Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2016.gada 9.februārī tika dibināta Latvijas tiesu sistēmas un tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku arodbiedrība (Uzņēmumu reģistrā ieraksts izdarīts 2016.gada 12.februārī). Par arodbiedrības vadītāju tika nolemts uzrunāt Ēriku Pūli, jo viņš ir darbojies arī citās publiskās akcijās. Ēriks Pūle minēto uzrunu pieņēma ar lielāko prieku.

Kā vēlāk noskaidrojās, Ēriks Pūle ieņemamo amatu sāka izmantot savas politiskās karjeras veidošanai (kā vēlāk kļuva zināms, viņš bija Saskaņas partijas biedrs, pēc tam pārgāja uz Vienotību, pēc tam atgriezās Saskaņā). Izmantojot arodbiedrībā ieņemamo amatu, sāka iepazīties ar tiesu sistēmai piederīgām personām, iet uz pārrunām, popularizēja sevi masu medijos. Uz āru paustais arodbiedrības viedoklis netika saskaņots ar arodbiedrības biedriem, kā arī arodbiedrības biedriem par pausto viedokli kļuva zināms tikai pēc tā publiskošanas.

Par galveno mērķi arodbiedrības dibināšanai masu medijos Ēriks Pūle norādīja darba samaksas celšanu, kaut arī arodbiedrības dibināšanai primārie mērķi bija pavisam citi, par kuriem viņš aizmirsa jau pirmajā dienā un turpmāk vispār netika pieminēti.

Ļoti apšaubāmi un neglīti izskatījās Ērika Pūles apgalvojumi, ka tieši viņa aktivitāšu rezultātā tiesu darbiniekiem paceltas darba samaksas, salīdzinājumā ar skolotāju, mediķu un pensionāru aktivitātēm. Radās iespaids, ka tiesu darbinieki sarīkoja piketu, mazliet pabļaustījās, valdība nobijās un piešķīra naudu darbinieku algām. Politiskajos gaiteņos jau vairākus gadus iepriekš tika apspriesti problēmjautājumi par tiesu darbinieku darba samaksu un tās celšanu. Minēto apstiprina Tieslietu padomes diskusijas šajā jautājuma gan 2014., gan 2015., gan 2016.gadā (krietni pirms arodbiedrības dibināšanas un piketa).

Interesantākais sekoja pagājušā gada septembrī - oktobrī, kad tika izvirzītas idejas par arodbiedrību apvienošanu, poti, Latvijas tiesu sistēmas un tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku arodbiedrību (turpmāk – vēsturiskā arodbiedrība) pievienot Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrībai (turpmāk - lielā arodbiedrība).

Saistībā ar minēto apvienošanos arodbiedrības biedriem e-pastos tika izsūtīts paziņojums par biedru kopsapulci 14.oktobrī, kad tiks lemts par arodbiedrību apvienošanu (tajā brīdī arodbiedrības vadītājam šķita, ka šī jautājuma izlemšana ietilpst biedru kompetencē).

Pēc neilga laika tika izsūtīta jauna ziņa, ka kopsapulce tomēr nenotiks. Vienlaicīgi ar ziņu par sapulces atcelšanu Ēriks Pūle paziņoja, ka apvienošanās process būs sarežģīts un ilgstošs, līdz ar ko “viņi” ir izlēmuši iet citu ceļu un izveidot neatkarīgu apakšnozari lielajā arodbiedrībā. Tāpat Ēriks Pūle informēja, ka viņš pārcels visus biedrus uz jauno apakšnozari, biedriem būs tikai jāuzraksta iesniegumi.

Ērika Pūles Facebook profilā oktobra vidū parādījās fotogrāfijas, kurās redzams, ka lielās arodbiedrības priekšsēdētājs Andrejs Jirgensons pasniedz Ērikam Pūlem apliecību par lielās arodbiedrības apakšnozares izveidošanu, kuras vadītājs, protams, ir Ēriks Pūle. Savā profilā Ēriks Pūle sāka piesavināties lielās arodbiedrības nopelnus darba strīdos.

Kā vēlāk noskaidrojās, daži vēsturiskās arodbiedrības biedri parakstīja kādu mistisku protokolu, ar kuru it kā tika nodibināta lielās arodbiedrības apakšnozare - Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības Tieslietu nozares arodorganizācija.

