Saņemot pieprasījumu par valsts noslēpuma pielaidi savam „favorītam” – plaģiatoram Cinkmanim, ģenerālprokurors Stukāns šīs ziņas noslepenojis
PIETIEK22.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saņemot pieprasījumu par to, vai prokuroram – plaģiatoram Uldim Cinkmanim vēl joprojām ir pielaide valsts noslēpumam, ģenerālprokurors Juris Stukāns šīs ziņas par savu „favorītu” ir noslepenojis, - to atklāj oficiāla Ģenerālprokuratūras vēstule.
Kā zināms, Latvijas Universitāte oficiāli ir paziņojusi, ka 2021. gada 15. martā notika augstskolas Juridiskās fakultātes (JF) Domes sēde, kurā „ir pieņemts lēmums – apstiprināt gala pārbaudījuma komisijas 2020. gada 26. novembra lēmumu un, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 86. panta otrās daļas 4. punktu, atcelt JF domes 2008. gada 19. jūnija lēmumu Nr. 9 par sociālo zinātņu bakalaura grāda tiesību zinātnē piešķiršanu Uldim Cinkmanim un anulēt viņam izsniegto diplomu Nr. BD E 1204”.
No šī dokumenta nepārprotami izriet, ka U. Cinkmanis, veicot apjomīgu plaģiātu, domājams, ir aizskāris autortiesību subjektu personiskās vai mantiskās tiesības, kas minētas Autortiesību likuma 68. panta pirmajā daļā, līdz ar to, iespējams, izdarot Krimināllikuma 148. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Tāpat no publiski pieejamas informācijas zināms, ka bakalaura darba noslēgumā U. Cinkmanis ar savu parakstu ir apliecinājis: “Apliecinu, ka bakalaura darbu esmu uzrakstījis patstāvīgi, izmantojot darbā norādītos avotus, un darbs nav plaģiāts.”
No tā izriet, ka U. Cinkmanis, iespējams, ir sniedzis nepatiesu apliecinājumu, kas vienlaicīgi ir saturiskais viltojums, dokumentam (bakalaura darbam), kas piešķir tiesības kārtot gala pārbaudījumu Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Šāda darbība ir minēta Krimināllikuma 275. pantā, kas varētu nozīmēt, ka pēc Kriminālprocesa likuma 6.pantā nostiprinātā kriminālprocesa obligātuma principa Valsts policijai būtu jāuzsāk kriminālprocess.
Taču, neraugoties uz to, U. Cinkmanis vēl aizvien turpina darbu prokurora amatā, un arī Ģenerālprokuratūra ir oficiāli apturējusi pārbaudi viņa lietā līdz laikam, kad administratīvajā tiesā tiks izskatīta prokurora – plaģiatora prasība atcelt Latvijas Universitātes lēmumu par viņa bakalaura grāda anulēšanu. Tas ir iespējams, pateicoties apjomīgam atbalstam, ko prokurors saņem no Ģenerālprokuratūras vadības un personiski ģenerālprokurora J. Stukāna.
Pietiek rīcībā ir Lato Lapsas un LR Ģenerālprokuratūras sarakste, no kuras nepārprotami izriet, ka, vēloties pasargāt prokuroru – plaģiatoru no tam nevēlamas informācijas publiskošanas, ģenerālprokurors ir noslepenojis informāciju jau pēc tam, kad tā Ģenerāprokuratūrai ir tikusi pieprasīta.
Kā izriet no šīs sarakstes, 26. aprīlī L. Lapsa ir nosūtījis Ģenerālprokuratūrai apjomīgu informācijas pieprasījumu, cita starpā uzdodot iestādei arī šādu jautājumu: „Vai Uldim Cinkmanim vēl joprojām ir pielaide valsts noslēpumam?”
Uz šo jautājumu Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Agnis Pormalis 11. maijā oficiālā dokumentā ir informējis, ka „informācija par prokuroriem un prokuratūras darbiniekiem, kuriem izsniegtas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam ir ierobežotas pieejamības informācija un nav izsniedzama tās publicēšanai”.
Taču vienlaikus prokurors ir atklājis, ka, vēloties aizsargāt savu favorītu, J. Stukāns informāciju par prokuroru pielaidēm valsts noslēpumam ir noslepenojis tikai pēc tam, kad šī informācija Ģenerālprokuratūrai ir tikusi pieprasīta.
„Informēju, ka saskaņā ar ģenerālprokurora 2022. gada 2. maija pavēles Nr. 49 (reģistrācijas Nr. P-101-100-2022-00010) 1. pielikuma 2.11. apakšpunktu informācija par prokuroriem un prokuratūras darbiniekiem, kuriem izsniegtas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam ir ierobežotas pieejamības informācija un nav izsniedzama tās publicēšanai,” – šādi prokurors A. Pormalis apliecina, ka ziņas par U. Cinkmaņa pielaidi valsts noslēpumam J. Stukāns ir noslepenojis sešas dienas pēc tam, kad šīs ziņas Ģenerālprokuratūrai tika pieprasītas.
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
