Sēdi mājās, Pavļut, un spēlē savas klavieres, jo krīzes vadība nav tava stiprā puse!
Kovidupure Daniēla05.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Es zināju, ka veselības aprūpē trūkst speciālistu, īpaši reģionos, bet biju patiesi pārsteigta, ka dažus pakalpojumus cilvēkiem no Bikstiem ir jābrauc saņemt uz Liepāju. Ka cilvēkiem konkrētos aspektos netiek piedāvāti pakalpojumi, kas viņiem pienākas, bet tos nākas pieprasīt un cīnīties, lai saņemtu, – šādu pārmetumu olīti pašreizējā veselības ministrēšanas speciālista Daniela Pavļuta usnēm aizaugušajā veselības dārziņā iemet eksministre Anda Čakša.
Nu, tad paraudzīsimies, kādu veselības nozari pianists Pavļuts atstās savam pēctecim, jo ir jābūt galīgi saspiestam, lai par viņu balsotu vēlreiz. Ja nu vienīgi Pavļutam nav ieceres ar saviem mūziķa dotumiem iet vēl sarežģītākās jomās – kā atomfizika, valsts banka vai, pasarg, Dies, – par ķirurgu.
Mūsu valstī – kā rāda Pavļuts - jau vari būt jebkas ar jebkādu pieredzi. Un vari būt veselības ministrs un vienlaikus pilnīga nulle krīzes vadībā laikā, kad pasauli pārņēmusi pandēmija un medijos lasām tādas ziņas kā “Latvijas iedzīvotājiem ir jāsāk dzīvot ar domu, ka karš noteikti būs”. Tikai nupat Veselības ministrija izsludinājusi konkursu uz vadītāja amatu nozares krīzes vadības nodaļā. Labi vismaz tik daudz Daniels apjēdzis (vai kāds cits vedis pie prāta), ka krīze nav viņa darbības lauks.
Dažas problēmas, kas mūžam paliks uz Daniela kredītiem apkārtās (vismaz tā vēstī viņa deklarācija) sirdsapziņas, – problēmas, kur krīze ne tikai nav risināta, bet ir pat padziļināta:
- Onkoloģijas pacienti ir šausmās un iespiesti stūrī. Jā, tieši tā rakstā “Cīņa caur elli, lai dzīvotu” formulē DELFI: “Iespiesti stūrī. Tā jūtas onkoloģiskie pacienti, uzzinot, ka viņu dzīve karājas mata galā, ja viņu audzēja formas ārstēšanai nepieciešamās zāles nav iekļautas valsts kompensējamo zāļo sarakstā.”
- Valsts iepērk par miljoniem bezjēdzīgi neizlietotas vakcīnas, ko nogrūž tālāk sadraudzības valstīm, piemēram, Nikaragvai.
- Kad ārā kovids ārdās teju tikpat traki kā tad, kad dzīvojām kā koncentrācijas lēģerī, mums Daniels paziņo par brīvlaišanu. Pietiek ar vien dažiem gadiem izčakarētu biznesu, mājsēdē sadragātu bērnu un vecāku psihi un maksājumiem mistiskiem servisiem koviddigitalizācijas sakarā?
- Un kā ar Covid zālēm, kuras tika solītas janvārī? Profesors Kalviņš izteicies publiski, ka attiecībā uz Covid-19 esot vismaz vienas zāles – Paxlovid, ko izstrādājis Pfizer. Tās esot atļautas lietošanai gan Eiropā, gan Amerikā. Bet diemžēl Latvijā tās neesot pieejamas. Kamēr ASV prezidenta Baidena sieva no Covid 19 ārstējoties ar tieši šīm zālēm. Tas jau sāk izskatīties pēc šķirošanas kastās (kā Indijā): augstākstāvošai kastai - amerikāņiem zāles ir pieejamas, bet mūsu ministrs par šādu zāļu pieejamību Latvijas plebejiem klusē. Lai gan Latvijas Vēstnesī publicētā informācija liecina, ka finansējums šogad Paxlovid zāļu iegādei esot rezervēts 3 724 000 EUR apmērā. Kam tās būs pieejamas? Tikai Ministru kabinetam?
- Kad nozarē ir ārprātīgs speciālistu trūkums, nāk vēl ārprātīgāks vēlēšanu apsolījums – bezmaksas anestēzija dzemdētājām. Tas nekas, ka nav speciālistu, kas anestēziju ievada...
- Psihiskās veselības joma ir uz bezdibeņa malas.
Es gan ceru, ka Pavļuts tāpat kā iepriekš pēc šīs ministrēšanas paņems pauzi, jo pats jau ir teicis: «Negribu pārspīlēt savu drāmu, bet jebkuram cilvēkam pēc perioda, kurā ir bijis liels adrenalīns, stress un atbildība, ir, nemāku latviski pateikt, «othodņaks». Iestājas tāds posms, kurā īsti nezini, ko ar sevi iesākt.»
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
