Šī ir hitleriska savas tautas pazemošana un nedomāšana ilgtermiņā
Zigurds Lasmanis16.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kad viņdien es atteicu cilvēkam, kam mājās tecēja krāns, pārdot spaini, es apraudājos. Jutos kā vagars koncentrācijas nometnē, kas izdala
Mums Latgalē jau tā iet grūti. Esam kā sociālais centrs, kas viens otru zina un atbalsta. Droši vien, slēdzot veikalu, atlikušos produktus sadalīšu saviem darbiniekiem. Bet ko tālāk. Valstij ir mums jāpalīdz. Vai nu atveriet veikalus un ļaujiet strādāt, vai domājiet par atbalsta programmām mums.
Esmu tikai viens no mazajiem tirgotājiem, kas saskaras ar šādu situāciju. Taču varbūt vēl viss nav zaudēts, un, pievēršot valstsvīru uzmanību, iespējams vēl ko mainīt uz labu. Tāpēc vēršos pie valdības pārstāvjiem ar lūgumu pārskatīt esošos ierobežojumus tirdzniecības sektoram un padomāt par sekām, ko tie drīzumā radīs ekonomikai.
Tas, kas šobrīd notiek valstī, ir spīdzināšanas kampaņa pret tirgotājiem, kas cīnās par izdzīvošanu un daļa jau nonākusi uz bankrota robežas. Ierobežojumi tiek uzstādīti, taču atbalsta mehānismu tirgotājiem nav. Ārkārtas situācijai ieilgstot, iestrēgsim vēl dziļākā purvā, un tirdzniecības sektors iznīks bez valsts atbalsta.
Saprotu, ka valdība žonglē ar sabiedrības veselību un ekonomikas noturēšanu virs ūdens, kas ir visnotaļ sarežģīts uzdevums. Katram no mums ir pienākums rūpēties par to, lai mazinātu saslimstības izplatību, un to nepieciešams darīt, mudinot cilvēkus būt atbildīgiem un domāt par sabiedrības veselību kopumā, – tikai kolektīvā atbildība palīdzēs situāciju atgriezt normālās sliedēs, nevis ekonomikas graušana ar drastiskiem ierobežojumiem.
Varbūt, sēžot Saeimā un Ministru kabinetā, saņemot algu no valsts budžeta, kādam situāciju, ar ko sastopas sabiedrība, izprast pilnībā ir grūti. Un, ja COVID dēļ tikšanās ar vēlētājiem, uzklausot viņu sāpes, nav iespējamas, tad alternatīva ir ielūkoties sociālajos tīklos, kur labi var noprast sabiedrības noskaņu.
Facebook mūsdienās ir kļuvis par sabiedrības spoguli, kur tauta dažādās grupās dalās viedokļos, pieredzē un problēmās. Īpaši acīs krīt posti, ko sekotāji publisko Facebook grupā Darbs Latvijā. Diemžēl katru dienu ar vien vairāk redzami izmisuma pilni ieraksti par darba meklējumiem, apsvērti tiek pat jebkādi piedāvājumi.
Ja ierobežojumi tirgotājiem turpināsies (un es vēlētos uzsvērt īpaši mazos, reģionālos tirgotājus) bez atbalsta mehānismiem, tad pavisam drīz sekos katastrofāls bezdarbs un bankrota pieteikumi. Vai valdība ir sagatavojusi līdzekļus jaunu bezdarbnieku pieplūduma atbalstam? Vai varbūt labāk tomēr ir vērts reaktīvi strādāt pie plāna, kā atbalstīt tirgotājus, kurus skāruši esošie ierobežojumi?
Iebāžot galvu zemē, kā to dara strausi, ignorējot COVID radītās ekonomikas blaknes, valdības pārstāvji parāda savu mazspēju būt līderiem. Gluži kā maziem bērniem likt mazgāt rokas un līdz desmitiem vakarā būt mājās, pārkvalificēties tiem, kuri zaudē darbu, un norādīt, ka izdzīvos stiprākie – tā nav līderība. Tā ir hitleriska savas tautas pazemošana un nedomāšana ilgtermiņā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
