Iesaki rakstu: 
1920. gada 13.–25. augustā notika Polijas un Padomju Krievijas kara izšķirīgā kauja. Tajā, ciešot smagus zaudējumus, poļu karaspēkam izdevās paglābt no boļševiku vadoņu iecerētās “pasaules revolūcijas” lavīnas ne vien savu valsti, bet arī visu Centrālo Eiropu un Rietumeiropu, kā arī neapšaubāmi Baltijas valstu neatkarību.1
Sarkanā armija traucās uz rietumiem ar mērķi pāri Polijas līķim tikt Berlīnē, jo prātā bija ne mazāk un ne vairāk kā veikt vispasaules revolūciju, kā atbalsta punktu iegūstot Vāciju, kur tai atbalstu sniegtu vietējās sociālistu padomes, kuras izveidojušās pēcrevolūcijas haosā.
Līdzīgi kā Padomju Savienībā arī Vācijā pēc revolūcijas daudzās pilsētās tika izveidotas revolucionārās Strādnieku un karavīru padomes, bet tikai daļa no tām - tās, kuras vadīja revolucionāri sociālisti, ieņēma radikālu pozīciju. Lielākā daļa pieprasīja vienkārši kara noslēgšanu, monarhijas atkāpšanos, aristokrātisko privilēģiju atcelšanu un demokrātisku valdību.
Tauta ķeizaram parādīja kurvīti, to aizsūtīdama trimdā uz Nīderlandi. Kaut radikālie sociālisti draudēja pārņemt varu, tika izveidota Eberta vadīta demokrātiska valdība, kura ieguva militāristu atbalstu, lai apspiestu radikālo sociālistu revolūciju.2 Bez savu ārzemju draugu atbalsta sociālistiem nācās samierināties ar Veimāras demokrātiskās republikas nodibināšanu.
Abu valstu sarkanie padomju grupējumi savu iedvesmu smēlās no pirms 37 gadiem mirušā Vācijas impērijas pavalstnieka Kārļa Marksa, kurš ir vislabāk pazīstams nevis kā filozofs, bet kā revolucionārs, kura darbi iedvesmoja daudzu komunistisko režīmu dibināšanu divdesmitajā gadsimtā.
Viena Marksa no tēzēm bija tas, ka politiski emancipēts liberālisms transcendējas patiesā cilvēka emancipācijā.3 PSRS, kā mēs tagad teiktu, bija tā laika visprogresīvākā valsts – 1922. gada maijā tika pieņemts jaunais padomju Kriminālkodekss, kur tika dekriminalizēta homoseksualitāte gadu desmitiem pirms citām valstīm.
To aktīvi lobēja tādi cilvēki kā Aleksandra Kolontaja, kura bija nozīmīgs boļševiku līdera piemērs kā seksuālās atbrīvošanās aizstāve, iestājoties par seksuālo minoritāšu tiesībām. Viņa piedalījās Pasaules seksuālās reformas līgā, kuras galvenā mītne bija Berlīne un kuru vadīja Magnuss Hrišfelds. Kolontaja kļuva par galveno “homoseksuālo” atbalsta kampaņu atslēgas figūru arī Eiropas rietumos.
Šerijs Volfs, grāmatas “Seksualitāte un sociālisms” autors, min, ka, līdz ar sodomijas dekriminalizāciju sievietes un transpersonas atklāti dienēja Sarkanajā armijā, tiek dokumentēta vismaz viena viendzimumu laulības licence un transpersonām pieejama dzimuma maiņas ķirurģija.4
Līdz ar Staļina nākšanu pie varas Padomju savienības kurss mainījās, bet tas jau bija vienas personības diriģēts paranoidāls revolūcijas “normalizācijas” posms, - marksistiskos paveidus trockismu un ļeņinismu nomainīja staļinisms.
2017. gada 30. jūnijs Vācijā. Balsojums par homoseksuālo laulību legalizēšanu kā “laulību legalizēšanu visiem”. Balsojums 393 pret 226 nosliecās “par”. Kanclere Angela Merkele tāpat kā tās partijas Kristīgo demokrātu apvienības (CDU) konservatīvais spārns balsoja pret, bet Angela ļāva savā partijā šajā jautājumā brīvo balsojumu.