Konkrētajā gadījumā lielās arodbiedrības apakšnozares dibināšana nebija tiesiska šādu apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar vēsturiskās arodbiedrības statūtu 6. un 7.pantu arodbiedrības lēmējinstitūcija ir Arodbiedrības biedru kopsapulce jeb Kongress, tikai Kongress var pieņemt lēmumus par Arodbiedrības nosaukumu, par Arodbiedrības reorganizēšanu un/vai darbības izbeigšanu. Kā jau iepriekš tika minēts, Arodbiedrības biedru kopsapulce nenotika, un jautājums par arodbiedrību apvienošanu, reorganizēšanu vai darbības izbeigšanu netika lemts.

Lielās arodbiedrības statūti paredz, ka primārā arodbiedrības organizācija ir arodbiedrības uzbūves pamatvienība (statūtu 78.pants).

Saskaņā ar statūtu 80.pantu trīs arodbiedrības biedriem ir tiesības noturēt dibināšanas sapulci un izveidot primāro arodbiedrības organizāciju.

Lēmumu par arodbiedrības organizācijas izveidošanu, pārveidošanu un likvidēšanu pieņem arodbiedrības organizācijas biedru sapulce (81.pants).

Katru arodbiedrības organizāciju ņem uzskaitē arodbiedrības valde un izsniedz tai reģistrācijas apliecību (82.pants).

Savukārt saskaņā ar lielās arodbiedrības statūtiem, lai kļūtu par tās biedru, ir nepieciešams iesniegums par iestāšanos, kā arī biedru naudas maksājums. Iestāšanās datums ir arodbiedrības biedru naudas pārskaitījuma datums (statūtu 11.pants).

Nepārprotami lielās arodbiedrības statūti paredz biedru tiesības dibināt apakšnozares, taču, lai dibinātu šīs apakšnozares, dibinātājiem ir jābūt arodbiedrības biedriem.

Pēc mūsu rīcībā esošajām ziņām, Ēriks Pūle biedru naudas maksājumu veicis 2016.gada decembra otrajā dekādē (tātad lielās arodbiedrības biedra statuss iegūts ar maksājuma veikšanas datumu). Lielās arodbiedrības apakšnozares izveidošanas brīdī Ēriks Pūle nebija lielās arodbiedrības biedrs, jo biedru naudas maksājums veikts divus mēnešus pēc apakšnozares izveidošanas.

Arī pārējās personas, kuras parakstīja protokolu, ar kuru it kā tika nodibināta lielās arodbiedrības apakšnozare, nebija lielās arodbiedrības biedri. Uz protokola parakstīšanas dienu šīs personas bija vēsturiskās arodbiedrības biedri. Viens no šiem biedriem līdz pat 2017.gada martam nebija veicis nevienu biedru naudas maksājumu, tātad nebija arī vēsturiskās arodbiedrības biedrs (ja nav veikts biedru naudas maksājums trīs mēnešus, persona tiek izslēgta no arodbiedrības). Lielās arodbiedrības apakšnozari ir tiesīgi izveidot tikai lielās arodbiedrības biedri.

No minētā izriet, ka Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības Tieslietu nozares arodorganizācija ir izveidota, neievērojot lielās arodbiedrības statūtus. Šāda arodbiedrība faktiski neeksistē. Apstāklis, ka Ēriks Pūle un pārējās personas, kuras parakstīja protokolu, reģistrācijas brīdī nebija arodbiedrības biedri, automātiski anulē primārās organizācijas “LVIPUFDA Tieslietu nozarē strādājošo organizācija” reģistrācijas apliecību saistībā ar rupjiem Statūtu pārkāpumiem reģistrācijas brīdī (11.,82.pants).

Uz šo problēmu tika vērsta lielās arodbiedrības priekšsēdētāja Andreja Jirgensona uzmanība, taču priekšsēdētājs šos apstākļus ignorēja un nostājās Ērika Pūles pusē.

2016.gada 18.oktobrī vēsturiskās arodbiedrības biedriem tika izsūtītas e-pasta vēstules par apvienošanās procesa pabeigšanu, kaut arī iepriekš Ēriks Pūle izsūtīja e-pasta vēstules, kurās norādīja, ka apvienošanās netiks veikta, jo tā ir pārāk sarežģīta un laikietilpīga.

