„Sarunāšanas” prakse esot „ētiska”, bet ne korupcijas problēma

Ierasts šādu praksi piedēvēt vecajām varas partijām. Tomēr, rakstot par Pilsoniskās savienības līdera Ģirta Valda Kristovska noorganizēto tikšanos starp divu uzņēmumu īpašniekiem un toreizējo aizsardzības ministru Imantu Lieģi, lai tas ieklausītos biznesmeņu interesēs, Pietiek trešdien atklāja – „sarunāšanas” prakse nav sveša arī partijām, kuras politikā ienākušas, sludinot jaunus principus.

''Šeit nav runa par Lieģi un Kristovski, tā ir prakse, kura norisinājusies šajos pēdējos 20 gados, un es domāju, ka Lieģis ar Kristovski ir pēdējie sarakstā, tur pirmie ir citi,'' uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende. Tieši viņa pirms gada nāca klajā ar skaļu paziņojumu par korupciju likumdošanas procesā, taču izrādījās, ka nav gatava nosaukt nevienu konkrētu gadījumu vai uzvārdu.

“Tādi ir "spēles" noteikumi šajā valstī, kas ir iedibināti jau agrākos gados un turpmāk tikuši attīstīti. Kāds vienmēr no tā pelna,” par Latvijā izplatīto praksi “sarunāt” saimnieciskus jautājumus ar politiķiem Pietiek saka Nīderlandes tirdzniecības cameras Latvijā izpilddirektore Inese Valdheima. Šī organizācija Latvijā pārstāv tādus uzņēmumus kā TNT, Philips, KLM Royal Dutch Airlines, Radisson Blu, BDO International un citus.

Vienlaikus, lai gan atzinusi šādas prakses esamību un to, ka Latvijā politiķi „bieži vien” ieklausīšanos uzņēmēju interesēs sasaista ar ziedošanu konkrētajai partijai, Valdheima uz jautājumu, vai ar to saskaras arī Nīderlandes tirdzniecības palātas biedri, atbild īsi: „Nezinu.”

Ja biznesmeņi ziedo partijām, ar kuru ministru vadītām ministrijām vai to padotības iestādēm viņiem ir saimnieciski līgumi, tas, protams, esot neētiski, “bet, tā kā vispārējais ētikas līmenis Latvijā ir ļoti zems, tad, iespējams, ka šāda prakse vairs pat netiek nosodīta un daudziem šķiet gana ētiska”.

 „Man nav nekādas informācijas par šādu te sarunāšanas praksi. Ne par vienu partiju nav tādas informācijas - kurā partijā kaut ko var sarunāt vai, kaut ko samaksājot, man par labu kaut ko varētu vai nevarētu lemt,” apgalvo Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle (attēlā). Viņa savā praksē neatceroties nevienu gadījumu, kad viņa vērsusies LDDK vai konkrētu biedru interesēs pie kāda politiskā līdera vai ierēdņa un pretī bijis jādzird jautājums, vai uzņēmums ziedojis konkrētajai partijai.

„Neviens man nav atļāvies uzdot nevienu jautājumu par to, vai konfederācijas biedrs vai kāds uzņēmums sponsorētu konkrētu polisko spēku. Neviens neko tādu nav atļāvies darīt,” uzsver Egle. Viņa uzskata, ka ir ļoti grūti pierādīt saikni starp ziedojumu partijai un konkrētu politisko lēmumu, lai pateiktu, ka runa ir par politisko korupciju. „Šeit ir jautājums par politisko ētiku, par biznesa kultūru un par sabiedrības kultūru,” uzskata Egle.

Pietiek jau rakstīja, ka Pilsoniskās savienības līderis Ģirts Valdis Kristovskis nenoliedz, ka pie viņa vērsušies uzņēmumu Neja&Ko un Skonto būve pārstāvji, meklējot atbalstu. Abiem uzņēmumiem ir saimnieciski strīdi ar Aizsardzības ministriju vairāku simtu tūkstošu latu apmērā.

Toreizējais aizsardzības ministrs Imants Lieģis (PS), kurš lielāko daļu mūža pavadījis trimdā Rietumos, pirms partijas vadības iejaukšanās bija deklarējis, ka sarunas ar uzņēmējiem iespējamas tikai publiski, tas ir, vienā galda pusē sēžot uzņēmējiem, otrā - ministram un AM ierēdņiem.

Dažiem informētiem avotiem palicis iespaids, ka „Lieģa dēļ Pilsoniskā savienība nedabūja ziedojumu”, - šādi pieņēmumi gan tiek izteikti tikai ar nosacījumu, ja tos oficiāli necitēs, jo pierādījumu tam neesot.

„Tur bija kariņš, un augstos plauktos,” par attiecībām starp Lieģi un Kristovski, kurš kā kādreizējais aizsardzības ministrs bijis ar savu redzējumu, kā pareizāk vadāms aizsardzības resors, izteicās kāds Lieģim tuvu stāvošs avots. Pats Lieģis Pietiek kategoriski noliedza jebkādas sarunas vai domstarpības ar partijas vadību jautājumā par naudas piesaisti PS. Uz vēlāk rakstiski nosūtītu jautājumu, vai, būdams aizsardzības ministra amatā, sajutis no partijas vadības politisku spiedienu risināt saimnieciskus strīdus konkrētu uzņēmēju, nevis AM interesēs, Lieģis neatbildēja.

„Uzņēmēji uzskatīja, ka jābūt plašākam politiskam redzējumam. Viņiem neveidojās saruna [ar Aizsardzības ministriju], un, ja mani lūdz, mans pienākums bija palīdzēt, tādēļ sarunāju tikšanos ar ministru, kurš pārstāvēja manu partiju,” savukārt skaidroja Kristovskis.

Kristovskis sarunā ar Pietiek uzsvēra, ka PS nav saņēmusi ziedojumu ne no ar Neja&Ko, ne ar Skonto būvi saistītiem cilvēkiem, un tāpat viņš noliedz, ka no šo uzņēmēju puses izskanējis solījums vai mājiens, ka šāds ziedojums varētu tikt ieskaitīts PS kasē, ja AM būs pretimnākošāka saimnieciskajos strīdos.

Novērtē šo rakstu: