Sarunas par aizņēmumu no Lemberga ofšoriem risinātas pat Finanšu ministrijā
PIETIEK25.10.2010.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
Kamēr tagadējā Saeimas deputāte Silva Bendrāte par Aivara Lemberga naudu un viņa vietā, bet uz sava vārda iegādājās Kurzemes radio kapitāldaļas, citas augstas valsts amatpersonas uzrunājušas Ventspils mēru daudz lielākas naudas meklējumos – un pie tās arī tikušas. Pietiek publisko kādreizējā finanšu ministra, pēdējās Saeimas vēlēšanās no apvienības Par labu Latviju neveiksmīgi startējušā Aivara Kreitusa liecības prokuratūrai par viņa finansiālajām saistībām ar Ventspils domes priekšsēdētāju vai ar viņu saistītām ārzonas kompānijām.
Šajās liecībās, kas pirmoreiz pilnā apmērā tiek nodotas atklātībai, Kreituss atklāti stāsta par saviem naudas meklējumiem, kuri viņu – valdības pārstāvi un finanšu ministru – deviņdesmito gadu otrajā pusē aizveduši pie Lemberga. Precīzāk – sarunas par naudas aizņemšanos Kreituss risinājis pats savā darbavietā. „Saruna par to, ka es varētu aizņemties naudu no Geit BV, mums ar Lembergu Aivaru notika Finanšu ministrijā, kur es strādāju par finanšu ministru tajā laikā,” prokuratūrai liecinājis Kreituss.
Kāpēc tieši ar Lembergu? „Zināju, ka Ventspilī ir 7-8 uzņēmēju grupa, kas sēž visu laiku kopā ar Lembergu, kas konsultējās ar viņu, tas man deva pārliecību, ka viņš - Aivars Lembergs naudu dabūt var,” liecinājis Kreituss. Un šī pārliecība izrādījusies pamatota: „Lembergs bija viens no tiem cilvēkiem, kurš operēja ar lielām naudas summām. Piecu minūšu laikā mēs ar Aivaru Lembergu norunājām, ka es varēšu aizņemties naudu. Mēs norunājām summu, ko es gribēju aizņemties, norunājām procentu summu. Es pēc tam ierados Ventspilī parakstīt papīrus. Sarunā ar Lembergu bija precīzi nostādīts jautājums, ka es varēšu aizņemties no kādas kompānijas, kas strādā ar Ventspils naftu.”
Aizdevējs gan bijis nevis pats Lembergs, bet divas kompānijas, kuras oficiāli nekad nav uzrādītas Ventspils mēra amatpersonas deklarācijās: „Lembergs teica, ka viņam ir pazīšanās ar šīm kompānijām un viņš varētu palūgt man aizdot naudu. Mums nekad nav bijusi runa par to, ka Aivaram Lembergam pašam ir kāda saistība un materiāla interese par kompānijām, ar kurām vēlāk es noslēdzu aizdevuma līgumus. 1996. gada 12. jūnijā tika parakstīti divi aizdevuma līgumi, par to, ka firma Vent Company Ltd un Geit BV man katra aizdod 218 000 ASV dolārus.”
No Kreitusa liecībām izriet, ka Lembergs ne tikai noorganizējis aizdevumu, bet arī norādījis personu, kurai finanšu ministram bijis jāmaksā procenti, - tas bijis nu jau mirušais uzņēmējs Krists Skuja, kas tiek uzskatīts par vienu no Lemberga „melno” finanšu plūsmu koordinētājiem: „Skuja bija tas, kuru Lembergs nosauca par personu, ar kuru tikties un lietu tālāk kārtot, tāpēc arī viņam maksāju aizdevuma līguma procentus, par kuru saņemšanu viņš arī 1997.gadā ir parakstījies. Procentu summas es maksāju skaidrā naudā un man bija ērti, ka uz šī paša aizdevuma līguma ir atzīme par summu nomaksu.”
Interesanti, ka gluži tāpat kā Bendrātes gadījumā Kreituss nav viesis pilnīgu skaidrību, vai viņš vispār norēķinājies par saņemto naudu: „Man nav saglabājušies dokumenti, kas apliecinātu, ka esmu norēķinājies arī par aizdevumu un tā procentiem ar Geit BV. Domāju, ka esmu Geit BV naudu pārskaitījis pēc aizdevuma līguma beigu termiņa. Domāju, ka tas notika ar Komercbankas starpniecību, bet kā jau teicu, man mājās par to nav saglabājušies dokumenti...”
301 Moved Permanently
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
