Iesaki rakstu: 
Tiem, kuri vēlas ietekmēt Valsts prezidenta vēlēšanu rezultātu, par to jāspēj pārliecināt patlaban ietekmīgāko Latvijas politikas spēlētāju Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Iespējams, tādēļ pēdējās nedēļās saskaņošanai šaurā lokā izliktie nu jau divi atšķirīgie saraksti ar kopumā pieciem uzvārdiem dažādās kombinācijās neoficiāli tiek saukti par „Lemberga īso listi” jeb reālākajiem kandidātiem.
Pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera trešdienas negaidītais paziņojums par gatavību kandidēt uz otro termiņu visvairāk varētu jaukt kārtis tiem apvienības Vienotība politiķiem, kuri prezidenta krēslā varbūt saredz sevi. Līdz ar šo paziņojumu tiek gaidīta vispirms valdošā politiskā spēka atbilde, vai tas atbalstīs Zatleru.
Pirmajai saskaņošanai kopumā tikuši izvilkti divi saraksti ar uzvārdiem, kas politikas kuluāros nosaukti par Lemberga vēlmju sarakstiem. Pirmajā figurējuši zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), bijušais Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (Latvijai un Ventspilij), pašreizējā Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa (Vienotība), Valsts kontroliere Inguna Sudraba un vides un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS). Otrajā šī saraksta variantā Vējoņa vairs nav, toties parādījies bijušā ārlietu ministra, tagad Latvijas vēstnieka NATO Māra Riekstiņa (TP) vārds. Minētie uzvārdi Pietiek saukti tieši šādā secībā.
Uzkrītoši, ka pārsvarā saraksti sastāv no politiskiem uzvārdiem, tikai izņemot Sudrabu. Pieredze no iepriekšējām prezidenta vēlēšanām rāda, ka tik savlaicīgi pirms balsojuma nopludināti kandidātu uzvārdi parasti nav īstie – potenciāli ievēlamie kandidāti parādās maksimāli tuvu balsojuma brīdim. Tas, ka par apspriestajiem uzvārdiem vismaz neoficiāli gatavi runāt politiķi, kuriem tie piedāvāti apsvēršanai, savukārt rāda, ka viņi nav gatavi kādu no tiem atbalstīt un vēlas vienoties par alternatīvu.
Kā reālākais no „īsā saraksta” tiek uzskatīts Daudze. Ventspils biznesa aprindās, kur satiekas Lemberga un Saskaņas centra ilggadējā sponsora Oļega Stepanova intereses, pēdējās dienās jau izskanējis, ka vienošanās ir panākta – Daudze tiks ievēlēts prezidenta amatā ar ZZS un SC balsīm, Saskaņai ļaujot nonākt valdībā.
Pats Daudze no komentāriem atteicās, lakoniski norādot, ka nav iespējams runāt par kandidēšanu, ja oficiāli šāds jautājums nav izvirzīts. No sarunām ar atsevišķiem ZZS frakcijas pārstāvjiem rodas iespaids, ka vairums nebūtu ar mieru tagad balsot par Zatleru, bet Daudze tiek uzskatīts par vēlamāko kandidātu, ja tāds prezidenta amatam tiktu izvirzīts no pašu zaļo zemnieku vidus. Dzirdēts arī viedoklis, ka Daudze varētu nebūt ērts Lembergam prezidenta krēslā, jo acīm redzamā saikne ar viņa partiju radīšot aizdomas par katru šī politiskā prezidenta soli, sasienot viņa rokas. SC līderis Saeimā Jānis Urbanovičs no šādām versijām norobežojas, Pietiek uzsverot, ka Saskaņai būs savs prezidenta kandidāts.
Kāds Lembergam tuvu stāvošs avots Pietiek uzsvēra, ka šāds scenārijs ir iespējams, bet nenozīmē, ka uzreiz pēc prezidenta vēlēšanām gaidāma valdības maiņa. Tā tiek prognozēta uz laiku, kad koalīcijai būs jāvienojas par 2012. gada budžetu, jo zaļie zemnieki nebūtu gatavi atbalstīt pensiju samazināšanu. Šis un vairāki citi avoti ir uzsvēruši – pat valdībai krītot un paplašinoties koalīcijai, visticamāk, par premjeru tiktu virzīts Dombrovskis, jo „būtu neprāts atstāt Vienotību opozīcijā, mēs jau redzējām, ar ko tas beidzās Kalvītim – ar lietussargu revolūciju pie Saeimas”. No atsevišķiem avotiem Vienotībā dzirdēts, ka šī apvienība spētu norīt daudzus krupjus tik ilgi, kamēr Dombrovskis paliek premjers, - arī Lemberga prezidenta ievēlēšanu ar SC balsīm.