Pēc lielās arodbiedrības apakšnozares apliecības saņemšanas Ēriks Pūle informēja arodbiedrības biedrus par iesniegumu aizpildīšanu, lai varētu pāriet uz lielās arodbiedrības apakšnozari. Tāpat Ēriks Pūle norādīja, ka kandidāti tiks uzņemti uzreiz pēc iesnieguma iesniegšanas arodbiedrībai.

2016.gada 26.oktobrī Ēriks Pūle informēja vecās arodbiedrības biedrus, ka kopumā jaunajā arodbiedrībā ir iestājušies (iesnieguši iesniegumus) 89% no aktīvajiem biedriem jeb 111 biedri. Vēl 2017.gada martā biedru iesniegumi nebija iesniegti lielajā arodbiedrībā (iesniegumi tikuši nozaudēti).

Kad cilvēki zvanīja Andrejam Jirgensonam, tika izdomātas visādas atrunas attiecībā uz pazudušajiem iesniegumiem. Līdz pat šim brīdim nav ziņu par šo iesniegumu likteni un šo iesniegumu autoru statusu arodbiedrībā. Arodbiedrība nevar identificēt biedru naudas maksātājus, jo tās rīcībā nav nekādu ziņu par personu.

Neatkarīgi no tā, ka oktobrī tika nodibināta it kā lielās arodbiedrības apakšnozare, tikai decembrī vēsturiskās arodbiedrības biedriem tika paziņots par lielās arodbiedrības norēķinu kontu, uz kuru veicami biedru naudas maksājumi. 2016.gada oktobrī biedriem tika izsūtītas e-pasta vēstules, ka sakarā ar to, ka vēl turpinās iesniegumu iesūtīšana apvienotajā arodbiedrībā, biedru naudu skaita pa vecam. Tātad vēl divus mēnešus biedu nauda tika skaitīta uz vēsturiskās arodbiedrības kontu.

Kur un kādiem mērķiem šī biedru nauda tika izlietota, nav zināms. Vēl apšaubāmāku šīs naudas likteni padara fakts, ka vēsturiskajai arodbiedrībai ir izveidojies nodokļu parāds kopš 2016.gada 7.novembra. Tādējādi izriet, ka līdz ar “apvienošanos” vēsturiskā arodbiedrība nav veikusi nodokļu maksājumus, bet biedru naudu ir iekasējusi.

Saskaņā ar VID datiem uz 2017.gada 7.maiju nodokļu maksātājam "Latvijas tiesu sistēmas un tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku arodbiedrība 40008247745" ir VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds 166.60 euro apmērā (https://www6.vid.gov.lv/VID_PDB/NPAR/).

2017.gada martā daži Ērika Pūles vadītās lielās arodbiedrības apakšnozares biedri vērsās lielajā arodbiedrībā ar iesniegumu par 5 arodbiedrības biedru (kuriem nav nekāda sakara ar šo apakšnozari) izslēgšanu no lielās arodbiedrības. Lielākā daļa no šīm iesniegumu parakstījušām personām ir juristi, tajā skaitā Ēriks Pūle ir pabeidzis Latvijas Universitātē maģistrantūru tiesību zinātnēs. Kā izslēgšanas iemesls minēts, ka šie 5 biedri ir nodibinājuši savu apakšnozari lielajā arodbiedrībā. Šiem 5 arodbiedrības biedriem nav norādīti ne vārdi, ne uzvārdi, ne amati. Līdz ar to nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem izvēlēties šos 5 izslēdzamos biedrus (pēc vecuma, amata, dzimuma). Ērika Pūles vadībā lielās arodbiedrības apakšnozares daži biedri parakstījuši iesniegumu, kurā nav iespējams identificēt 5 izslēdzamos biedrus. Kā arī pamatojums norādīts statūtos atļautas darbības - nodibinājuši savu apakšnozari lielajā arodbiedrībā. Minēto iesniegumu kopumā parakstījušas dažas tiesu sistēmā strādājošas personas, no kurām vismaz četras personas nekad nav maksājušas biedru naudu nevienā no arodbiedrībām un neskaitās tās biedri.

No minētās situācijas izriet, ka Ēriks Pūle savu arodbiedrībā ieņemamo statusu ir izmantojis politiskā tēla izveidei, atpazīstamībai, ko apstiprina viņa kandidatūras izvirzīšana Saskaņā ar Nr.40.