Merkeles partijas biedre, tā laika Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena balsoja “par”. Vācijā no 2001. gada bija tiesības slēgt viendzimumu civilās partnerattiecības, bet tās negarantēja pāriem pilnas laulību tiesības, kas iekļautu iespēju adoptēt bērnus.5
2020. gada 14. jūnijs - priekšvēlēšanu cīņā par nākamā prezidenta posteni Polijas prezidents Duda novērtē LGBT tiesību ideoloģiju kā sliktāku par komunismu. Viņš min, ka “viņa vecāku paaudze 40 gadus cīnījās ar komunistu ideoloģiju un "viņi par to necīnījās, lai parādītos jauna, vēl postošāka ideoloģija".6
Pretī viņam stājās Varšavas mērs Rafals Tšaskovskis, izskatīgs, jauneklīgs vīrietis, kuru iemīļojuši Bildenberga grupas locekļi, aicinot uz savām sanāksmēm, plānojot “jauno Eiropu”7, un kārtīgi izskolojis Amerikas demokrātu partijas atbalstītāja Blūmberga fonds.8
Rafals kā Varšavas mērs iestājās par viendzimuma partnerattiecībām un ierosināja iekļaut LGBT+ tēmas galvaspilsētas seksuālās izglītības programmā.6 Šajā situācijā, kad krasi sadūrās vērtības, trešdaļa no Polijas municipalitātēm ieņēma krasu pozīciju, parakstot tādu vai citādu rezolūciju, kas iekļāva tādas tēzes kā nepieciešamību aizstāvēt bērnus, jauniešus, ģimenes un poļu skolas no seksuālās izvirtības un indoktrinācijas, kas noved pie daudzām patoloģijām, kas jau pastāv Rietumu valstīs, piemēram, pornogrāfijas, abortu, seksuālās noziedzības, ģimenes krīzēm un daudziem citiem negatīviem aspektiem. Virkne municipalitāšu papildus pasludināja sevi par no LGBT ideoloģijas brīvām zonām. 9
2020. gada 16. septembris - Eiropas Komisijas priekšsēdētājas amatā ir ievēlēta rakstā pieminētā fon der Leiena. Tiek teikta runa par aktīvu cīņu ar rasismu Eiropā. Un pasludināts, ka “Mūsu Savienībā nav vietas zonām, kas ir “brīvas no LGBT”!”. Tiek pasludināts, ka EK drīzumā nāks klajā ar stratēģiju LGBTQI tiesību nostiprināšanai, kā arī centīsies panākt savstarpējo ģimeņu atzīšanu visā ES, lai gan ne visas dalībvalstis atzīst viendzimuma laulības un viendzimuma pāru tiesības adoptēt bērnus.10
100 gadus pēc Brīnuma pie Vislas atkal Polija ir traucēklis ideoloģiskai revolūcijai Eiropā. Leiena, kura tikai trīs gadus pēc neviennozīmīgā viendzimuma laulību balsojuma savā zemē nu lobē normu, kas nosaka pienākumu atzīt vismaz citur slēgtas viendzimumu laulības un bērnu adopciju kā pašsaprotamu visā Eiropā. Iesēžamies lidmašīnā, salaulājamies Nīderlandē un rīt ap pusdienas laiku jau esam vīrs un vīrs vai sieva un sieva Latvijā? Pa ceļam vēl no Nīderlandes Latvijai izprasot kādu bērnu adopcijai.
Var, protams, saprast Urzulas vēlmi atdot parādu melnādainajiem par priekšteču grēkiem, kad tās priekštecim Ladsonam ASV koloniālisma ērā piederēja plantācija ar veseliem 200 vergiem, tai aktīvi cīnoties ar rasismu.11 Verdzībai, protams, nav vietas mūsu zemē, diskriminēt cilvēkus pēc ādas krāsas nevar.
Bet LGBT kustībai ir nesena vēsture. Homoseksuālās laulības ir sociāls eksperiments mazāk nekā paaudzes garumā. Nostādīt homoseksuālas un heteroseksuālas laulības vienādā pozīcijā nozīmē pazaudēt pēdējo ekskluzivitāti, tās noniecināt. Bērnu adopcija ir tiesības dzīvot viņu attīstībai vispiemērotākajā vidē, kuras jāpiešķir, pirmām kārtām ņemot vērā bērna tiesības, nevis potenciālo vecāku untumus.
Bērnam ir tiesības uz abiem vecākiem, kas dažādos personas attīstības posmos nepieciešami harmoniskai personības attīstībai, gan veidojot pareizu piesaisti, gan apgūstot uzvedības modeļus, kuri nepieciešami ne tikai veiksmīgai profesionālajai dzīvei, bet arī ilgtermiņa attiecību veidošanā jau ar savu otru pusīti. Pētījums, ar ko es esmu iepazinies, neparāda nekādu rožainu ainu bērniem, kuri ir auguši šādās ģimenēs.12
Pieredze citās valstīs rāda, ka LGBT laulību legalizēšanai klāt nāk arī cilvēktirdzniecības negatīvie aspekti - kā surogātmāšu izmantošana, nereti izmantojot to nožēlojamo materiālo stāvokli (ne jau aiz labas dzīves Ukraina, Indija, Taizeme, Krievija ir kļuvušas par surogātmāšu lielvalstīm). Nevar iestāties pret rasismu un neiestāties pret cilvēku tirdzniecību, kas apdraud Eiropas Savienības pamattiesību hartā minēto cilvēka cieņas jautājumu.
Vai ar šiem politiskajiem centieniem izdarīt spiedienu pret valstu politiku LGBT jautājumā netiek pārkāpta valstu suverenitāte? Vai viens ideoloģiskais diskurss ir klonējams visās zemēs, nerēķinoties ar attiecīgās valsts pilsoņu demokrātisko gribu, tradīcijām, vērtībām? Vai mēs, stājoties Eiropas Savienībā, stājāmies tur kā tirdzniecības savienībā vai kā savienībā ar saviem emisāriem, kuri diriģēs konservatīvu vai liberālu valsts attīstības kursu? Eiropas Savienības pamattiesību harta cita starpā paredz:
“Apzinoties savu garīgo un tikumisko mantojumu, Savienība balstās uz nedalāmām, universālām vērtībām – cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību un solidaritāti; tās pamatā ir demokrātijas un tiesiskuma principi. Vislielāko uzmanību Savienība pievērš indivīdam, iedibinot Savienības pilsonību un izveidojot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Savienība veicina šo kopējo vērtību saglabāšanu un attīstību, vienlaikus respektējot Eiropas tautu kultūru un tradīciju dažādību. (..)
Tiesības stāties laulībā un tiesības veidot ģimeni tiek garantētas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas nosaka šo tiesību izmantošanu.(..)
Ikvienam ir tiesības uz domu, pārliecības un ticības brīvību. Šīs tiesības ietver brīvību mainīt ticību vai pārliecību un brīvību individuāli vai kolektīvi un publiski vai privāti paust ticību vai pārliecību lūgšanās, mācībās, ieražās un ceremonijās. (..)
Ikvienai personai ir tiesības uz vārda brīvību. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un brīvību saņemt un izplatīt informāciju vai idejas bez valsts iestāžu iejaukšanās un neatkarīgi no valstu robežām. (..)
Brīvība dibināt mācību iestādes, ievērojot demokrātiskus principus, kā arī vecāku tiesības nodrošināt savu bērnu audzināšanu un izglītību saskaņā ar savu reliģisko, filozofisko un pedagoģisko pārliecību, tiek ievērotas saskaņā ar valstu tiesību aktiem, kas nosaka šādas brīvības un tiesību izmantošanu.”13
Tātad, ja demokrātiska sabiedrība to vēlas, tad tā var lemt par to, ko mācīt saviem bērniem, jo vecāki ir par tiem atbildīgi, kādas attiecības akceptēt un kādas ne, kam piešķirt tiesības adoptēt bērnus un kam ne, kādas iedzīvotāju savienības ir akceptējamas un kādas ne. Nav pieļaujams kādas kreisā spārna ideoloģijas totalitārs diktāts pār demokrātisku sabiedrību pilsoņu izteiktu suverēnu gribu, ko tie tai skaitā realizē caur SAVIEM vēlētiem pārstāvjiem.
2 https://alphahistory.com/weimarrepublic/german-revolution/
3 https://plato.stanford.edu/entries/marx/#1
6 https://www.bbc.com/news/world-europe-53039864
7 https://www.bilderbergmeetings.org/press/press-release/participants
8 https://www.cityleadership.harvard.edu/third-class-of-mayors-go-back-to-school
9 https://balkaninsight.com/2020/02/25/a-third-of-poland-declared-lgbt-free-zone/
10 https://www.la.lv/musu-savieniba-nav-vietas-zonam-kas-ir-brivas-no-lgbt
11 https://en.wikipedia.org/wiki/Ursula_von_der_Leyen#cite_note-15
12 https://infoagentura.wordpress.com/2013/04/07/petijums-par-homoseksualas-gimenes-uzaugusiem-berniem/
13 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:12016P/TXT&from=LT
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
