Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar Krievijas gāzes tirgotāju, bijušo VDK štata darbinieku Juri Savicki saistītām personām nav izdevies panākt, lai tiktu izbeigts kriminālprocess, kas 2017. gadā tika sākts par tagad Savicka rīcībā nonākušo Arēnas Rīga kapitāldaļu izkrāpšanu uzņēmējam Igoram Ivanovam laikā, kad tas atradās apcietinājumā. Lai gan Kriminālpolicijā kriminālprocess pagājušā gada 1. oktobrī ir ticis izbeigts, šā gada 25. janvārī tas atjaunots ar Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurores Viktorijas Opincānes lēmumu.

Kriminālprocess tika sākts saistībā ar 35% SIA Arēna Rīga kapitāldaļu izkrāpšanu Ivanovam laikā, kad viņš atradās apcietinājumā, un šīs vismaz sešus miljonus eiro vērtās kapitāldaļas bija arestētas kā ar kriminālprocesu saistīta manta, kas iegūta noziedzīgā ceļā.

Kriminālprocess tika sākts pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas par „iespējamu krāpšanas faktu no iespējams, Genadija Bondarika puses, viltojot dokumentus par Ivanovam piederošo SIA Arēna Rīga kapitāldaļu atsavināšanu, un zvērinātas notāres puses, izsniedzot viltotu universālpilnvaru pārstāvēt un brīvi rīkoties ar Ivanovam piederošo mantu”. Savukārt pats Ivanovs 2017. gada 6. jūnijā šī kriminālprocesa ietvaros tika atzīts par cietušo.

Pietiek rīcībā esošie dokumenti, kas bija pamatā kriminālprocesa sākšanai, rādīja, ka 2008. gada marta sākumā notikusī Ivanovam piederējušo Arēnas Rīga 35% kapitāldaļu pāriešana Bondarika īpašumā ir notikusi, izmantojot primitīvu shēmu, kuras pamatā, iespējams, bijis aprēķins, ka Ivanovs no cietuma nekad neiznāks un nekādas pretenzijas neizvirzīs.

Savukārt pēc tam izrādījās, ka ar Ivanova 35% kapitāldaļu viņa kompanjonam ir bijis par maz: pēc atbrīvošanas no cietuma Ivanovs bija konstatējis, ka ir notikusi arī viņa sievai Ellai Ivanovai (par viņas slepkavības organizēšanu Ivanovs tika notiesāts, taču šī lieta līdz galam joprojām nav skaidra) piederējušo 15% Arēnas Rīga kapitāldaļu izkrāpšana.

Saskaņā ar Ivanova iesniegumā izklāstīto notikumu secību 2006. gada 11. decembrī viņš bija iegādājies no SIA Merks 100% SIA Arēna Rīga kapitāldaļu un ar savu tālaika biznesa partneri Bondariku vienojies, ka tas iegādāsies 50% šo kapitāldaļu, par tām norēķinoties gada laikā.

Ievērojot Bondarika vēlmi, pa 25% kapitāldaļu 2006. gada 13. decembrī tikušas pārrakstītas Bondarikam un viņa sievai Jeļenai Bondarikai. Savukārt divas dienas vēlāk viņš ar savu sievu Ellu Ivanovu vienojies, ka uz viņas vārda pārraksta 15% SIA Arēna Rīga kapitāldaļu.

Tikai pēc atbrīvošanas no cietuma 2017. gada maijā Ivanovs uzzinājis, ka jau 2007. gada 18. jūnijā ir tikusi noformēta viņa sievai piederējušo 15% kapitāldaļu atsavināšana.

Šīs kapitāldaļas pārņēmusi SIA Arēna Invests, kuras vienīgais īpašnieks ir Kiprā reģistrēts uzņēmums Grantox Consult Limited. Šajā laikā SIA piederējusi Remam Razumam, kurš vienlaikus bijis arī ārzonas uzņēmuma Grantox pārstāvis.

Taču patiesībā, „kā saprotams no Uzņēmumu reģistrā pieejamā informācijas, tad Kiprā reģistrētā uzņēmuma Grantox Consult Limited, kurš ir vienīgais SIA Arēna Invests dalībnieks, patiesā labuma guvējs ir Genadijs Bondariks un Jeļena Bondarika”, iesniegumā policijai norādījis Ivanovs.