Tāpat Ēriks Pūle veicis biedru naudas iekasēšanu divus mēnešus vēsturiskajā arodbiedrībā laikā, kad it kā jau tikusi nodibināta lielās arodbiedrības apakšnozare.

Fakts, ka, nodibinot primārās organizācijas “LVIPUFDA Tieslietu nozarē strādājošo organizāciju”, reģistrācijas brīdī Ēriks Pūle nebija lielās arodbiedrības biedrs, automātiski anulē primārās organizācijas reģistrācijas apliecību, saistībā ar rupjiem statūtu pārkāpumiem reģistrācijas brīdī (kā arī turpmākās darbības šajā apakšnozarē nav tiesiskas).

Nozaudējis biedru iesniegumus par pāreju no vienas arodbiedrības otrā.

Vēsturiskajai arodbiedrībai izveidojies nodokļu parāds, ko Ēriks Pūle nav centies dzēst no vēsturiskajā arodbiedrībā divu mēnešu laikā iekasētas biedru naudas.

Šis raksts tapis nolūkā aizsargāt tiesu sistēmā strādājošo tiesības un intereses – zināt par arodbiedrību un tās statusu.

Arī personām, kurām vēlēšanu karstumā radīsies vēlme ielikt krustiņu Ērikam Pūlem, vajadzētu padomāt, vai vēlas balsot par cilvēku, kurš savās darbībās ir juridiski nekorekts, iesāktos darbus pamet nepabeigtus, sastrādā nodokļu parādus.

Izskatās, ka Ēriks Pūle ir klasiskais politiķis daudzsolītājs. Sākumā sola, bet nekad neko neizdara līdz galam. Vai mums ir vajadzīgs šāds politiķis?

Foto no nra.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latviskās nelietības zvaigžņu stunda

FotoTas viss, kas 2019.gada decembra vidū notiek ar un ap Lembergu, noteikti ir kārtējā tipiski latviskā nelietība divos virzienos: 1) verdziska kalpošana ASV interesēm un 2) zemiski agresīva vēršanās pret gudru tautieti, nelietīgi izmantojot zināmus apstākļus.
Lasīt visu...

12

Draud Kariņa un Bordāna ostu apvērsums

FotoJau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.
Lasīt visu...

21

No LNT ziņām atvadoties

FotoDecembra pašā sākumā apcerīgi un mazliet skumīgās noskaņās atvadījāmies no LNT ziņām. Arī man bija tāda kā savāda sajūta – nu kā var beigties kaut kas tāds, kas šķities vienmēr klātesošs? Nozīmīgās pārmaiņas Latvijas mediju telpā gan bija izziņotas jau kādu brīdi iepriekš ar sekojošo neizbēgamo ņemšanos par to, kā tā drīkst, vai vispār drīkst un kur skatās policija NEPLP!
Lasīt visu...

21

Mēs, Rīgas līga, atbalstām lēmumu par Rīgas domes atlaišanu

Foto6. decembrī VARAM ministrs paziņoja, ka ir lēmis rosināt Rīgas domes atlaišanu. Šo lēmumu, visticamāk, atbalstīs arī Saeima. Iznākums šādā gadījumā būs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas jau nākamā gada sākumā.
Lasīt visu...

6

Spriņģes idejas sasaucas ar Gēbelsa propagandu par rases tīrību

Foto17. novembrī, diskutējot sociālajā tīklā Twitter, žurnāliste Inga Spriņģe izteicās, ka iedzīvotāji, kuri parakstās par Saeimas atlaišanu ir “stulbeņi” (stupid people) un “idioti”, turklāt piebilda, ka šādi cilvēki “nav spējīgi uz pašorganizēšanos, un viņus parasti kāds vada”.
Lasīt visu...

6

Rīgas dome bija atlaižama jau šā gada sākumā līdz ar Gerharda iesniegto likumprojektu

FotoRīgas domes atlaišana tika iniciēta jau šā gada sākumā, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vadīja Kaspars Gerhards. Likumprojekts tika precizētā redakcijā iesniegts tā laika premjerministram lemšanai par dokumenta tālāko virzību. Diemžēl nekādas tālākās darbības nesekoja, līdz ar to secināms, ka Rīgas domes atlaišanas likumprojekts vēl pat šodien guļ kādā valdības mājas plauktā vai atvilktnē.
Lasīt visu...

