ne, pēkšņi šī ieraksts atdzīvojās kā no jauna uzpūsta ogle - uz dažu tvittera lietotāju salīdzinoši nekaitīgiem iebildumiem par gaumes trūkumu autora ierakstā, samuraja cīņas pozā iestājās kāds Mārtiņš Otto, kurš, kā pats raksta savā "bio", ir „radošais kretīns cīēnījāmā Cehs.lv kolektīvā" un ir Lūša domubiedrs, iespējams, pat draugs.
Toms Lūsis: Ja jau Ogres Helmanim tik ļoti patīk Ungārijā un nepatīk geji. kapec viņa pilsēta ir Zilie kalni?
...: Ar humoru tev ir pagalam švaki..
Mārtiņš Otto: Es diezgan droši varu apgalvot ka Tev humors sūkā sliktāk par Tavu muteri.
Ohoho! Nevienam nav aizliegts būt par muļķi, nevienam nav aizliegts būt par internēta huligānu, galu galā nevienam nav aizliegts paust pretējus viedokļus, bet esam liecinieki tam, ka čaļiem ir piezagusies totāla Dieva sajūta.
Ar to šis, iespējams, viens no gada bezgaumīgākajiem intemeta kautiņiem nebeidzās - puiši nebeidza tīksmināties par savu izcilo humora sajūtu, lieloties, kā viņi skūpstās un drīzumā precēšoties, citus saucot par homofobiem, mēroties ar sekotāju skaitu, piesauca pat kādu sabiedrībā pazīstamu mākslinieku, laikam tādēļ, lai nodemonstrētu savu plašo paziņu loku un tādejādi pasvītrotu pašu domas dziļumu un patieso vērtību.
Mārtiņš Otto: Nope. Mēs beidzām uz tavas mammas sejas :DDD Uzreiz pec ©RalfsEilands, protams. Jo, nu, jābūt subordinācijai kaut kādai.
...: Emīl, nav vērts. Bet vispār iespārda šis komunikācijas līmenis, man šāda veida sarunas pēdējo reizi bija laikam vidusskolā Vismaz toreiz jautājumi tika risināti, kā vīriem nākas.
Mārtiņš Otto: Kā viriem „nākas” risināt lietas?
Toms Lūsis: Skūpstoties.
Mārtiņš Otto: Loģiski. Kaujas tikai pidari.
Ja Lūsis nebūtu salīdzinoši populāra Latvijas medija redaktors, ja Otto kungs nebūtu cieši saistīts ar šo un, iespējams, citiem medijiem, es šo vienkārši ignorētu, bet, draugi mīļie, - te ir pārkāptas visas sarkanās līnijas.
Šie liberālo, progresīvo vērtību paudēji, kuri vienmēr asi iestājās pret "naida runu”, kuri jēdzienu "homofobs" gatavi piešķirt ikvienam, kurš nepiekrīt viņu pareizajam viedoklim, kuru pareizos viedokļrakstus mums piedāvā lasīt TVNET un tā maksas satura platforma, pašiem nemanot ir nokrituši zemāk par plintusu.
"Zlidnis ir totāls zābaks", "Vestards Šimkus - klauns", "Gobzems - idiots", utt., utjpr., vienvārdsakot, Lūsis ar saviem draugiem ir ticis pie "patiesības olekts", ar ko mērīt līdzcilvēku gudrību un "pareizumu".
Kur ir visi regulārie liberālo aso viedokļu paudēji? Kur ir lepnie paziņojumi par reportēšanu? Klusums, biedri. Nekonsekvence un bezprincipialitāte pārākajā pakāpē. Kamēr kāds to nepiesolīs izdarīt ar jūsu mammu, jums viss ir kārtībā, es pareizi saprotu?
Esmu bijis liecinieks, kā tā saucamās "sniegpārsliņas" reportē Valsts policijai, twitter administrācijai ierakstus, kas ir n-kārt mazāk toksiski un aizvainojoši kā šo kungu radītais provokatīvais un pazemojošais saturs.
Tagad Lūša/Otto draugu un domubiedru lokam ir visas iespējas izteikt viedokli par mani, meklēt manus neveiksmīgos tvittera ierakstus, mērīties ar sekotāju skaitu, mēģināt pierādīt "a tu pats tāds", galu galā var taču atrast, ar ko es nodarbojos, un tad skaļi pateikt, ka turpmāk atteiksies sadarboties ar kompāniju, kurā strādāju - tādi precedenti ir bijuši, esmu iepazinies ar "cancel culture'' pionieriem Latvijā. Gan jau kaut ko atradīsiet, kurš gan ir bez grēka, tomēr neaizmirstiet, ka atšķirībā no manis, parasta tvittera lietotāja, biedrs Lūsis ir "žurnālists", regulārs vērtību orientāciju virzienrādis ietekmīgā medijā, jeb kā es viņu jau sen saucu - nācijas pin kods.
Pretēji progresīvajai modei par aizlauztu nagu tagot Valsts policiju, TVNET, autoostu, Prezidenta kanceleju un Žurnālistu organizācijas, es to nedarīšu, tomēr jaunās iekšlietu ministres prioritārajai “naida noziegumu" vienībai šis būtu lielisks pilotprojekts, kurā patrenēties. Kas zina, varbūt citiem izrakstītās tabletes pašiem izrādītos gana rūgtas?!
Ja kāda medija ‘'žurnālists" (kaut tikai savos sociālajos tīklos) var jebkuru mākslinieku, politiķi, sabiedrībā pazīstamu cilvēku publiski saukt par stulbeni, zābaku, dalbajobu un par to iegūt atbalstu no saviem sekotājiem, viņa pārstāvētais medijs pats sevi nostāda gana muļķīgā pozā - skaidrs, ka lielai daļai potenciālās auditorijas šis ir nepieņemami un medijs pats sevi “izslēdz". Dīvaini, ka paši to neredz.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