Savukārt izmaiņas Arēnas Rīga dalībnieku reģistrā, kā iesniegumā policijai minējis Ivanovs, ir tikušas viltotas tikpat primitīvi kā dažus mēnešus vēlāk notikusī viņa paša kapitāldaļu nonākšana Bondarika īpašumā:

„Par Ellai Ivanovai piederošo 15% SIA Arēna Rīga kapitāldaļu atsavināšanu varu norādīt, ka 2007. gada 18. jūnijā es, Igors Ivanovs, neesmu piedalījies un neesmu parakstījis SIA Arēna Rīga Dalībnieku reģistru, no kura redzams, ka Ella Ivanova atsavina kapitāldaļas SIA Arēna Invests.

Tāpat varu norādīt, ka uz šī 2007. gada 18.jūnija dalībnieku reģistra izpildītais paraksts Igora Ivanova vietā nav mans - uzskatu, ka paraksts ir viltots. Tāpat apšaubu, ka uz šī Dalībnieku reģistra esošo parakstu būtu izpildījusi arī Ella Ivanova, līdz ar to uzskatu, ka Ellai Ivanovai piederošie 15% SIA Arēna Rīga kapitāldaļu ir izkrāptas.”

Šādā veidā līdz ar Ivanova aizturēšanu un apcietināšanu aizdomās par sievas slepkavības organizēšanu Bondariku ģimenes kontrolē nonākuši jau visi 100% Arēnas Rīga kapitāldaļu, dodot iespēju viņiem tālāk pārdot visu uzņēmumu, norādīts iesniegumā policijai.

Paša Ivanova „atbrīvošana” no Arēnas Rīga kapitāldaļām bija notikusi dažus mēnešus vēlāk, kad Ivanovs aizdomās par sievas slepkavības organizēšanu tika aizturēts un divas dienas pavadīja iepriekšējās aizturēšanas izolatorā, no kurienes tika konvojēts uz tiesu un tad oficiāli apcietināts.

Taču dokumenti, kuri tika iesniegti Uzņēmumu reģistram, liecināja, ka dienu pēc aizturēšanas – tātad laikā, kad atradās izolatorā – Ivanovs it kā esot parakstījis Arēnas Rīga pamatkapitāla daļu pirkuma līgumu, tās pārdodot Bondarikam par 6,17 miljoniem eiro.

„No kriminālprocesa materiāliem izriet, ka 2008. gada 4. martā Igors Ivanovs nav parakstījis un nevarēja parakstīt SIA Arēna Rīga pamatkapitāla daļu pirkuma līgumu saskaņā ar kriminālprocesā veiktajām procesuālajām darbībām, kas tika veiktas no 2008. gada 3. marta līdz 2008. gada 5. martam,” – tā šis fakts aprakstīts Valsts policijas 2017. gada 3. jūlija lēmumā par aresta uzlikšanu Arēnas Rīga kapitāldaļām, ko apstiprinājusi izmeklēšanas tiesnese.

Turklāt tie nav vienīgi īpatnie fakti saistībā ar šo pirkuma līgumu: šķietamais Ivanova liktais paraksts zem līguma izskatās pilnīgi citāds nekā citos viņa patiešām parakstītos dokumentos, bet līgumā minētie 6,17 miljoni eiro, kas Bondarikam uz Ivanova bankas kontu bija jāpārskaita 30 dienu laikā, nav pārskaitīti vēl pašlaik.

Dokumenti rāda, ka tikpat veikli Ivanovs ticis „atbrīvots” arī no citiem īpašumiem, un arī šajos darījumos saskatāmas līdzīgas „dīvainības”.

Kriminālprocesa materiālos atrodas arī universālpilnvara, ko Ivanovs pie notāres Ingunas Bobrovskas par labu Bondarikam it kā apstiprinājis 2007. gada 18. jūnijā. Taču... vienlaikus šajos materiālos ir arī apliecinājums, ka no 12. līdz 19. jūnijam Ivanovs atradies Čehijas Republikā.

Turklāt šīs pašas oficiāli apstiprinātās pilnvaras apakšā ir redzams apliecinājums, ka 2007. gada 22. martā no tās esot izsniegts pirmais izraksts. Tiesa, kā jau minēts, pati pilnvara oficiāli izsniegta gandrīz trīs mēnešus vēlāk – 18. jūnijā.

Tomēr, neraugoties uz visiem šiem faktiem, pagājušā gada oktobra sākumā kriminālprocess tika izbeigts, jo izmeklētāja bija nonākusi pie secinājuma, ka nekāds noziedzīgs nodarījums vispār neesot izdarīts. Tagad prokuratūra šo lēmumu ir atcēlusi, un kriminālprocess ir atjaunots.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...