21

Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet arī neatbilstoša sabiedrības interesēm

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādāts likumprojekts par Rīgas domes (RD) atlaišanu. Jaunās RD vēlēšanu datums likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februārī, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts. Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz RD iecelt pagaidu administrāciju.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: novembra beigas

Foto25.novembrī Rīgas medijos bija lasāma atraktīva (piesaistoša, pievilcīga, vilinoša) ziņa: “Valsts prezidentam Egilam Levitam ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu būtu jāvienojas par Latvijas izdevumu aizsardzībai samazināšanu, lai nodrošinātu finansējumu mediķu atalgojumam, aģentūrai LETA norādīja partijas “Saskaņa” līderis Jānis Urbanovičs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Svētā inkvizīcija

Attieksmi pret Svēto inkvizīciju šis rakstiņš lasītāja uzskatos var mainīt tikai tad, ja godīgi atbildēsi uz manu jautājumu: vai tici maģijai? Vai tici, ka...

Foto

Jāsaprot, ka pārsvarā visas runas par 3A varu ir tukša vāvuļošana

Šķēle, kā varam nojaust, pēc Sorosam kalpojošo mediju domām, ir visuvarens, visuresošs un visuredzošs. Kā...

Foto

Vai ir vērts vākt parakstus 13. Saeimas atlaišanas ierosināšanai?

Uz šo jautājumu ir jāatbild katram Latvijas vēlētājam pašam. 13. Saeimā tika ievēlēti vairāk nekā 60 jaunu,...

Foto

Ticība rituāla spēkam

«Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu. Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un...

Foto

Rīgas administratīvajā teritorijā neviens nav atcēlis veco labo principu, ka demokrātija ir kompromisu māksla

29.novembrī atkal notika otra lielākā valsts politiskā kuģa pašūpināšana, izvēloties otro Rīgas...

Foto

Demogrāfijas bums un tumsonības bums

Rietumu civilizācijā tēma par demogrāfijas straujo kāpumu un tumsonības straujo kāpumu ir ļoti svarīga. Abi bumi ļoti pamatīgi atsaucas uz Rietumu...

Foto

Runājiet bez bufera

Šā gada 20. novembrī LTV Panorāmā bija īsa intervija ar mūsu amatpersonu Eiropas Komisijā....

Foto

Nacionālā apvienība ir latviešu nacionālisti šī vārda labākajā nozīmē

Nacionālā apvienība (NA) ir kā dadzis acīs daudziem. Gan tiem, kas vēlētos Latvijā ievest lēto darbaspēku un...

Foto

Nevajag mācīt un apstulbot

Nevajag mani mācīt, cik amorāli ir atlaiJst Saeimu! Neuzķeršos! Tas, ka manu viedokli valkā arī kāds gramatiku vāji zinošs savādnieks, tautvaldību neizprotošs...

Foto

Sašutuma ventīlis “Atlajst Sajmu!”

Es arī esmu sašutis. Mūsu sabiedriski politiskās (elites) barvežu bezkaunības un alkatības kokteilis tiešām spridzina, un neredzēti straujā parakstu vākšana par iniciatīvu Saeimas atlaišanai...

Foto

Ierēdņi demonstrē augstāko pilotāžu, kā NEVAJADZĒTU rakstīt likumu grozījumus

Situācijas neizpratne, slinkums, vienaldzība vai lobijs? To rādīs laiks. Neievērojot elementārākos juridiskās tehnikas principus, Veterinārmedicīnas likumā faktiski tiek...

Foto

Gļēvulības anatomija. Tārpi zupā. Latvijas politiķu bezkaunības un cinisma virsotnes

Pirms divpadsmit gadiem - 2007. gada 16. novembrī, tieši pirms svētkiem, politoloģe Vita Matīsa rakstīja par...

Foto

Sistēma un opozīcija

Cilvēku dzīvē ļoti svarīga loma ir prasmei lietas un parādības interpretēt sistēmiski. Ne katram cilvēkam mēdz būt tāda prasme. Ne katra cilvēka prāts...

Foto

Levita jaunvārdi un to tulkojums

Levita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums,...

Foto

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

Sakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu...

Foto

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

Zinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz...

Foto

Atlajst sajmu?

Es ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas,...

Foto

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

Kur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa....