Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iepazīstoties ar publikācijām par komerciālo mediju vēlmi saņemt no sabiedriskā medija VSIA "Latvijas Televīzija" tās radītā Dziesmu un deju svētku atspoguļošanas satura pārraidīšanas iespējas, Latvijas Televīzijas publisku atbildi un Latvijas Raidorganizāciju asociācijas komentāriem, es kā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle (SEPLP) un tās pārstāve ar Ministru kabineta rīkojumu apstiprinātajā XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII deju svētku rīcības komitejā uzskatu par savu pienākumu sniegt sabiedrībai skaidrojumu par šo jautājumu.

No minētajām publikācijām izriet, ka, lai Dziesmu un deju svētku lielkoncerti sasniegtu pēc iespējas lielāku skatītāju skaitu, komerctelevīzijas "TV24", "TV3" un "ReTV" ierosinājušas svētku lielkoncertus pārraidīt tiešraidē līdz ar sabiedriskajiem medijiem.

Saņemot noraidošu Latvijas Televīzijas atbildi, minētie komerciālie mediji vērsušies pēc palīdzības Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kas savukārt pieprasījusi informāciju no citām atbildīgām iestādēm un sola meklēt risinājumu.

Stāsts par sabiedrisko mediju radītā satura nodošanu komercmedijiem Latvijā ir unikāls un ar garāku vēsturi, taču šajā skaidrojumā sabiedrībai pastāstīšu tikai par konkrēto gadījumu ar Dziesmu un deju svētkiem un šīs lietas dažādiem aspektiem.

Par tiesisko aspektu

Saskaņā ar no 2021. gada 1. janvāra darbību sākušo Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu (SEPLL) manis pārstāvētā neatkarīgā un autonomā institūcija – SEPLP – ir valsts kapitāla daļu turētāja un augstākā lēmējinstitūcija sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos – VSIA "Latvijas Televīzija" un VSIA "Latvijas Radio".

Šis likums detalizēti regulē sabiedrisko mediju un to uzraugošās SEPLP darbību, kā arī uzliek sabiedriskajiem medijiem noteiktus pienākumus, tajā skaitā ļoti svarīgus pienākumus kopt nacionālo kultūru, rūpēties par Eiropas kultūras mantojuma saglabāšanu un arhivēšanu.

Dziesmu un deju svētku likuma 7. panta devītā daļa paredz, ka "Dziesmu un deju svētku atspoguļošanu un popularizēšanu nodrošina sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi. Dziesmu un deju svētku norises gadā sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem sabiedriskā pasūtījuma ietvaros valsts budžetā paredz nepieciešamo papildu finansējumu".

Sabiedrisko mediju kā valsts īpašumā esošu un no valsts budžeta līdzekļiem dotētu kapitālsabiedrību darbību regulē vēl virkne īpašu likumu, tajā skaitā arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums, kas ir saistošs gan medijiem, gan SEPLP. Šī likuma 5. panta otrā daļa nosaka izņēmuma gadījumus, kad ir pieļaujama publiskas personas mantas nodošana bezatlīdzības lietošanā. Faktiski vienīgais no šiem gadījumiem, kas ļautu nodot šādu mantu komercmedijiem ir gadījumi, kad "citos likumos vai Ministru kabineta noteikumos ir atļauts publiskas personas mantu nodot bezatlīdzības lietošanā".

Tas izskaidro piemērus Covid-19­ pandēmijas laikā, kad sabiedrisko mediju saturu varēja nodot un nodeva komercmedijiem, jo tāda iespēja bija paredzēta Ministru kabineta lēmumos, kā arī vēl šobrīd ir paredzēta Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Tomēr arī šie izņēmumi attiecas tikai uz ziņu un informatīvi analītisko saturu.

Vienlaikus sabiedriskos medijus uzraugošajai SEPLP ir jāraugās arī, lai tā savā darbībā, lemjot par satura nodošanu, ievērotu Komercdarbības atbalsta kontroles likuma normas un Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (2012/21/ES) noteikumi.