Tas, ka Zatlers trešdien negaidīti paziņoja par gatavību kandidēt uz otro pilnvaru termiņu, ir sarežģījis situāciju tiem Vienotības politiķiem, kuri šajā amatā, iespējams, saredzēja sevi vai vēlētos pacīnīties par kāda pašu izvirzīta neitrāla kandidāta ievēlēšanu. Pietiek zināms, ka atsevišķu partijas biedru neapmierinātību izraisījis premjera Valda Dombrovska netieši sniegtais atbalsts Zatleram, kas izpaudies, premjeram stāvot līdzās prezidentam brīdī, kad viņš sniedza šo paziņojumu. Rīgas pils, iespējams, lielāku atbalstu sajūt no tā Vienotības varas centra, kas veidojas ap Dombrovski, nevis Saeimas priekšsēdētāju Āboltiņu. Kāds Vienotības redzams politiķis Āboltiņas atrašanos Lemberga apspriestajā prezidenta kandidātu sarakstā Pietiek neoficiāli skaidroja ar politiķes ambīcijām un kontaktu, kas viņai izveidojies ar Lembergu, kopš Vienotība ir koalīcijā ar ZZS. Šis politiķis tomēr pauda neticību, ka viņa būtu gatava uz kādiem darījumiem ar smagos noziegumos apsūdzēto Ventspils mēru.
Dūklava parādīšanās prezidenta kandidātu sarakstā tiek skaidrota ar viņa zemniecisko saimnieka tēlu, kas atbilst noteiktas sabiedrības daļas priekšstatā par to, kādam būtu jābūt prezidentam. Tomēr kāda amatpersona atgādināja, ka Satversme prezidentam uzliek pienākumu reprezentēt valsti starptautiski, kas Dūklavam sagādātu raizes, jo vienīgā svešvaloda, kuru viņš pārvalda, ir krievu valoda. Tas, ka pēdējo dienu laikā no saraksta pazudis Vējoņa vārds, neoficiāli tiek skaidrots ar apsvērumu, ka viņa tēls neatbilst prezidenta profilam, izvirzītājiem būtu grūti pamatot viņa atšķirību un priekšrocības salīdzinājumā ar Zatleru, kā arī Vējonis jau ilgstoši tiek minēts drīzāk kā ZZS iespējamais premjera kandidāts.
Lai gan Tautas partijas (TP) līderis Andris Šķēle trešdien žurnālistiem teica, ka apvienības Par labu Latviju frakcija varētu atbalstīt Zatleru, neoficiāli no informētiem avotiem dzirdēts, ka Šķēle ir patiesi centies Lembergu pārliecināt, ka Riekstiņš būtu laba kompromisa kandidatūra. Riekstiņš Pietiek norādīja, ka nav par to informēts, bet, ja viņa vārds ticis politiskajās konsultācijās minēts, tas noticis bez viņa ziņas. Nopludinātos kandidātu vārdus Riekstiņš vērtē kā „dūmu aizsegu”. No avotiem Lembergam tuvu politiķu lokā Pietiek zināms, ka Riekstiņa kandidatūra tomēr netiek vērtēta kā reāla, jo būtu grūti pamatot, kāpēc par prezidentu tiek ievēlēts politisko ietekmi zaudējušas partijas pārstāvis. „Tad tas izskatītos pēc tīra politiskā tirgus, ko būtu grūti pamatot,” atzina kāds par sarunām informēts politiķis. Vēl dzirdēts arguments, ka Lembergs, lai arī ieklausās Šķēles viedoklī, nav ieinteresēts reanimēt viņa politisko ietekmi, palīdzot ievēlēt prezidenta amatā TP kandidātu. Kāds no Saeimā pārstāvēto partiju līderiem Pietiek arī izteicās, ka Šķēles aizstāvētais kompromisa kandidāts ir Valsts kontroliere Sudraba, par kuru Lembergam esot bažas, ka viņa būtu grūti kontrolējama.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
