„Saskaņa” pinas pretrunās: Urbanovičam ir dzīvoklis Rēzeknē, bet viņš pilsētā nebrauc iekšā
Imants Liepiņš09.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeimas Saskaņas frakcijas vadītāja Jāņa Urbanoviča deklarācijā redzamie divi nekustamie īpašumi Rīgā nav viss: vēl viņam ir privātā ārpilsētas rezidence uz Taudejāņu pusi un esot arī vēl viens dzīvoklis Rēzeknes pilsētā, kas oficiāli acīmredzot reģistrēti uz citām personām, - tas diezgan nejauši atklājies, pateicoties „saskaņiešu” reakcijai uz Pietiek publikāciju par tā saukto Rēzeknes „Urbanoviča gatvi”.
Pēc tam, kad Pietiek pirms nedēļas aprakstīja svaiga asfalta izbūvi no Rēzeknes pilsētas uz J. Urbanoviča ārpilsētas “rančo” pusi, kas rēzekniešu vidū jau ieguvis nosaukumu “Urbanoviča gatve”, Saskaņas frakcijas konsultante Katrīna Iļjinska uz to reaģēja ar šādu vēstījumu: “Nevar pamatoti secināt, ka minētais ceļš ir tieši domāts J. Urbanoviča privātām interesēm. Visam aprakstītam nav nekāda sakara ar J.Urbanoviča īpašuma patieso atrašanās vietu. Viņa īpašums atrodas pavisam citā pilsētas malā.”
Kad K. Iļjinskai tika nosūtīts precizējošs jautājums, norādot, ka vispār jau runa ir nevis par J. Urbanoviča iespējamiem dzīvokļiem Rēzeknes pilsētā, bet gan ārpilsētas rezidenci, K. Iļjinska atzina: jā, tik tiešām, J. Urbanovičam ir arī šāda adrese. Taču vienlaikus K. Iļjinska tagad jau rakstiski apgalvoja, ka J. Urbanovičs nemaz nebraucot iekšā Rēzeknes pilsētā - tajā pašā, kurā viņam (ja ticēt K. Iļjinskas iepriekšējam e-pastam) esot dzīvoklis “pavisam citā pilsētas malā”.
“Runājot par adresēm, no Urbanoviča skaidrojuma: Urbanoviča kunga adrese ir "Medņi", ciems "Gajova", Vērēmu pag. [Rēzeknes novadā]. Savukārt [...] Urbanoviča kungam nav nekādas nepieciešamības braukt uz rūpniecisko teritoriju un to [jaunbūvējamo] ceļu lietot, viņš izbrauc no mājām un pa šoseju brauc uz Rīgu,” raksta K. Iļjinska.
Tikmēr vietējie iedzīvotāji zina teikt, ka privāti iežogotā iespaidīgā rezidence ar dīķiem un mežu, iespējams, esot reģistrēta uz J. Urbanoviča māsas vārda, tāpēc neparādoties viņa ienākumu deklarācijā (kas pats par sevi nav nekāds pārkāpums un legāli). Turpretī, uz kāda vārda reģistrēts K. Iļjinskas minētais J. Urbanoviča dzīvoklis “pilsētas otrā malā”, gan pagaidām nav zināms.
Paskatoties kartē, var redzēt: pašlaik pārbūvējamie ceļi veido jaunu taisnāko līniju no J. Urbanoviča privātās ārpilsētas rezidences uz Rēzeknes centru - ja ņemam jebkuru punktu Rēzeknes centrā, jaunais asfalts veidos taisnāko maršrutu no Taudejāņu puses uz Rēzeknes centru. Piemēram: ja mērām attālumu starp J. Urbanoviča ekskluzīvo lauku īpašumu un Latgales Māras pieminekli, tad ceļš gar Jupatovku un Vipingu veidos
Savus papildinājumus un ziņas Pietiek ir piesūtījusi arī Rēzeknes pašvaldība: tā uzsvēra, ka patlaban jau noasfaltētais ceļa gabals atrodoties nevis Rēzeknes pilsētas, bet gan Rēzeknes novada teritorijā. Tāpat skaisti noasfaltētā Noliktavu iela, kas patlaban izbeidzas pļavā, neaizsniedzoties līdz Rēzeknes apvedceļam Ludzas virzienā, esot novada pārziņā - tātad par šīs trases pabeigšanu nākotnē domāt vajadzēšot novada pašvaldībai.
