Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem
Pietiek lasītājs29.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā arī šī procesa necaurspīdīgumu es kā falerists vēlētos norādīt uz virkni būtisku jautājumu.
Valsts apbalvojumu likuma 61. panta pirmā daļa paredz: "Valsts apbalvojumus, izņemot 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes, kuri dažādu iemeslu dēļ nav pasniegti, pēc pasniegšanas saņemti atpakaļ, personām atņemti, no kuru glabāšanas atteikušies pēc nāves apbalvotā tuvākie piederīgie, par kuru glabāšanu tuvākie piederīgie nevar vienoties vai ar kuriem apbalvotajiem nav tuvāko piederīgo, glabā Valsts prezidenta kanceleja."
Savukārt šī paša panta otrā daļa paredz: "Pēc Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām Valsts prezidenta kanceleja šā panta pirmajā daļā minētos valsts apbalvojumus nodod glabāšanā: Viestura ordeņus un to goda zīmes — Latvijas Kara muzejam, bet pārējos valsts apbalvojumus — Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam."
Valsts apbalvojumu likuma 67. panta trešā daļa paredz, ka Ordeņu kapitula lēmumus - gan par piešķiršanu, gan par atņemšanu - publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Caurskatot 2013. gadā publicētos Ordeņu kapitula paziņojumus, var konstatēt, ka tikai Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Kažociņa gadījumā pieļauta kļūda, proti, atbilstoši 2013. gada 10. aprīļa paziņojumam Nr. 5 (https://www.vestnesis.lv/op/2013/70.17) viņam piešķirts Atzinības krusta II šķira, bet jau 2013. gada 12. aprīļa paziņojums Nr. 6 (https://likumi.lv//ta/id/256047?&search on) steidz informēt, ka Jānim Kažociņam tomēr piešķirts Triju Zvaigžņu ordeņa II šķira, "nevis kā norādīts 2013.gada 10.aprīļa Ordeņu kapitula paziņojumā Nr. 5".
Diskusijā par "mājieniem", ka tirgo Triju Zvaigžņu ordeņa I šķiru, kas bijis paredzēts Valdim Dombrovskim un kas palicis nepiešķirts lielveikala "Maxima" sagrūšanas 2013. gada 21. novembrī dēļ, būtu jāņem vērā vairāki aspekti:
1. Valsts apbalvojumu likuma 56. panta pirmā daļa, kas būtu attiecināma uz konkrēto gadījumu, norāda, ka apbalvojumus pasniedz 4. maijā, 11. novembrī un 18. novembrī. Tātad, ja bija paredzēts pasniegt 2013. gada 11. vai 18. novembrī, tad piešķiršanas paziņojumu un pasniegšanu neietekmētu sagrūšana, kas notika 21. novembrī.
2. Ja savukārt Triju Zvaigžņu ordeņa I šķiras piešķiršana spriesta 2014. gadā, pēc sagrūšanas, tad minētā iecere, ja vispār, bijusi apturēta vai nu pirms lēmuma parakstīšanas (41. panta trešā daļa) vai publicēšanas (41. panta ceturtā daļa). Prezidenta paraksts ir obligāts nosacījums, lai lēmums stātos spēkā, bet publikācija ir pēdējā iespēja prezidentam "mainīt viedokli" tā, lai nebūtu jāpieņem lēmumu par precizējumu, kā Jāņa Kažociņa gadījumā, vai jāpieņem lēmums par ordeņa atņemšanu.
3. 2014. gada 29. oktobra paziņojums Nr. 10 atspoguļo 2014. gada 23. oktobra lēmumu - "Piešķirt Triju Zvaigžņu ordeņa II šķiru: politiķim, bijušajam Latvijas Republikas Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim" (https://likumi.lv//ta/id/269835?&search on). Kā jau minēts, ordeni var pasniegt šādos gadījumos tikai 4. maijā, 11. novembrī un 18. novembrī. Tātad, ja pieņem, ka paziņojums par ordeņa kapitula lēmumu, ko parakstījis Andris Bērziņš, nav publicēts pirms ordeņa pasniegšana, kas savukārt nav publiski atspoguļota, tad lemšanai bijis jābūt pēc 2013. gada 18. novembra un pirms 2014. gada 4. maija, bet pasniegšanai - 2014. gada 4. maijā. Ja publicēšana (kaut vai kā precizējums) nav sekojusi, bet jau oktobra beigās paziņots par II šķiru, normāli būtu pieņemt, ka apbalvotais ir atteicies no I šķiras, bet Valsts prezidenta kancelejai atbilstoši 61. panta pirmajai daļai bija jāuzņemas apbalvojuma glabāšana un tad tā nodošana atbilstoši 61. panta otrajai daļai Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam.
Leģitīmi jautāt, kurš no Andra Bērziņa Valsts prezidenta kancelejas vai Latvijas Nacionālajam vēstures muzeja ir nodevis "tirgošanai" to, kas bijis jāglabā.
Kas noticis ar Jānim Kažociņam kļūdaini paredzēto apbalvojumu? Un kāpēc vispār notikusi kļūda?
Tāpat leģitīmi jautāt, kāpēc likumā nav paredzēts un ordeņu kapituls nesteidz rosināt visus apbalvojumus numurēt, lai novērstu Valsts prezidenta kancelejas un atbildīgo muzeju nelikumīgo rīcību, kā arī lai izslēgtu no aprites viltotus apbalvojumus, bet gadījumā, kad apritē nonāk apbalvojumi, būtu skaidri zināms, kam piederošu apbalvojumu tirgo.
Vitauta Ļūdēna Triju Zvaigžņu ordeņa tirgošanas gadījumā nav skaidrs, kāpēc mantinieki nav informēti par iespēju apbalvojumus nodot muzejam glabāšanai, bet tā vietā nodod "kolekcionāriem", kuru vienīgais mērķis gūt ātru peļņu (https://jauns.lv/raksts/izklaide/303903-dzejnieka-ludena-meita-sasutusi-interneta-tirgo-mirusa-teva-triju-zvaigznu-ordeni).
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