Par organizatorisko aspektu

SEPLP un sabiedrisko mediju ikdienā gatavošanās konkrētajiem šī gada Dziesmu un deju svētkiem sākās jau pērn, kad tika gatavoti aprēķini un tāmes Dziesmu un deju svētku likumā paredzētā papildu finansējuma sabiedriskajam pasūtījumam pieprasīšanai un saņemšanai. Tas notika saziņā ar Kultūras ministriju un Latvijas Nacionālo kultūras centru (LNKC), SEPLP par atbildīgo personu, kas piedalās šajā procesā, norīkojot mani.

Visiem labi zināmu iemeslu dēļ 2023. gada valsts budžeta izstrādes procesam ievelkoties, kā arī izmaksām strauji augot salīdzinājumā ar 2018. gada svētkiem, vairāku mēnešu ilgā darba procesā starp sabiedriskajiem medijiem, LNKC, SEPLP ir panāktas vienošanās un noslēgti trīspusēji līgumi par veicamajiem pienākumiem, konkrētu pasākumu atspoguļošanu, nododamajām tiesībām un piešķirto finansējumu. Pēc finanšu ministra attiecīga 20. jūnija rīkojuma par apropriāciju pārdali beidzot finansējums arī nonāks līdz sabiedrisko mediju kontiem.

Te vietā piebilst, ka līdztekus augstāk minētajam sarunu procesam sabiedriskie mediji jau laikus sāka un līdz šim ir ieguldījuši lielu darbu svētku atspoguļošanas sagatavošanai. Publiski ar sabiedrisko mediju svētku atspoguļošanas plāniem var iepazīties šeit un šeit. Lai arī sabiedriskie mediji sniegs ļoti plašu ieskatu svētku norisē, ņemot vērā ierobežotās budžeta iespējas un Dziesmu svētku 150. gadadienas īpaši lielo pasākumu klāstu, daļas pasākumu atspoguļošana jau sākotnēji uzticēta svētku atbalstītājam uzņēmumam LMT.

Vienlaikus SEPLP 5. aprīlī informatīvos nolūkos saņēma Latvijas Raidorganizāciju asociācijas un triju komerctelevīziju Latvijas Televīzijai adresētu vēstuli ar aicinājumu uz sarunām par iespēju saņemt filmēšanas un pārraidīšanas tiesības vai tiešraides signāla saņemšanu. Komerctelevīzijas savu vēlmi pamatoja ar pēc iespējas plašākas auditorijas aptveramību.

Pēc mutiskas saziņas ar SEPLP Latvijas Televīzija 19. aprīlī šiem medijiem sniedza noraidošu atbildi. Latvijas Televīzija savu lēmumu pamatoja ar to ka visiem Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja sekot Dziesmu un deju svētku programmai Latvijas Televīzijas programmās, kas ir pieejamas skatītājiem bez maksas visā Latvijas teritorijā gan bezmaksas zemes apraidē, gan interneta platformās https://ltv.lsm.lv/lv/tiesraide/ltv1https://ltv.lsm.lv/lv/tiesraide/ltv7https://replay.lsm.lv/lv/tiesraide/ltv1 un https://replay.lsm.lv/lv/tiesraide/ltv7, gan arī atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 19. panta sestajai daļai visu televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojuma sniedzēju piedāvātajos pakalpojumos un tehniskajās platformās. Latvijas Televīzija arī norādīja, ka vairāku filmēšanas grupu vienlaicīga atrašanās un filmēšanas aparatūras izvietošana svētku pasākumu norises vietās varētu apgrūtināt kvalitatīvu pasākumu filmēšanu un koncerta apmeklētāju iespēju klātienē skatīties svētku pasākumus. Atbildē medijiem tika arī norādīts, ka Latvijas Televīzijai nav tiesiska pamata bez maksas piešķirt tiešraides pārraides signālu.