Pretēji Rēzeknes domes apgalvojumiem, ka šiem remontdarbiem ārpus pilsētas “neesot nekāda sakara ar pilsētas domi”, tomēr izrādās, ka sakars ir vistiešākais. Kā liecina būvtāfele vietā, kur agrāk bija iela, bet tagad ir postaža ar noplēstu asfaltu un pusmetru dziļām bedrēm, darbi (tajā skaitā “Urbanoviča gatves” asfaltēšana) uzsākti triju pašvaldību kopējā projektā par Eiropas naudu: Rēzeknes pilsētas, Viļānu un Rēzeknes novada domes sametušās kopā, lai piesaistītu Eiropas naudu, taču visās trijās pašvaldībās naudas saņemšanu, iepirkumus, uzraudzību un maksājumus ceļu būvniekiem administrē tieši Rēzeknes pilsētas dome, kam piešķirta vadošā loma administratīvajā ziņā.
Iznākumā tiek rakta un gatavota asfaltēšanai arī tā Meļņovas ceļa daļa (posms), kas atrodas Rēzeknes pilsētas teritorijā un novada pusē jau lepojas ar jauno asfaltu. Vienlaikus dome sniedza neprecīzu informāciju, rakstot, ka tiekot veikti “Maskavas ielas remontdarbi” Rēzeknē. Vēl pirmdien tie netika veikti, tāpat kā nav tikuši veikti kopš Jāņiem - cik izdarīja pirms Jāņiem, tik arī ir. “Kaut kas it kā tiek remontēts, bet ne šeit uz Maskavas ielas. Tās bedres te stāv kopš jūnija, kad nopostīja asfaltu un izgrāba seguma pamatu, taču jaunu vietā neliek un neliek,” stāsta Maskavas ielas iedzīvotāji.
Tāpat, aplūkojot Rēzekni pirmdien, izrādījās - neatbilst patiesībai Rēzeknes domes izteikums, ka “Varoņu iela tiek rekonstruēta posmā no Noliktavu ielas līdz Blaumaņa ielai”. Tāpat kā Maskavas ielas gadījumā, rekonstrukcija ir gan iesākta, bet veikta netiek, - iela ir sapostīta no Blaumaņa ielas krustojuma līdz apmēram pusceļam līdz Noliktavu ielai. Tur nav notikusi rekonstrukcija, bet gan bedru izrakšana uz ielas, asfalta noplēšana un seguma sabojāšana. Rekonstrukcija tā būtu, ja tā tiktu pabeigta, nevis ja iela būtu izpostīta un pamesta.
Turpretī patiesībai atbilst Rēzeknes domes lepošanās, ka izdevies pabeigt Latgales ielas rekonstrukciju, kura ir atklāta satiksmei un kurā jau notikuši Miķeļdienas svētki ar tirdziņu - šajā nedēļā vairākas remontnieku brigādes vēl steidza pabeigt ietvju ierīkošanu, bet asfalts jau bija braucams. Aptaujātie rēzeknieši atzīmēja, ka Latgales ielas gadījumā tiešām bijuši objektīvi apstākļi, kas kavējuši darbu pabeigšanu: tā kā Latgales iela ir senākā Rēzeknē, tur esot notikusi arī arheoloģiskā izpēte, jo remonta gaitā atrasts kaut kas vēsturniekiem interesants. Tā kā mūsdienās Latgales iela ir svarīga iepirkšanās un tūrisma iela, kas ved gar katedrāli, tad remonta laikā darbu bija pārtraukusi apmēram puse no tiem mazajiem uzņēmumiem, kas atradās Latgales ielas abās pusēs - redzēsim, cik no tiem tagad atsāks darbu.
Savukārt Saskaņas Saeimas frakcijai pašlaik nosūtīti jautājumi par to, cik tad un kādi nekustamie īpašumi J. Urbanovičam vai viņa radiem īsti pieder un kurās vietās tie atrodas. Ja atbildes atklās ko jaunu un sabiedrībai nezināmu, tad tās pēc saņemšanas publicēsim.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
