Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nezināmas kvalitātes un izcelsmes preces tirgojošā veikalu tīkla Lidl ienākšanu Latvijā slepeni lobē Saskaņa, darot to tajās pašvaldībās, kurās tai ir izdevies kaut kādā formā tikt pie varas. Jaunākais elements šo faktu rindā ir Jūrmalas domes saskaņiešu deputāta, priekšsēdētāja vietnieka Ņikitas Ņikiforova sajūsmas pilnais stāstījums Jūrmalas pilsētas būvvaldē, prezentējot apbūves plānu Bulduros - vietā, kur aiz Lielupes tilta, iebraucot pilsētā, kreisajā pusē ir zaļā zona. Tagad iedarbināti plāni, lai šo vietu izpostītu un tur būvētu kārtējo šķūņveida lielveikalu.

Kā rakstiski paziņoja SIA Lidl Latvija pilnvarotais pārstāvis — zvērināts advokāts Sergejs Rudāns, vēl pagājušajā gadā par 1,694 miljoniem eiro ticis iegādāts arī Jūrmalas zemesgabals Talsu šosejā 40, tātad vietā, kur blakus jau atrodas gan Rimi hipermārkets, gan lielā Maxima, gan vietējā uzņēmēja Aleksandra Bašarina uzceltais t/c Līgo, gan tirdziņš, gan padomju laika t/c Kauguri.

Apzinoties, ko iedzīvotāji vai Jūrmalas aizsardzības biedrība domās par šādiem būvniecības plāniem, pagaidām saskaņieši nav riskējuši tos publiski apspriest domes sēdē, kurā bez Saskaņas un ZZS ir arī opozīcijas deputāti no Nacionālās Apvienības, JKP un Tev, Jūrmalai. Tāpat nav noturēta sabiedriskā apspriešana, bet saskaņieši izlēmuši darboties caur domes pakļautībā esošajām institūcijām.

Šī situācija pilnībā kopē pagājušogad Rīgā notikušo: arī tur Saskaņas kontrolē esošā būvvalde bez sabiedriskās apspriešanas izdeva būvatļauju uz sirmgalves Baibas Gaisas vārda, lai viņa 83 gadu vecumā varētu sākt būvēt 24 hektārus lielu noliktavu Mežciemā ārzemju preces importam. Tikai vēlāk atklājās, ka pastāvējis slepens līgums, saskaņā ar kuru zemesgabalu ieguva SIA MMS Propperty Solutions, kas tagad pārdēvēts par Lidl Latvija. (Par šiem faktiem, tajā skaitā būvatļaujas izsniegšanas likumīgumu, ir ierosināta administratīvā tiesvedība.)

Citā gadījumā Rīgas dome, aci nepamirkšķinot, labprāt izsniedza ciršanas atļauju kokiem Dzelzavas ielā 75B, taču iedzīvotājiem izdevās cirtējus apturēt, noturot vairākas tautas sapulces, savācot 1600 parakstus un iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā.

Pirms diviem gadiem arī tika pārbūvēts Ilūkstes ielas krustojums ar Lubānas ielu starp Slāvu apli un t.s. “Lubančika” tirdziņu. Šajā krustojumā iepriekš bija aizliegts nogriezties pa kreisi no Lubānas ielas, taču par nodokļu maksātāju naudu tika izbūvēta papildu josla, lai to padarītu iespējamu, kolīdz par zemesgabalu pa kreisi no krustojuma interesi izrādīja Lidl. Taču, tā kā šis zemesgabals acīmredzot izrādījies par mazu, pagājušonedēļ tika paziņots par tirdziņa daļēju noārdīšanu Lidl interesēs, kas saniknoja Purvciema iedzīvotājus.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs iepriekš pauda bažas, ka šī ekspansija tiek nelegāli finansēta no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) izsniegtā kredīta. Jautājums apspriests LTA sēdē, kurā bez ministriem un jomas speciālistiem piedalījās arī ERAB pārstāvis. H. Danusēvičs norādīja, ka taujāts, kāds ir pamatojums Lidl mātesuzņēmumam Schwarz Group izsniegto aizdevumu lielajiem apmēriem, ERAB pārstāvis nespēja to pilnvērtīgi argumentēt.

