„Saskaņas” deputātam veltītais kritiskais izdevums – vienīgais, kura izdevējam KNAB uzlicis aģitācijas liegumu
PIETIEK23.09.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Endo Lapsam, Paulam Aleksandram Raudsepam un Pēterim Tērmanim piederošā SIA Žurnāls NAUDA IR ir kļuvusi par vienīgo uzņēmumu, attiecībā uz kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirms 13. Saeimas vēlēšanām ir pieņēmis īpašu „Lēmumu par aizliegumu veikt turpmāko aģitāciju”. Pietiek šodien publicē ne tikai pirmo no uzņēmuma izdotajiem „drukasmateriāliem”, kas veltīts Saskaņas deputāta Vitālija Orlova darbiem un nedarbiem un pēc kura izplatīšanas KNAB pieņēmis šo lēmumu, bet arī otro „drukas materiālu”, kura izplatīšanu KNAB vēl nav „pamanījis”.
Kā jau minēts, pusotra mēneša laikā KNAB bija spējis noskaidrot ne tikai to, ka „laikā no 2018.gada 31.jūlija līdz 2.augustam Latvijas teritorijā tika izplatīts drukas materiāls, kas nav preses izdevums, latviešu valodā “PAR KO NEBALSOT vēlēšanās” un krievu valodā “За кого НЕ ГОЛОСОВАТЬ на выборах””, bet arī to, kas ir bijis šī drukas materiāla izdevējs.
Tā kā šis pirmais „drukas materiāls” (kopš tā laika ir izplatīts vēl viens) bija izmaksājis 8068 eiro – par 1618 eiro dārgāk nekā „nesaistītai personai” atļautais priekšvēlēšanu izdevumu apmērs, KNAB tad arī pieņēmis lēmumu „aizliegt SIA Žurnāls NAUDA IR veikt turpmāko priekšvēlēšanu aģitāciju par maksu”.
Kā skaidro KNAB, tieši Saskaņas deputātam kritiskais izdevums ir bijis vienīgais, attiecībā uz kuru pirms 13. Saeimas vēlēšanām ir pieņemts šāds lēmums. Turklāt interesanti, ka vēl pirms tam, kad šis lēmums bija paziņots uzņēmumam Žurnāls NAUDA IR, KNAB par to jau pavēstīja savā interneta mājas lapā. KNAB arī nebija vēlējies saņemt jebkādus uzņēmuma skaidrojumus.
Biroja vadītājs Jēkabs Straume šādu rīcību skaidro ar to, ka Saskaņas deputātam kritiskā „drukas materiāla” izplatīšana, par 1618 eiro pārsniedzot noteikto limitu, ir bijusi jāpārtrauc nekavējoties, jo citādi tiktu apdraudēta valsts drošība un sabiedriskā kārtība.
„Saskaņā ar Aģitācijas likuma 29.panta pirmo daļu un, ievērojot Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 1.punktā noteikto, ka personas viedokļa noskaidrošana nav nepieciešama, ja administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību, KNAB 2018.gada 19.septembrī steidzamības kārtībā pieņēma lēmumu par aizliegumu SIA "Žurnāls NAUDA IR" veikt turpmāko aģitāciju par maksu.
Atbilstoši Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 29.panta otrajā daļā noteiktajam, KNAB informāciju par šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma (lēmumu par aizliegumu veikt turpmāko aģitāciju) pieņemšanu nekavējoties pēc šī lēmuma pieņemšanas publicēja savā mājaslapā internetā.”
Attiecībā uz to, ka faktiski KNAB ir kavējies tik nozīmīgi, ka ir sekmīgi izplatīts ne tikai tā „pamanītais” „drukas materiāls”, bet arī vēl viens, KNAB vadība nekādus komentārus nesniedz.
Pietiek šodien publisko abus Žurnāls NAUDA IR izplatītos „drukas materiālus” un laipni aicina KNAB pamēģināt jebkādā veidā tam kavēt.
Avīze Nr. 1
Dokuments PDF formātā
301 Moved Permanently
Avīze Nr. 2
Dokuments PDF formātā
301 Moved Permanently
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
