Saskaņas sarakstā atrod vietu nesen no partijas izslēgtajam radio vadītājam
PIETIEK11.08.2011.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
Priekšvēlēšanu kampaņas laikā partijai noder cilvēki, kuriem ir ietekme medijos, nolēmusi Saskaņas centra (SC) vadība un ātri mainījusi viedokli par pavasarī no partijas izslēgto Alenu Baibekovu. Rīgā skanošās radiostacijas Just FM 97,3 vadītājam pat atradusies vieta SC vēlēšanu sarakstā. Saskaņas vadība Pietiek noliedza, ka aiz šī soļa slēpjas aprēķins par šīs radiostacijas izmantošanu priekšvēlēšanu kampaņā.
SC principi izrādījušies stiepjams jēdziens attiecībā uz tās biedru Alenu Baibekovu, kurš pavasarī līdz ar vairākiem citiem Ventspils nodaļas biedriem par nepakļaušanos partijas valdei tika izslēgts no sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa. Pagājuši tikai pieci mēneši, un Baibekova vārds parādījies SC Vidzemes vēlēšanu sarakstā, tiesa, vien ar 28. numuru.
Zinātāji Pietiek to saistījuši ar faktu, ka Baibekovs ir vienīgais valdes loceklis firmā Silver Group, kurai pieder radio stacija Just FM 97,3. Šī Rīgā raidošā radiostacija nevar lepoties ar lielu ietekmi, pēc neseniem pētījumu datiem tās auditorija ir aptuveni 33 000. Just FM 97,3 pērno gadu beigusi ar 109 427 latu zaudējumiem, ko tā cer segt ar nākamā gada ienākumiem, liecina Lursoft informācija. Pašlaik Rīgas ielās redzami daudzi sarkani taksometri ar Just FM 97,3 reklāmām.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Just FM 97,3 pašlaik aktīvi meklē iespējas saņemt reklāmas izvietošanas pasūtījumus no SC ietekmē esošiem Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmumiem. Baibekovs Pietiek apgalvoja, ka nekādas lielās ietekmes uz Just FM 97,3 saturu viņam neesot un viņš pat neesot informēts, vai tās ēterā parādīsies kāda ar SC saistīta reklāma. Partijā viņš atpakaļ esot prasījies, jo vēloties aktīvi tajā darboties, nekādu merkantilu apsvērumu ne no Baibekova, ne Saskaņas puses tur neesot.
SC Kurzemes reģiona koordinators un Saskaņas valdes loceklis Valērijs Agešins Pietiek noliedza, ka Baibekovs partijā uzņemts atpakaļ ar aprēķinu izmantot viņa ietekmē esošo radiostaciju priekšvēlēšanu aģitācijai. „Jūsu šaubām nav pamata, es pat nezinu, ka viņam pieder kādi mediji – tas mumsnav rādītājs ,” apgalvo Agešins. No partijas pirms pieciem mēnešiem izslēgto Baibekovu Saskaņa savās rindās esot uzņēmusi, jo viņš uzrakstījis „apelāciju” un valde sapratusi, ka „viņš tur Ventspilī nebija tas galvenais dumpinieks, bet tikai iesaistīts netīrajā spēlītē”.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
