Iesaki rakstu: 
Partijas Vienotība dibināšanai Valkā sestdien ir vairāk simboliska nozīme, lai pirms 17. septembra dotu nepārprotamu signālu vēlētājiem, ka šis ir vienots un spēcīgs politiskais spēks. Tikai nākamajā, jau pēcvēlēšanu laikā - 19. novembrī gaidāmajā kongresā tiks vēlēts partijas priekšsēdētājs un jaunā valde. To, vai Solvitai Āboltiņai tad izdosies kļūt par Vienotības priekšsēdētāju, var ietekmēt vēlētāji, velkot plusus un mīnusus iepretim viņas vārdam Kurzemes sarakstā. Neoficiāli zināms, ka ir iekšējā pretestība, lai Artis Kampars ieņemtu ietekmīgo, par finanšu piesaisti un partijas organizāciju atbildīgā Vienotības ģenerālsekretāra amatu, kā to iecerējis Vienotības varas centrs, kas grupējas ap Āboltiņu.
Tikai pēdējā brīža sarunās tika novērsti šķēršļi Vienotības dibināšanas kongresa gludai norisei. Pilsoniskajai savienībai (PS) gan neizdevās panākt, lai dibināšanas kongresā pieņem papildu dokumentu, kas garantētu, ka politiski svarīgi lēmumi, piemēram, par koalīcijas partneru izvēli tiek pieņemti ar kvalificēto balsu vairākumu (divas trešdaļas + 1 balss) partijas valdē un domē. Panākts kompromiss, ka lēmumus pieņems valde ar vienkāršu balsu vairākumu, bet pirms tam notiks debates partijas domē, kurā pārstāvēti partijas ministri, pašvaldību vadītāji nodaļu pārstāvji, Saeimas un Eiropas Parlamenta deputāti un citi.
No politiķu izteikumiem noprotams, ka domstarpību patiesais iemesls bija ne tik daudz Solvitas Āboltiņas un iepriekš viņas politiskā padomnieka Edgara Jaunupa izteikumi par sadarbību ar Saskaņas centru (SC), ko it kā atbalstot vairākums Vienotības biedru, cik daudz politiskā spēka dažādo varas centru savstarpējā cīņa par to, kādi signāli pirms ārkārtas vēlēšanām tiks raidīti vēlētājiem.
PS vidū dibināšanas kongresa priekšvakarā cirkulēja spekulācijas, ka Āboltiņas izteikumi varētu būt vērsti uz to Vienotības vēlētāju atbiedēšanu, kuri ir nacionālāk noskaņoti un 17. septembrī visticamāk nobalsos par PS kandidātiem Vienotības sarakstos, nevis par Jaunā laika (JL) pārstāvjiem, kuri ir atbalstošāk noskaņoti par koalīciju ar SC. Ja pirms vēlēšanām tiktu pateikts, ka Vienotības koalīcijai ar SC ir zaļā gaisma, būtu risks, ka nacionāli noskaņotais vēlētājs aiziet pie Nacionālās apvienības VL-TB-LNNK, bet no Vienotības tiek ievēlēti vairāk JL un Sabiedrības citai politikai (SCP), mazāk PS kandidāti. Šādi Vienotības frakcija 11. Saeimā riskētu būt mazāka, toties gatavāka dažādiem koalīciju modeļiem.
Izsverot visus "par" un "pret", PS iekšienē tika nolemts, ka, asi reaģējot uz Āboltiņas izteikumiem, no vienas puses tiek apdraudētas Vienotības pozīcijas to vēlētāju acīs, kuri vēlas balsot par spēcīgu, konsolidētu spēku. Bet, no otras puses, PS klusēšana pašlaik varētu tikt iztulkota kā bezierunu piekrišana koalīcijai ar SC jau pēc vēlēšanām, Pietiek skaidroja avoti partijā.
Līdz 19. novembrim, kad nākamais Vienotības kongress ievēlēs partijas priekšsēdētāju un valdi, valdes sastāvs paliks līdzšinējais. Tas nozīmē, ka politiskos lēmumus pēc vēlēšnām 17. septembrī pieņems pašreizējā Vienotības valde, kurā vairākums varētu atbalstīt koalīciju ar SC, kā ceturtdien intervijā laikrakstam Diena izteicās Āboltiņa. Viņa ir pašlaik reālākā kandidāte uz vienotās partijas priekšsēdētāja amatu, lai gan līdz 19. novembrim būs tikai tās pagaidu līdere. Premjers Valdis Dombrovskis, kuru daudzi vēlētos redzēt kā Vienotības priekšsēdētāju, uz šo amatu neraujoties, bet situāciju var ietekmēt vēlēšanu rezultāti, tas, kuram Valsts prezidents uzticēs nākamās valdības sastādīšanu, kā arī Dombrovska nākotnes plāni, kas var saistīties ar starptautisko karjeru.
Tie Vienotības varas centri, kuri nevēlētos, lai partiju vada Āboltiņa, cer, ka argumentus pret to dos vēlētāji, kuri Kurzemes sarakstā, aktīvi velkot plusus un mīnusus iepretim kandidātu vārdiem, varētu parādīt, ka atlaistās Saeimas priekšsēdētājas autoritāte nav pietiekami augsta. Kā trešā un piektā Vienotības Kurzemes sarakstā izliktas nacionāli noskaņotās PS politiķes Janīna Kursīte-Pakule un Anna Seile, par kurām prognozē, ka viņas var apsteigt Āboltiņu, pateicoties vēlētāju vilktiem plusiem un mīnusiem.
Tieši no Āboltiņas ietekmes saglabāšanās būs atkarīgs arī tas, vai realizēsies plāns, ka jaunā partijas valde par Vienotības ģenerālsekretāru varētu ievēlēt pašreizējo ekonomikas ministru Arti Kamparu, kurš iedragātās reputācijas dēļ piekritis Saeimas vēlēšanās nekandidēt. Kampars ir tuvs Āboltiņas līdzgaitnieks. Par ekonomikas ministru arī ir priekšstats kā par personu, kas atrodas par JL "kasieri" dēvētā Edgara Jaunupa ietekmē. Partijas ģenerālsekretārs ir ietekmīga figūra, kas arī ir atbildīga par finanšu piesaisti.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