ERAB izveidojusi projektu ar nosaukumu “Schwarz ilgtspējīgā mazumtirdzniecība”, kura izmaksas ir 100 miljoni eiro un viss finansējums 100% apmērā nācis no ERAB, turklāt tas ir tikai viens no ERAB finansētajiem Schwarz projektiem. 2016. gadā Schwarz Group saņēma 25% no visa ERAB atbalsta agrobiznesam. Līdz ar to, ja vidēji vienam nozares projektam ir piešķirti 16 miljoni eiro, tad Schwarz gadījumā summa sasniegusi 200 miljonus eiro.

ERAB medijiem atzina, ka Schwarz Group no tās kopumā saņēmusi aptuveni 600 miljonus eiro veikalu tīklu Lidl un Kaufland attīstīšanai, taču atteicās paskaidrot minēto simtmiljonu noteikumus un to piešķiršanu.

Saistībā ar šiem faktiem jautājumi nosūtīti arī Schwarz grupai, un par saņemtajām atbildēm informēsim lasītājus turpmāk.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Briesmīgā sazvērestība pret Barču un Klaužu

FotoPēdējo dienu smieklīgākā aktualitāte, manuprāt, ir tā, ka Jānis Klaužs un Aija Barča, kuri 12.Saeimā bija ievēlēti no sarkanzaļo zemnieku, strādnieku un zaldātu saraksta, ir pārliecināti, ka viņiem jābūt arī 13.Saeimā.
Lasīt visu...

21

Par ikgadējo inventarizāciju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Papildu darbs, bet nemaksā

FotoDaļai no P.Stradiņa slimnīcas darbiniekiem trešo gadu pēc kārtas 2018. gadā atkal liks veikt inventarizāciju slimnīcas struktūrvienībās, kas ir papildu darbs (slogs) pie pamata darba.
Lasīt visu...

8

Vai JKP neredz, ka ķeras apskāvienos ar Šlesera politprojekta uzlecošo zvaigzni?

FotoŠovasar es par savu viedokli tiku „sists” gandrīz visās sociālo portālu platformās - Facebook, Twitter, Spoki u.c. Lietotāji centās rast atbildi uz fundamentālu jautājumu, kurš no politiskajiem spēkiem ir mans krustēvs. Taču viennozīmīgas atbildes tā arī nebija nevienam, jo, tiklīdz kāds prātvēders atklāja, ka es lobēju konkrētu partiju, tā nedēļu vēlāk šis politiskais spēks bija sataisījis sū... un no manis atrāvās pa pilnu programmu.
Lasīt visu...

21

KPV un JKP mīlas dancis

FotoKoalīcijas procesa veidošanu var saukt, kā grib, taču pašreiz potenciālais koalīcijas veidojums man izteikti nepatīk. Iespējams, tādēļ, ka es tajā visā saskatu sazvērestības teoriju piegaršu. Man absolūti nepatīk doma, ka valdībā būs Šlesera cilvēki. Aklos vairs neizārstēšu, taču varbūt pa daļai redzi zaudējušos varu mēģināt izārstēt.
Lasīt visu...

21

Trīs vēsturiski secinājumi

Foto13.Saeimas vēlēšanas analītiskajai domai nodiktēja (pasacīja priekšā) trīs secinājumus par latviešu tautas stāvokli. Tie ir vēsturiski secinājumi. Visi trīs secinājumi pamato jaunu posmu tautas virzībā  un apstiprina iepriekšējo posmu analītisko vērtējumu pareizību. Proti, apstiprina novērotās klīniskās ainas pareizību.
Lasīt visu...