Nedz komerctelevīzijas, nedz Latvijas Raidorganizāciju asociācija tieši nevērsās pie SEPLP nedz pirms, nedz pēc saziņas ar Latvijas Televīziju. Jūnija vidū Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija informēja SEPLP, ka ir saņemta vēstule par komercmediju vēlmi filmēt un pārraidīt svētku pasākumus un ka komisija iesaistīsies risinājumu meklēšanā. Dažas dienas vēlāk sekoja komerctelevīziju publiska reakcija, kas atspoguļota šī raksta sākumā pieminētajās publikācijās.

Par mazāk birokrātisko pusi

Ja līdzšinējā mana raksta daļa šķiet kā birokrātiska līkumošana pa likumu un vēstuļu biezokni, tad šajā sadaļā vēlos vienkāršākiem vārdiem paskaidrot, kādēļ manā ieskatā sabiedrisko mediju satura nodošana komerciālajiem medijiem un konkrēti šis Dziesmu un deju svētku gadījums nav atbalstāms un, iespējams, ir pat bīstams mūsu valsts un sabiedrības interesēm.

Pirms šī amata pienākumu uzņemšanās 2021. gada vasarā darbā vai sadarbībā ar komerciālajiem medijiem esmu pavadījusi 28 gadus. Tādēļ no savas pieredzes zinu, cik būtiska nozīme demokrātiskā valstī un Eiropas kultūrtelpas tradīcijā ir vienlīdz stipriem sabiedriskajiem un komerciālajiem medijiem. Ja līdzsvars tiek zaudēts, tad ieguvēju nav un ir tikai zaudētāji.

Ņemot vērā Latvijas mediju telpas izmērus un vēsturisko attīstību, acīmredzami nepieciešams ir valsts atbalsts komerciālajiem medijiem, lai saglabātu mediju vides daudzveidību, kas, starp citu, nostiprināta arī starptautiskos un Latvijas mediju vidi veidojošos un regulējošos dokumentos. Latvijas valsts, neraugoties uz tās ierobežotajām budžeta iespējām un joprojām nepietiekamo sabiedrisko mediju finansējumu, pēdējo gadu laikā ir arvien palielinājusi valsts atbalstu komerciālajiem medijiem. Tas ir redzams publiski pieejamos dokumentos. Tomēr komercmediju atbalstīšanai nav jānotiek uz sabiedrisko mediju vājināšanas un skaidro robežu izpludināšanas rēķina.

Balstoties tradīcijās un likumos sabiedriskajiem medijiem ir ne tikai savi pienākumi, bet arī darbības ierobežojumi, tajā skaitā tāda satura (piemēram, dažāda veida šovu un izklaidējoša satura) neveidošana, kas savukārt tieši komerciālajiem medijiem nodrošina gan auditoriju, gan rada peļņas iespējas. Savukārt sabiedriskie mediji lielā mērā uz saviem pleciem "iznes" tieši kultūras un izglītojoša satura "smagumu", kas ne vienmēr nodrošina auditoriju un peļņas iespēju komerciālajiem medijiem.

Dziesmu un deju svētku pasākumu, it īpaši lielkoncertu kvalitatīva atspoguļošana televīzijā ir ļoti apjomīgs, ievērojamus radošos, tehniskos un finanšu resursus paģērošs darbs, kas Latvijas apstākļos faktiski ir pa spēkam tikai sabiedriskajiem medijiem. Nozarē jau nav arī noslēpums, ka gadījumos, kad privātie mediji vēlas īstenot kādu apjomīgāku projektu, tādiem uzdevumiem tiek algoti sabiedrisko mediju darbinieki.

Ņemot vērā Dziesmu un deju svētku pasākumu sagatavošanā un atspoguļošanā ieguldīto darbu un resursus, ir nepieļaujami noniecināt iesaistīto cilvēku darbu un pūles, norādot, ka viss, kas Latvijas Televīzijai ir jānodod privātajiem medijiem, ir vien tiešraides signāls. Tas nav tikai tehniski nododams signāls, bet gan konkrētu cilvēku ar konkrētu mērķi un atbildības sajūtu radīts vienreizējs un unikāls satura produkts.

