Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) direktore Aija Bauere ir nolēmusi ignorēt kultūras ministres, fonda padomes locekles Daces Melbārdes aicinājumu atklāt fonda vadības noslepenotos ekspertus un izvērtēšanas komisijas locekļus, kuri nesen paslepus sadalīja „pareizo” mediju „pareizajiem” projektiem vairāk nekā 742 tūkstošus eiro nodokļu maksātāju naudas. Turklāt izrādījies, ka, mēģinot slēpt vērtētāju vārdus, Bauere ir arī publiski samelojusies.

„Programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā" vērtēšanas komisijā darbojās pārstāvji no dažādām institūcijām, tai skaitā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (Ivars Āboliņš), Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (Gunta Līdaka), Kultūras ministrijas (Aiga Grišāne, Mārtiņš Kaprāns), Rīgas Stradiņa universitātes (Ilva Skulte), Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (Sandra Murinska),” – tas ir viss, ko ir gatava atklāt fonda vadība. Virkne izvērtētāju tā arī ir palikuši noslepenoti.

Interesanti, ka Bauere apgalvo, ka līdz ar to sabiedrības interese un kultūras ministres aicinājums esot apmierināti, jo vērtētāji taču esot atklāti. Taču SIF direktore ir samelojusies, jo iepriekš SIF oficiālā informācijā bija precīzi uzskaitījis, kādas tieši personas piedalījušās vērtēšanā.

„Visu projektu iesniegumu atbilstību konkursa nolikumā ietvertajiem atbilstības un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtēja SIF padomes apstiprināta projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, kura sastāv no četriem augstskolu pārstāvjiem, iekļaujot reģionālo augstskolu pārstāvjus, kurās ir komunikāciju (mediju) programmas (iegūstot sociālo zinātņu grādu (bakalaura vai maģistra) komunikācijas vai mediju studijās), un sešiem valsts pārvaldes institūciju pārstāvjiem, no kuriem divus deleģē Kultūras ministrija, divus Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, vienu Valsts reģionālās attīstības aģentūra un vienu SIF,” oficiāli informēja SIF.

Tas nozīmē, ka no desmit sākotnēji noslepenotajiem vērtētājiem tagad VID vadība ir atklājusi sešus, bet, lai gan Bauere melo, ka atklāti esot visi, patiesībā vēl četri tā arī palikuši noslepenoti. SIF tā arī nevēlas atklāti divus augstskolu pārstāvjus, kuri piedalījušies vērtēšanā, kā arī vērtētājus no Valsts reģionālās attīstības aģentūra un paša SIF.

Jau vairākkārt ir ticis ziņots, ka Sabiedrības integrācijas fonda direktore Bauere un šīs iestādes sekretariāts sākotnēji bija noslepenojuši visus datus par tām personām, kuras konkursā „pareizajiem” medijiem un to „pareizajiem” projektiem sadalījušas vairāk nekā 742 tūkstošus eiro no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Turklāt fonda vadība nespēj uzrādīt nekādu dokumentāciju, kas apliecinātu, ka šiem datiem patiešām oficiāli būtu piešķirts ierobežotas pieejamības informācijas statuss.

Pēc iepriekšējā šāda veida „mediju piebarošanas” konkursa, ko rīkoja Valsts kultūrkapitāla fonds, izrādījās, ka vairāki piesaistītie eksperti ir tiešā vai netiešā interešu konflikta situācijā, kas viņiem nebija traucējis atbalstīt medijus, no kuriem tie pārskatāmā pagātnē bija saņēmuši dažāda veida atalgojumu.

Iespējams, tieši tāpēc, lai šajā konkursā izvairītos no šādas nepatīkamas publicitātes, Sabiedrības integrācijas fonda direktore Bauere bija pieņēmusi lēmumu noslepenot visas ziņas par pieaicinātajiem ekspertiem un konkrētā finansējuma piešķīrējiem.

„Šāds informācijas statuss noteikts, lai mazinātu iespējamos korupcijas riskus projektu vērtēšanas procesā, kā arī, lai mazinātu vērtētāju personiskās drošības risku,” – šādi fonds pamato šo lēmumu, ar kuru gandrīz trīsceturtdaļmiljonu eiro valsts naudas ir sadalījušas pilnīgi anonīmas personas pēc citu anonīmu personu vērtējuma.

Baueres ieskatā papildus tam „informācija par projektu vērtēšanas ekspertiem (vārdi, uzvārdi, gūtā pieredze un kvalifikācija, utml.) ir fiziskas personas dati”. Fonda vadība arī apgalvoja, ka „ārējos un SIF iekšējos normatīvajos aktos noteiktais” ļaujot noteikt, ka „informācija par projektu iesniegumu vērtēšanas ekspertiem un vērtēšanas komisijas personālsastāvu ir ierobežotas pieejamības informācija”.

Tumšu ēnu pār ekspertu izvēli meta arī fakts, ka vēl pēc pieteikumu konkursa izsludināšanas eksperti vēl nebija izraudzīti. Toreiz SIF vadība ierobežotas pieejamības informācijas statusu pat nepieminēja un tā vietā apgalvoja, ka „projektu konkursu gadījumā tiek piemērota šāda prakse” – vispirms izsludināt un tikai pēc tam izveidot vērtēšanas komisiju.

Tikai pēc tam, kad noslepenotos ekspertus aicināja atklāt kultūras ministre, SIF paziņoja, ka „izprotot interesi un vēlmi iepazīties ar programmas “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” iesniegto projektu vērtēšanas procesu”.

SIF ikdienas vadība arī mēģināja novelt atbildību uz fona padomi, skaidrojot, ka „vērtēšanu komisijas eksperti veic projektu izvērtēšanu atbilstoši konkursa nolikumā iekļautajiem vērtēšanas kritērijiem un sniedz Sabiedrības integrācijas fonda padomei apstiprināšanai rekomendējamo projektu sarakstu. Lēmumu par projektu apstiprināšanu un noraidīšanu pieņem Sabiedrības integrācijas fonda padome”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

21

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

FotoPirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību pagātnē un perspektīvā.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

FotoVairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz valstu vadītāju vienošanās par daudzgadu budžetu un ekonomikas atveseļošanas plānu.
Lasīt visu...

3

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

FotoDaru zināmu, ka 2020. gada 2. jūlijā esmu saņēmis trīspadsmit 13. Saeimas deputātu parakstītu vēstuli, kurā vērsta uzmanība uz iespējamiem trūkumiem Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma tiesiskajā regulējumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...