Iesaki rakstu: 
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.
FKTK norāda, ka šādi apgalvojumi nav patiesi un šobrīd apzināti tiek veidota sabiedrību maldinoša informācijas plūsma saistībā ar Latvijas finanšu noziegumu novēršanas sistēmas novērtējumu Moneyval procesā. Proti, no 40 FATF rekomendācijām, kuru ieviešanas pilnīgumu Latvijā un efektivitāti Moneyval vērtēja, sagatavojot 2018. gada ziņojumu, tikai 13 attiecas uz finanšu sektoru.
Pagājušā gada ziņojumā FKTK bija viena no vislabāk novērtētajām iestādēm īpaši risku vadības un starptautiskās sadarbības jomā, līdz ar to arguments par Moneyval rekomendāciju izpildi saistībā ar FKTK likuma grozījumiem un prasība mainīt FKTK vadību neatbilst patiesībai – vēršanos pret FKTK pieeju pārmaiņu vadības procesā finanšu sektorā neprasa neviena Moneyval rekomendācija.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: "Mums kā nozares uzraugam un Eiropas Centrālās bankas Vienotā uzraudzības mehānisma dalībniekam ir pienākums šādā brīdī reaģēt ar savu skaidrojumu, lai nepakļautu gan FKTK, gan arī ECB nepamatotam reputācijas riskam.
Mēs redzam, ka t.s. finanšu sektora "kapitālais remonts" jeb FKTK pārvaldes modeļa maiņa faktiski ir sagatavošanās šīs FKTK vadības nomaiņai bez jebkāda argumentēta pamatojuma un profesionāla iestādes darba izvērtējuma. Tas, ka šis process notiek ārēja politiska spiediena dēļ, vairs netiek slēpts, to sabiedrība uzzināja iepriekšējā Saeimas budžeta komisijas sēdē.
Tātad runa ir par politisku neatkarīgas iestādes ietekmēšanu un vadītāju piespiedu nomaiņu, kurus amatā taču iecēlis Latvijas Republikas parlaments un kuru mandāts ir spēkā līdz 2022. gadam. Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē.
Turklāt nav skaidri pateikts - kādu mērķu vārdā? Vājinot stiprāko iestādi finanšu noziegumu novēršanas un uzraudzības ķēdē un sakārtotākā sektora uzraudzību, mēs vājinām visu Moneyval procesu. Arī piesauktā FKTK funkciju paplašināšana finanšu noziegumu novēršanas uzraudzībā nav nepieciešama, jo tādu mēs jau veicam. Mums nav skaidrs, ar kādu nolūku tiek veikta FKTK vadības maiņa un tiek reformēts tieši stiprākais posms uzraudzībā."
Ņemot vērā nepatieso informatīvo ainu, kas tiek veidota par Latvijas finanšu sektora uzraudzību, FKTK sniedz skaidrojošu informāciju par pēdējos gados finanšu sektorā veikto pārmaiņu vadību, kas iesākta 2016. gadā, Latvijai kļūstot par OECD valsti.
FKTK uzraudzībā Latvijas banku sektorā (jo īpaši t.s. ārvalstu klientus apkalpojošajās bankās), pārskatot līdzšinējo biznesa pieeju, kopumā trijos gados ir paveikts līdz šim nebijis pašattīrīšanās process, atsakoties no riskantā ārvalstu klientu segmenta (~ 10 mljrd. EUR apmērā).
Pirmo reizi pēdējos 20 gados iekšzemes un Eiropas Savienības valstu noguldījumi ir sasnieguši 91%. Latvijas bankas pagājušajā vasarā pārtrauca sadarbību ar Latvijā aizliegtajām čaulas kompānijām, turklāt šajā periodā, salīdzinot ar 2014. gadu, ārvalstu klientu maksājumi ASV dolāros ir mazinājušies vairāk nekā 26 reizes.
Šādā veidā, būtiski mazinot riskanto ātro transakciju biznesu, Latvijas finanšu sistēma un valsts kopumā ir atbrīvota no lieka reputācijas riska, un banku klientūras ziņā ir notikusi atgriešanās Latvijai dabiskajā ģeopolitiskajā vidē.
Pēdējos četros pārmaiņu gados Latvijas bankām un maksājumu iestādēm piemēroti naudas sodi 16 miljonu eiro apmērā (11 iepriekšējos gados sodu kopējā summa – ap 1 miljonu eiro). Arī pēc reformu procesa Latvijas banku kapitāla pietiekamības rādītāji ir augsti, lielākoties krietni pāri normai, likviditāte, ņemot vērā ES vienotās prasības šim rādītājam, - trīskāršā apjomā.
Šogad FKTK pabeidza Latvijas banku jauno biznesa modeļu izvērtēšanu, ņemot vērā turpmākā biznesa stratēģijas, kā arī nākotnes risku ietekmi, un apstiprināja katrai bankai individuālu būtisko darbības rādītāju līmeni.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: "Ir notikusi vērienīgākā reforma Latvijas finansēs – īsta pārmaiņu vadība, ko iesākām, kad Latvija kļuva par OECD valsti. Pašlaik strādājošajai FKTK padomei savā ziņā tas ir bijis pats svarīgākais konkurss, stiprināt finanšu noziegumu novēršanas mehānismus, līdztekus strauji atsakoties no augsta riska klientiem un nodrošinot sektora stabilitāti. Šis ir Latvijas veikums, kas tiek vērtēts ekspertu aprindās.
Mums nav zināms, ka Moneyval būtu politisks process, jo esam droši, ka tas ir ekspertu forums un profesionāla finanšu noziegumu novēršanas sistēmas izvērtēšana. Mēs ļoti novērtētu, ja valsts amatpersonas, kuras stāsta, ka FKTK dēļ Latvija iekļūs pelēkajā sarakstā, mums pateiktu, kas tieši nav izdarīts no FKTK puses?
Tāpat ir svarīgi atklāti pateikt, kas būs citādi jādara FKTK jaunajai padomei un kuri šīs FKTK padomes lēmumi vai dotie uzdevumi tirgus dalībniekiem būtu maināmi vai atceļami? Tā būtu attīstītas demokrātiskas valsts cienīga profesionāla diskusija."
FKTK uzsver, ka būtisku reformu veikšanai finanšu sektorā jābūt kvalitatīvi sagatavotai un stratēģiski mērķtiecīgi vadītai, lai nenodarītu lieku reputācijas kaitējumu kopš 2016. gada notiekošajam pārmaiņu vadības darbam finanšu sektorā un starptautiskās reputācijas atjaunošanas procesam.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