Turklāt, tā kā Latvijas Televīzijas programmas gan bezmaksas apraidē, gan ar dažādu citu operatoru starpniecību ir pieejamas skatītājiem un interneta lietotājiem visā Latvijas teritorijā, kritiku neiztur komercmediju arguments, ka, nododot saturu, tiks sasniegta plašāka auditorija. Ja Latvijas Televīzijas programmas un tās interneta portāls nebūtu pieejami kādā vietā Latvijā, kur ir pieejams kāds cits komercmedijs, tad situācija būtu cita. Arī no mediju vides daudzveidības viedokļa brīvā un demokrātiskā sabiedrībā diezin vai ir saprātīgi visos Latvijas televīzijas kanālos vienlaikus raidīt vienu koncertu, neatstājot skatītājiem pašiem iespēju veikt savu izvēli, jo, līdzībās runājot, ne visiem ir jāmīl Rainis un ne visiem ir jāskatās Dziesmu un deju svētki.

Latvijas Televīzijas radītajam saturam ir savas izmaksas, un katra satura nodošanas komercmedijiem gadījumā tas ir aspekts, kas jāvērtē no valsts atbalsta komercuzņēmumiem un konkurences kropļošanas viedokļa, jo ne visi komercmediji vēlas vai var pretendēt uz šāda satura saņemšanu. Turklāt, lai kā arī komercmediji vēlas izvairīties no vārda "peļņa" lietošanas, jau to nosaukums "komerciālie mediji" norāda, ka tie ir uzņēmumi ar mērķi radīt peļņu un sabiedriskā medija satura izmantošanas gadījumā audzētā auditorija vienā vai otrā veidā tiks izmantota komercmediju darbības rādītāju uzlabošanā un ieņēmumu vairošanā.

Valsts ar visas sabiedrības nopelnītiem līdzekļiem caur valsts budžetu finansē dažādas sabiedrībai svarīgas un konkrētas funkcijas, tajā skaitā sabiedriskos medijus. Un nezin kādēļ nevienam neienāk prātā pateikt, ka valsts taču ir jau vienreiz samaksājusi par bruņojumu Latvijas armijai, tāpēc varbūt nodosim to kādās privātās rokās. Valsts apmaksā arī skaistus teātrus, Rīgas pili, Saeimas namu, Ministru kabineta un ministriju ēkas, bet nevienam neienāk prātā tur pieteikties rīkot savas privātas ballītes, jo, redz, reiz jau par to samaksāts. Valsts apmaksā slimnīcas un cietumus, bet arī tajos nevar tāpat vien jebkurš iet un uzturēties sava prieka pēc, jo, redz, valsts jau par to ir samaksājusi.

Un visbeidzot – par bīstamību valsts un sabiedrības interesēm. Eiropas kultūrtelpā sabiedriskajiem medijiem ir sava ļoti būtiska un neaizvietojama nozīme, tajā skaitā atbildība būt kopā ar sabiedrību gan krīzes, gan augsta emocionālā pacēluma brīžos. Lai sabiedrība novērtētu sabiedrisko mediju ieguldījumu, uzticētos tiem ikdienā un atcerētos par tiem krīzes un citos valstij izšķirīgos brīžos, visiem iesaistītajiem, tajā skaitā lēmumu pieņēmējiem valdībā un parlamentā, ir pienākums tos stiprināt visos iespējamos veidos nevis vēl vairāk vājināt, nenovērtējot cilvēku ieguldīto darbu un uztverot to kā resursu, ar ko izrīkoties, kā vien ienāk prātā, nedomājot par sekām ilgtermiņā un mazinot sabiedrisko mediju stratēģisko nozīmi.

* Sabiedrisko elektronisko plašaziņas līdzekļu padomes locekle

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...